2027. gadā kāda Latvijas un kāda Portugāles pilsēta kļūs par Eiropas Kultūras galvaspilsētu. Šis gods ļauj ne tikai būt Eiropas kultūras notikumu centrā, bet arī pašai pilsētai piesaistīt līdzekļus labiekārtošanai un kultūras infrastruktūras attīstībai. Tomēr, lai sagatavotu pieteikumu, nepieciešams norādīt kopējo budžetu – cik pasākumu klāstā ieguldīs pilsēta, cik citi avoti, cik valsts. Ja par pašvaldības ieguldījumu jautājumi nerodas, par valsts finansējuma apmēru skaidrības nav.
Liepājas pieteikuma veidošanas projekta vadītāja Inta Šņoriņa norādīja: “Mums patiesībā ir vajadzīga atbilde ne tikai par summas apjomu, mums ir vajadzīgs arī summas mērķis un tās piešķiršanas kārtība. Jo jautājums – vai mēs drīkstētu to izmantot arī infrastruktūras uzlabošanai vai tikai saturam. Mums būtu lieki šobrīd plānos ielikt, ka mēs gribam būvēt šo vai to, ja mēs pēc tam saņemam kaut kādus ierobežotos argumentus vai norādījumus, kam mēs konkrēti to drīkstam vai nedrīkstam tērēt.”
Kad Rīga gatavojās Kultūras galvaspilsētas statusam 2014. gadā, valsts sedza nepilnu pusi no kopējā finansējuma. Lai uzzinātu, cik liels būs valsts finansējums 2027. gada Kultūras galvaspilsētai, šobrīd konkurējošās pilsētas – Liepāja, Daugavpils, Kuldīga, Jūrmala, Cēsis, Valmiera, Jēkabpils un Jelgava – nosūtījušas vēstuli kultūras ministram Naurim Puntulim ar lūgumu līdz šī gada 1. martam viest skaidrību.
Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone skaidroja: “Konkrētu valsts budžeta līdzfinansējuma daļu, ko varēs saņemt kāda no Latvijas pilsētām kā EKG 2027, varēs nosaukt brīdī, kad 2023. gadā valdība lems par vidēja termiņa budžetu 2024.-2027. gadam. Tomēr, kā tas praktizēts arī iepriekš, Latvijas valsts budžeta finansējums būs pielīdzināms citu valstu praksei EKG finansēšanā, tostarp Lietuvas un Igaunijas plānoto valsts atbalsta intensitāti 2022. un 2024. gadam – tam nepārsniedzot 50% no kopējā finansējuma.”
Pat ja līdz 1. martam skaidrības par valsts līdzfinansējumu nebūs, pašvaldību pārstāvji turpināšot gatavoties konkursam.
“Mēs piedalīsimies, mēs vienkārši liksim analogu summu kā Rīgas gadījumā. Tie varētu būt 40-50% no kopējiem izdevumiem šī projekta ietvarā,” norādīja Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dukšinskis.
“Es domāju, ka KM šobrīd objektīvu apstākļu dēļ šobrīd nevar neko apsolīt un pateikt, par to ļoti žēl. Bet tas noteikti nav tikai KM lauciņā, bet drīzāk tā ir tāda kopēja budžeta veidošana. No otras puses, es domāju, ka mēs, astoņas pilsētas, esam tie, kas ar mazu lāpstiņu uzrok savu pilsētu – pētām, skatāmies, vērtējam, liekam kopā, bet es varētu arī iedomāties, ka KM darba kārtībā šis nav aktuāls jautājums, kam tagad pievērsties. Tāpēc drīzāk tā vēstule, ko mēs visas pilsētas kopā parakstījām un nosūtījām ir drīzāk tāds aicinājums sākt risināt šos te jautājumus,” atzina Liepājas pieteikuma veidošanas projekta vadītāja.
Neraugoties uz neskaidrībām, pilsētas jau ir sākušas apkopot idejas potenciālajam kultūras galvaspilsētas statusam, lai iekļautu tās pieteikumā. Pieteikumi kandidātpilsētām jāiesniedz KM līdz šī gada 4. jūnijam.
