Aleksejs Dunda: Esat kļuvis par vienu no trim fonda “Īstā Krievija” (“Настоящая Россия”) līdzdibinātājiem. Kāds ir šī fonda mērķis, ko jūs gatavojaties paveikt?

Boriss Akuņins: Mums visiem, katrā ziņā ļoti daudziem, šajās dienās ir izjūta, ka pasaule ir sajukusi prātā. Ka tā sagrūst mūsu acu priekšā. Ka uzbrukums vērsts pret mums visiem. Šausmīgi ir tas, kas notiek ar Ukrainu. Skatīties uz to nav iespējams. Mēs, tā teikt, visi par to kaut ko runājam. Dažkārt nesakarīgi. Paužam kaut kādas savas emocijas. Taču ar vārdiem vien nepietiek. Vajag kaut ko darīt. Pasaulē dzīvo ļoti daudzi krievu kultūras cilvēki. Mūs visus tas skar pavisam tieši. Es labi saprotu, ka Krievijas iedzīvotāji, kuri domā tāpat, – bet tādu Krievijā ir ļoti daudz –, tagad nonākuši aiz “dzelzs priekškara”. Viņus saņēmusi par ķīlniekiem policejiska valsts, kura, kā mēs zinām, šajās dienās aizturējusi 12–13 tūkstošus cilvēku, kuri mēģināja protestēt.

Tie ir lieliski, drosmīgi cilvēki, kuri iet zem stekiem, uz aizturēto automašīnām, visā šajā Lukašenko stāstā, kas pārcēlies uz Krieviju un pašlaik tur norisinās.

Bet mūsu ir ļoti daudz visā pasaulē. Un mums radās ideja. Daudzi palīdz pēc savas vēlēšanās, individuāli. Kļūst par brīvprātīgajiem, ziedo naudu. Mums radās ideja mēģināt to centralizēt. Šo īsto krievu pasauli, izveidot tādu kā īsto Krieviju. Jo, mūsuprāt, [pašreizējā] Krievijas valsts ir feika Krievija. Tā ir Putina Krievija.

Valsts, kurā cilvēki nevar paust savu gribu, nav brīva.

Mēs varam. Un mēs gribam. Mēs esam radījuši šo organizāciju – tās nosaukums ir “Īstā Krievija” – tādiem cilvēkiem. Pagaidām to veido daži brīvprātīgie, kuri dzīvo dažādās valstīs. Tāpēc tas viss ir mazliet “amatnieciski”. Mēs nolēmām, ka izmantosim pagaidām visautoritatīvāko britu platformu “GoFundMe”, kas neņem nekādu komisijas maksu, un “izsmidzināsim” šo naudu caur citu britu fondu asociāciju, kura ļoti rūpīgi pārbauda, kur šī nauda nonāk. Pēc kāda laika, kad būsim labāk organizējušies, labāk tikuši skaidrībā, varbūt darīsim to paši un strādāsim ar konkrētiem fondiem. Bet pagaidām to darām šādi. Lai nekas neietu zudumā.

Trīs cilvēki – jūs, Francijā dzīvojošais ekonomists Sergejs Gurijevs un ASV dzīvojošais baletdejotājs Mihails Barišņikovs – paziņojuši, ka veidojat “Īsto Krieviju”. Vai sagaidāt, ka pievienosies vēl kāds?

Mēs vienkārši publicējām šo vēstuli (“Īstās Krievijas” vietnes sākumlapā — Rus.LSM.lv). Tam pievienojas ļoti daudz cilvēku. Katru dienu vietnē parādīsies teksti, pazīstamu krievu cilvēku no visas pasaules aicinājumi. Sekojiet, daudz kas notiks.

Ukraina atrodas zem sitiena. Un arī mēs visi esam zem sitiena. Jo no pasaules viedokļa vārdi “Krievija” un “krievs” tagad ir aptraipīti. Tie ir apkaunoti!

Un tāpēc kaut kas ir jādara.

Lai arī mans [īstais] uzvārds ir Čhartišvili, esmu krievu rakstnieks. Rakstu krievu valodā. Esmu izaudzis ar krievu literatūru. Domāju krieviski. Man tas ir mokoši! Pirmām kārtām es gribu palīdzēt, mēs visi gribam palīdzēt nelaimīgajiem cilvēkiem, kuri palikuši bez mājām, palikuši bez visa, kuri tagad bēg miljoniem. Miljoniem! Viņiem visu laiku būs vajadzīga palīdzība. Tāpēc šis projekts būs viņiem.

