Avārijas stāvoklī, bīstama apkārtējiem un ieaugusi kokos – tā izskatījās nozīmīgais valsts kultūras piemineklis, neogotikas pērle Preiļu pils. Šobrīd šķietami bezcerīgā situācija, lai glābtu vēsturisko objektu, ir mainījusies uz labu. Jau teju kā pusgadu notiek pils atjaunošanas darbi.
“Bija tik tiešām pēdējais laiks, lai to sāktu glābt. Lielākās problēmas bija gan ar apaļo, gan taisnstūra torni, jo tie ir specifiskie jumti.
Taisnstūra tornim ir iekšējais jumts, kurā bija pat uzaugusi egle 15 centimetrus diametrā un tur bojāja gan sienas, gan jumta konstrukciju.”
Pils atjaunošanas darbus veic vietējā būvfirma “Preiļu celtnieks”, uzņēmuma komercdirektors Egīls Stikāns norāda, ka atbildība šai objektā ir liela. No vēsturiskajām vērtībām saglabājusies vien daļa, tomēr būvniekiem jāatjauno to autentiskais izskats.
Šobrīd pilij pilnībā nomainīts jumts, atjaunota lielākā daļa fasādes. “Ja mēs pie jebkuras fasādes plaknes pieejam klāt, mēs redzam gan mūsu padarīto, gan arī 1860.gadu apmetumu,” stāsta Egīls Stikāns.
Lai pilī atjaunošanas darbi tiktu īstenoti atbilstoši valsts aizsargājamo kultūras pieminekļa statusam,
pils atjaunošanu kontrolē deviņas iestādes.
Viena no tām Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. “Mēs ar lielu lepnumu varam atzīt, ka vēl pirms neilga laika avārijas stāvoklī esošais objekts Preiļu pils sāk pārvērsties un atgūt savu pērles izskatu,” saka inspekcijas Latgales reģionālās nodaļas vadītāja Vilma Platpīre.
Pašlaik Latgalē ir vairāki pozitīvi piemēri nozīmīgu kultūrvēsturisku objektu atjaunošanā. Lai gan tas nebūt nav vienkāršs lēmums saimniekam, kurš par to atbildīgs.
Arī Preiļu novada pašvaldībai, domājot par pils saglabāšanu, bija nopietnas pārdomas, vai ņemt aizņēmumu Valsts kasē. Bija bažas arī par pašu pils stāvokli, īpaši par pamatiem. Šobrīd gan būvnieki secinājuši, ka pamati saglabājušies labi.
Pirmās atjaunošanas kārtas darbiem gan būs jātērē lielāks finansējums. Sākumā bija plānots, ka aizņēmuma summa būs vairāk nekā 470 tūkstoši eiro, tomēr, veicot būvdarbus, nākas secināt, ka summa būs lielāka, jo
darbu gaitā parādās neparedzēti izdevumi. Līdz ar to kredīts būs jāņem lielāks.
Turpmākajiem darbiem finansējumu pašvaldība plāno piesaistīt, rakstot projektus. “Esam iesnieguši pieteikumu Kultūras ministrijā, un arī Preiļiem pirmajā atlases kārtā ir piešķirti 425 tūkstoši no Kultūras ministrijas Eiropas Savienības līdzekļiem. Par šo naudu mēs plānojam ievilkt pilī komunikācijas, ūdensvadu, kanalizāciju un apkuri,” tā Preiļu novada domes priekšsēdētāja Maruta Plivda.
Aprēķināts - lai pilij saliktu logus un durvis, nepieciešami aptuveni 130 tūkstoši eiro.
Vienlaicīgi domājot par pils atjaunošanu, tiek plānots arī par vērienīgā parka sakārtošanu: veco koku izzāģēšanu, dīķu attīrīšanu.
Arī no tā sauktajām Saeimas deputātu kvotām Preiļu parka saliņas atjaunošanai piešķirti 115 tūkstoši eiro.
Tāpat pašvaldība aicina līdzcilvēkus ziedot, lai kopīgiem spēkiem atjaunotu Preiļu pili, par kuru gan no tuvākām, gan tālākām vietām tiek izrādīta ļoti liela interese.
Uzņēmums “Preiļu celtnieks”, veicot atjaunošanas darbus, par to pārliecinājies personīgi. Egīls Stikāns sākumā pat neticējis, ka pilij citu cilvēku acīs ir tik liela vērtība: “Vācieši, angļi, kādas te tik valodas nav dzirdētas, praktiski ap šo pili vasaras sezonas laikā jau ir iemītas taciņas.”
Līdzcilvēki saziedojuši vairāk nekā četrus tūkstošus eiro. Kad tiks sakārtota pils parka teritorija, būs vieta, kur rīkot labdarības koncertus ziedojumu vākšanai. Jau šobrīd ir plānots, ka 2018.gadā, sagaidot Latvijas valsts simtgadi un Preiļu pilsētas 90 gadu jubileju, salūts tiks organizēts pie Preiļu pils.
