Ministrs vērsa uzmanību uz to, ka šogad VKKF budžeta pieaugums būs mērāms 1,37 miljonu eiro apmērā. Puntulis uzsvēra, ka VAS "Latvijas Valsts meži" (LVM) "sāgā" VKKF savā ziņā nonāca ķīlnieka lomā.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē Latvijas Radošo savienību padomes (LRSP) pārstāvis Haralds Matulis norādīja, ka kopumā Kultūras ministrijas (KM) šī gada budžets šķiet saprātīgs un sabalansēts. Runājot par VKKF, viņš norādīja, ka fonds nodrošina kultūras jaunrades procesu visās nozarēs, savukārt, piemēram, literatūrā un vizuālajā mākslā tas ir teju vienīgais finansējuma avots.
Tāpat Matulis akcentēja, ka VKKF ir lielākais un gandrīz vienīgais finansējuma avots radošām personām: ja laiku pa laikam valsts institūcijās strādājošajiem tiek palielināts finansējums, tad radošām personām vienīgā cerība uz VKKF budžeta palielinājumu.
Pēc viņa paustā, tas, kas notika decembrī ar LVM ziedojumu, bija "nepatīkams satricinājums". Matuļa ieskatā, paļāvība uz VKKF nav atgriezusies, jo šī nav pirmā reize, kad ar fondu notiek šādas rokādes, kad finansējums pēkšņi pazūd un līdz pēdējam brīdim nav skaidrs, vai finansējumu varēs atrast.
Runājot par VKKF finansējumu faktiskajos skaitļos, Matulis uzsvēra, ka tas ir apmēram tāds pats kā 2022. gadā. Turklāt nav skaidrs, vai līdz gada beigām pietiks finansējuma radošo personu atbalsta programmā.
Viņš norādīja, ka finansējuma šai programmai pietrūka jau 2022. gadā. LRSP pārstāvis akcentēja, ka programma ir piesaistīta minimālajai algai valstij, kas liek domāt, ka finansējums pietrūks arī šogad.
"Pozitīvais, ko es sadzirdēju un kas tiešām priecē, ka 2024. gadā VKKF budžetu veidos 3% no akcīzes nodokļu ieņēmumiem. Tas sniegs lielāku drošību un stabilitāti," pauda Matulis.
LETA jau rakstīja, ka decembrī kļuva zināms, ka mainīta LVM ziedojumu politika, kā rezultātā VKKF nesaņēma ziedojumus, par kuriem fonds daļēji vai pilnībā finansēja atsevišķas programmas.
Kā vēstīts, valsts budžets KM atbildības jomās – kultūrpolitikā, sabiedrības saliedētības veicināšanā un mediju politikā – būs par vairāk nekā 19 miljoniem eiro lielāks, jo sarunās par finansējumu 2023. gada prioritārajiem pasākumiem KM atbildības jomās iegūts papildu finansējums.
Kā aģentūru LETA informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, valdība piektdien ārkārtas sēdē apstiprināja vairākus KM prioritāros pasākumus nākamā gada valsts budžeta palielināšanai kultūras, sabiedrības integrācijas un mediju jomās kopumā nepilnu 19 miljonu eiro vērtībā.
Papildu finansējuma piešķīrums – 3,2 miljoni eiro – ļaus daļēji segt sadārdzinājumu, ko XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII deju svētku nodrošināšanai nepieciešamo objektu nomā, ēdināšanā un citos pakalpojumos atnesis energoresursu cenu kāpums un inflācija.
Valsts teātru, koncertorganizāciju, muzeju, bibliotēku, arhīvu un citu kultūras iestādēs strādājošo darbinieku atalgojuma fondam 2023. gadā panākts 3,8 miljonu eiro palielinājums, lai pietuvinātu kultūras darbinieku atlīdzību sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējam atalgojumam.
VKKF budžeta pieaugums, ko nes procentu daļu palielinājums no akcīzes nodokļu ieņēmumiem, nesīs papildu 1,37 miljonus eiro kultūras projektiem, tostarp nevalstiskajā sektorā. Dalībai Latviju reprezentējošās starptautiskās kultūras norisēs, tostarp, lai gatavotos viesu valsts statusam 2025. gada Frankfurtes grāmatu tirgū, 2023. gadam piešķirts papildu finansējums 450 000 eiro apmērā.
KM profesionālo mūzikas un mākslas vidusskolu aprīkojumam un iekārtojumam pēc ēku pārbūves un atjaunošanas darbu veikšanas – 500 000 eiro.
Kultūras mantojuma – valsts nozīmes vēsturisko un piemiņas vietu, tostarp Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu saglabāšanai, kā arī sakrālā mantojuma un pieminekļu glābšanas programmai, arī Latviešu biedrības nama atjaunošanas darbu uzsākšanai – piešķirti papildu teju 2 miljoni eiro.
Nozīmīgiem kultūras mantojuma projektiem šogad – dzejnieka Imanta Ziedoņa 90 gadu jubilejas norisēm, filmas, kas skaidrotu Latviešu leģionāru gaitas, izveidei, projektiem Vilhelma Purvīša un Viļa Plūdoņa muzejos, kā arī ceļa un vietvārdu norāžu nodrošināšanai latgaļu un lībiešu valodās – piešķirti 1,42 miljoni eiro.
Arhīvu, muzeju un teātru darbības nepārtrauktībai, lai iegādātos Latvijas Nacionālā arhīva darbā nepieciešamās informācijas tehnoloģiju licences, segtu Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra nama nomas maksas izdevumus Rīgas domei, nodrošinātu Valmieras Drāmas teātra darbību pagaidu telpās, kamēr teātra vēsturiskā mājvieta tiek pārbūvēta, kā arī varētu saglabāt vairākas Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja eksponātēkas, nodrošināti papildu 940 000 eiro.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ekspozīcijas izveidei Rīgas pilī piešķirti 500 000 eiro. Savukārt Valsts kultūras iestāžu ēku nomas maksas un apsaimniekošanas izdevumu pieaugumam ''Valsts nekustamajiem īpašumiem'' – vēl 80 000 eiro.
Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu īstenošanas ietvaros plānotās valsts pētījumu programmas uzsākšanai 2023. gadā piešķirti 500 000 eiro.