Es izlasīju jūsu vēstījumu. Un tajā ir vārdi, ka īstā Krievija ir lielāka, stiprāka un ilgmūžīgāka par Putina “erefiju” (nievājošs Krievijas nosaukums, kas veidots pēc valsts oficiālā nosaukuma “Krievijas Federācija” saīsinājuma krievu valodā РФ – Red.). Lūk, šī frāze “Putina erefija” man nedaudz atgādināja XX gadsimta 20. gadus, kad emigranti runāja par “lielinieku sovdepiju (nievājošs padomju valsts nosaukums – Red.)”. Taču tad bija jāgaida desmitiem gadu, līdz šī “sovdepija” mainījās. Kā jūs prognozējat – vai tagad arī būs jāgaida desmitiem gadu?

 Nē. Līdz 24. februārim prognoze bija uz ilgu laiku. Man likās, ka valsts ''Krievijas Federācija''  dzīves ilgums līdzināsies cilvēka vārdā Vladimirs Putins dzīves ilgumam. Bet, tā kā viņš ļoti seko savai veselībai, šis cilvēks var nodzīvot līdz 90–95 gadiem, bet pēc tam pārvērsties kaut kādā “virtuālā Putinā”, kuru taisīs pēc dziļviltojumu tehnoloģijas, lai gan nekāda Putina īstenībā jau vairs nebūs. Kaut ko tādu es iztēlojos.

24. februārī Putins pieļāva kapitālu kļūdu. Viņš nozāģēja zaru, uz kura sēž. Esmu pārliecināts, ka turpmāk viss notiks daudz ātrāk, nekā varēja būt.

 Vai tas ir mēnešu, gadu, nedēļu, dienu jautājums?

Tas ir atkarīgs no tā, cik daudz un cik efektīvi Putinam palīdzēs sistēmas liberāļu bloks. Tie ir augsti profesionāli cilvēki, kuri tagad apkalpo noziedzīgo režīmu. Un līdz ar to lieliskā centrālās bankas priekšsēdētāja, brīnišķīgie finansisti un ekonomisti dara visu, lai šis režīms noturētos ilgāk. Ja viņi visi rastu vīrišķību no turienes aiziet, šī bloka vadībā nonāktu kaut kādi Putina aprindu stulbeņi, un tad viss izjuktu daudz ātrāk.

Jūsu aicinājums beidzas ar vārdiem: “visu zemju krievi, apvienojieties pret karu”. Kāpēc vienas konkrētas valsts – Krievijas – krievi – neapvienojas pret karu?

Kā jau teicu, Krievijas krievi, no kuriem ļoti daudzi domā tāpat kā mēs, tagad nav brīvi. Viņi ir ķīlnieki. Viņiem ir konvojs – milzīgs skaits policistu, Nacionālā gvarde, visas šīs melīgās tiesas, kuras cilvēkiem piespriež, kas ienāk prātā. Tur, kā jūs zināt, ir pieņemts likums, kas ļauj cilvēku iesēdināt par [ziņu] pārpublicēšanu sociālajos tīklos. Cietumā iesēdināt. Uz ilgu laiku iesēdināt. Tie ir mūsu draugi, mūsu brāļi, mūsu radinieki, kuri jāglābj. Mēs esam brīvībā, mēs varam kaut ko izdarīt.

Es gribētu, lai jūs komentētu Putina Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova vārdus. Kad izgāzās sarunas ar Ukrainas ārlietu ministru Dmitro Kulebu Turcijā, viņš pateica frāzi, kas kļuva par mēmi dažās sekundēs. Viņš sacīja: “Mēs neplānojam uzbrukt citām valstīm, mēs arī Ukrainai neesam uzbrukuši.” Vai varat paskaidrot, kā tas vispār ir iespējams?

Es ar lielu interesei paklausīšos Sergeju Lavrovu, kad viņš sēdēs uz apsūdzēto sola kā šī nozieguma līdzdalībnieks. Domāju, ka tad viņš sāks runāt pavisam citādi.

Vai domājat, ka tas ir iespējams?

