Pirmās vēsmas par ieceri restaurēt Preiļu pili izskanēja pirms vairāk nekā 10 gadiem. Tolaik radās pirmās iespējas piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu. Tomēr krīze un citi faktori atjaunošanas darbus kavēja, līdz tie apstājās. Pērn ideja atkal aktualizēta un darbu pabeigšanai ņemts aizņēmums Valsts kasē teju pusmiljona eiro apmērā. Šobrīd paveikta trešdaļa no iecerētā.
19. gadsimta Latgales neogotikas pērles – Preiļu pils – atjaunošana uzsākta jau 2005.tajā gadā. Tomēr raitāk restaurācijas darbi sāka ritēt vien pērn. Nupat Preiļu pils restaurācijā līdz šim paveikto vērtēja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, jo, atjaunojot tik senus objektus, svarīgi ievērot starptautiskajās konvencijās noteiktas prasības un saglabāt autentiskumu.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis atzina, ka restaurētās daļas atbilst prasībām un “nebūs tā, ka, šo objektu savedot kārtībā, mums liksies, ka tas ir uzbūvēts no jauna”.
“Tātad šeit būs patina un vēsturiskais nodilums. Un virsmu kvalitātes būs tāda, kas stāstīs par vēsturi,” sacīja Dambis.
SIA “Preiļu celtnieks” komercdirektors Egīls Stikāns norādīja, ka “viena no tā svarīgākajām lietām, kas ir jādara, - nedrīkst izjaukt to, kas ir bijis, maksimāli jāmēģina saglabāt”.
“Tas ir mantojums, ko mēs atstāsim mazbērniem. Viņi redzēs, kā dzīvoja vispār cilvēki. Un kāda mums bija iepriekšējā kultūra,” piebilda Stikāns.
Šobrīd notiek 42 hektārus plašās pils parka teritorijas sakārtošana - tiek izzāģēti vecie koki. Bet pilij gandrīz pilnībā atjaunota ārējā fasāde un uzlikts jauns jumts.
“Visus vecos mūrējumus esam atjaunojuši. Veikuši horizontālo hidroizolāciju ar injekciju palīdzību. Daļēji esam vecos pārsegumus nodemontējuši. Salikuši jaunu pārsegumu,” par paveikto stāstīja Egīls Stikāns.
Līdz šim pils atjaunošanā ieguldīts aizņēmums no Valsts kases teju pusmiljona eiro apmērā. Lai līdz Latvijas simtgadei pili atjaunotu pilnībā, nepieciešams vēl trīs reizes vairāk līdzekļu. Tos iecerēts rast Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu konkursā par nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu aizsardzību. Projekta vadītāji cer arī uz uzņēmēju atsaucību, jo jau atjaunotā veidā Preiļu pils veicinās arī novada ekonomisko izaugsmi.
Preiļu novada Attīstības daļas projektu vadītāja Sanita Meļko sacīja, ka “mums ir ļoti tuvu arī Lietuvas robeža, Baltkrievijas robeža, arī Krievijas robeža salīdzinoši, mēs arī uz šo mērķauditoriju ceram”.
“Tas mērķis ir ne tikai atjaunot, bet arī radīt un veicināt uzņēmējdarbību, radīt darbavietas cilvēkiem, piesaistīt investorus, kas nāktu šeit iekšā,” piebilda Meļko.
Šogad Preiļu pilī ieliks logus un durvis, sakārtos ūdensvada un apkures sistēmu, lai turpmāk labiekārtotu arī iekštelpas. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija uzsver: šis ir viens no sekmīgākajiem kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanas piemēriem Latvijā, kad no bojāejas glābts ļoti kritiskā stāvoklī esošs objekts.
Jau ziņots, ka Iecere atjaunot 19.gadsimtā celto Preiļu pili pirms desmit gadiem neizdevās, un vērtīgā neogotikas pērle pamazām gāja postā. Brīdī, kad pils bija jau avārijas stāvoklī, atkal aktualizējās jautājums par tās saglabāšanu. Rezultātā vietējā pašvaldība aizņēmusies Valsts kasē, lai pilī sāktu pirmos atjaunošanas darbus. Tomēr būvdarbu laikā radušās papildu izmaksas, un ar kredītu teju pusmiljona eiro vērtībā nepietiks.
