Trešdienas ārkārtas Saeimas sēdē, pirms balsojuma par jauno valdību, kultūras ministrs Nauris Puntulis sniedza atbildi pirms nedēļas saņemtajai publiskajai vēstulei, kurā vairāk nekā 400 kultūras darbinieki norādīja uz pretrunām starp Puntuļa balsojumu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā pret iniciatīvu "Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību" un Kultūras ministrijas izstrādātajiem plānošanas un stratēģiskajiem dokumentiem un aicināja ar savu darbību "rādīt paraugu empātiskas un iekļaujošas sabiedrības veidošanā, pat ja tas ir pretrunā ar Nacionālās apvienības ideoloģisko nostāju".
Kultūras ministrs uzrunā tieši neatbildēja uz konkrētiem vēstulē paustajiem argumentiem par pretrunām Nacionālās apvienības ideoloģiskajā nostājā un kultūras nozares definētajā iekļaujošajā politikā. Pamatojot savu balsojumu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, ministrs uzsvēra, ka, tāpat kā vēstules autoriem, tā arī Nacionālajai apvienībai ir "tiesības uz jebkuru jautājumu vai tā iespējamo risinājumu skatīties no skatupunkta "mūsuprāt"." Jautājumā par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību Nacionālā apvienība, pēc Puntuļa teiktā, uzskata, ka ir iespējami dažādi, nevis tikai viens veids, kā nodrošināt vienā mājsaimniecībā dzīvojošu cilvēku tiesību aizsardzību.
Ministrs arī aicināja uz plašu un publisku diskusiju, kurā pretējas nostājas pārstāvoši viedokļu līderi varētu aizstāvēt savus uzskatus šajā jautājumā. Ministra ieskatā šāds diskusiju cikls varētu tikt īstenots sabiedriskajā medijā.
Naura Puntuļa atbilde kultūras darbinieku vēstulei:
"Iepriekšējā Saeimas sēdē es kā Nacionālās apvienības deleģēts ministrs solīju argumentēti atbildēt uz vēstuli, ko parakstījuši vairāk nekā 400 kultūras un sabiedriskie darbinieki, kas, loģiski secinot no vēstules satura un tajā uzdotā jautājuma, vēlēšanās nav balsojuši par Nacionālo apvienību.
Šī ir absolūti politiska vēstule, kurā ir analizēts tikai un vienīgi mans politiskais balsojums Saeimā.
Vēstule veidota no pozīcijas un uzsverot "mūsuprāt". Ikvienam demokrātiskas sabiedrības pārstāvim ir tiesības izteikties no pozīcijas "manuprāt" un tad, atrodot domubiedrus, apvienoties vēstulēs, organizācijās vai politiskos spēkos un tad jau kopā teikt "mūsuprāt".
Arī Nacionālajai apvienībai ir tiesības uz jebkuru jautājumu vai tā iespējamo risinājumu skatīties no skatupunkta "mūsuprāt", kā piemēram, vienojoties un atbalstot jaunās valdības deklarācijā ietverto punktu (27. punkts – red.), kas skan šādi: "Nodrošināsim vienā mājsaimniecībā kopīgi dzīvojošu cilvēku tiesību un interesēšu aizsardzību neatkarīgi no dzimuma un vecuma." Nacionālā apvienība uzskata, ka ir iespējami dažādi veidi, nevis viens vienīgs, kā to nodrošināt.
Tiesības uz "mūsuprāt" ir jebkuram politiskam spēkam šajā Saeimas zālē, bet visu izšķir demokrātisks vairākums – demokrātiski ievēlētas Saeimas vairākuma balsojums.
Kādēļ šāda politiska vai ideoloģiska satura vēstule ir tapusi? Pirms teju četriem gadiem, stājoties kultūras ministra amatā, savās pirmajās intervijās es minēju, ka beidzamajos gados sabiedrības polarizēšanās divās atšķirīgās ideoloģijās Rietumu sabiedrībā un tostarp Latvijā ir ļoti saasinājusies. Es vienmēr esmu uzsvēris, ka abām šīm ideoloģijām ir vieta mūsu un jebkurā demokrātiskā sabiedrībā, un šīs Saeimas zāles politisko spēku tradicionālais izvietojums ļoti precīzi ilustrē šo situāciju – vienā flanga galā redzam konservatīvas idejas pārstāvošo Nacionālo apvienību, pretējā – liberālas vērtības pārstāvošo partiju "Progresīvie". Bet pats svarīgākais un vērtīgākais ir tas, ka tribīne ir viena. Tā ir šeit centrā, un tā pilda savu galveno uzdevumu un nodrošina abiem jeb visiem vienādas tiesības cieņpilni paust un cieņpilni aizstāvēt tās vērtības, ko katram no šiem spēkiem uzticējuši aizstāvēt tūkstošiem vēlētāju.
Nesen šo divu ideoloģiju pretstāvi, kas šobrīd piedzīvo pieaugošo saasinājumu plašā sabiedrībā, lieliskā izrādē "Žižeks. Pītersons. Gadsimta duelis" aktualizēja režisors Alvis Hermanis. Bet, manuprāt, šai diskusijai jābūt daudz plašākai nekā no teātra skatuves vai pat no Saeimas tribīnes. Tai jābūt plašai un publiskai, iesaistot un dodot vienādu iespēju aizstāvēt savus uzskatus viedokļu līderiem no abām šīm ideoloģijām vai abiem flangiem – gan no liberālā, gan no konservatīvā. Un lieliska platforma šādam diskusiju ciklam, manuprāt, būtu tieši sabiedriskais medijs. Es esmu gatavs iesaistīties tajā un aicināt tajā iesaistīties visplašāko sabiedrību.
Un visbeidzot – ja vēstules autori mani aicina iespējamo nākamo periodu [ministra amatā] aizvadīt atbilstoši Satversmē noteiktajām pamatvērtībām, tad uzskatu, ka jau iepriekšējā periodā esmu to godam veicis un tieši šādi, atbilstoši Satversmē noteiktajām pamatvērtībām, esmu gatavs to turpināt."
KONTEKSTS:
Vairāk nekā 400 kultūras un mākslas nozares darbinieki atklātā vēstulē norādīja, ka 2022. gada 30. novembrī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā deputāts un kultūras ministrs Nauris Puntulis balsoja pret vairāk nekā 23 000 Latvijas pilsoņu atbalstīto iniciatīvu "Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību", kas komisijā ar šo balsojumu tika noraidīta un līdz ar to noraidīta arī tās tālākā virzība izskatīšanai Saeimā. Ņemot vērā, ka Kultūras ministrijai un nozarei saistošos plānošanas un darbības stratēģijas dokumentos tiek uzsvērta saliedētas, iekļaujošas sabiedrības nozīme demokrātiskas valsts pastāvēšanā, vēstules autoru redzējumā ministra balsojums ir "pretrunā ar šīm demokrātiskas valsts pastāvēšanai svarīgajām dimensijām".