Uzskatu, ka tas ir neizbēgami. Domāju, ka būs jauna Krievija un tā neatstās šī režīma rīcību bez sekām.

Vai domājat, ka pati Krievija tiesās?

Tikai Krievija. Neviens cits to nedarīs, nevienam to nevajag. Tā ir to cilvēku problēma, kuri dzīvo Krievijā, krievu cilvēku problēma. Viņiem tā jāatrisina pašiem. Un viņi to atrisinās.

Jūs to salīdzināt ar “sovdepijas” divdesmito gadu situāciju, bet tas nepavisam nav līdzīgi. Saprotiet, komunistu režīms, pat ņemot vērā, ka man pret to ir ļoti slikta attieksme, tā bija ļoti spēcīga enerģētika. Ļoti spēcīga harismātika. Tā bija kaut kāda ideja.

Bet kāda ir šīs Putina valsts Krievijas Federācijas ideja? Samīdīt kaimiņus, kuri ir vājāki par tevi?

Kas vēl tur ir? Neļaut izvazāt tavus miljardus, kurus tu esi sabāzis visur, kur iespējams? Lai mūžīgi pie varas sēdētu šis no realitātes atrāvies cilvēks?  Kurš acīmredzami slikti saprot, kas ir Ukraina, kas ir mūsdienu pasaule, kā tur viss darbojas un kā viss ir iekārtots. Tur nav nekādas idejas. Tā ir ļoti vāja, ļoti irdena struktūra, kas turas uz meliem, bet tagad arī uz bailēm.

Divdesmit divus gadus noturējušies. Ilgs laiks.

Nebija tikai viens periods. Bija deviņdesmitie gadi, lienošā virzība uz autoritārismu Putina laikā. 24. februārī tika pārkāpta kāda sarkanā līnija. Liktenīgā robeža. Tagad sākas pēdējā nodaļa valsts Krievijas Federācijas vēsturē, kas tik skaisti aizsākās 1991. gadā pie Baltā nama un tik kaunpilni beidzas.

Es gribētu, lai jūs komentētu socioloģisko aptauju. Tajā Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem tika jautāts par attieksmi pret karu, kuru pusi viņi atbalsta. Rezultātus mēs cenšamies saprast: 21% atbalsta krievus, 22% atbalsta ukraiņus, 46% – ne vienus, ne otrus, 11% bija grūti atbildēt. Redzams, ka liela daļa vai nu nav piekrituši atbildēt, vai arī nav zinājuši, ko atbildēt. Kā jūs domājat, kāpēc tādi rezultāti?

Domāju, ka daudzi cilvēki vēl nav apzinājušies un nesaprot, ka pasaule ir mainījusies. Ka šajā pasaulē mainījies ir viss.

Mainījusies Krievijas valsts. Mainījusies attieksme pret Krievijas valsti. Kad norisinās tik skarba pretstāve, man ir svarīgi, kurā pusē ir labais, bet kurā pusē – ļaunais. Turklāt kāda ir etniskā piederība, man nav svarīgi. Šajā gadījumā man ir pilnīgi skaidrs, kurā pusē ir ļaunums. Un tas ir skaidrs visai pasaulei.

Tādā izolācijā kā tagad Krievija nav bijusi visā savā vēsturē.

Kā jūs domājat, kādu kaitējumu krievvalodīgajiem iedzīvotājiem Eiropā nodarījis Putina uzbrukums Ukrainai? Kādas sekas būs mums, kuri nedzīvo Krievijā?

Milzīgas. Sagrauta reputācija visam, kas saistīts ar vārdu “krievs”. Un man par to stāsta no visām pusēm. Cilvēki no rīta līdz vakaram redz šos šausmīgos kadrus, viņi izjūt emocijas. Viņiem nav iespējas tās izgāzt uz Vladimiru Putinu. Un neviens nesaka: “Putins uzbruka, Putins sabumboja.” Saka – “to izdarīja Krievija”, “to izdarīja Krievija”, “to izdarīja Krievija”. Dabiski, ka ļoti krasi mainījusies attieksme pret krieviem.

Man stāstīja, ka krievu bērnus skolās sāk terorizēt. Jo bērni ir bērni. Viņi ir dumji. Viņi skatās televizoru, viņi to uzsūc. Es saņemu sociālajos tīklos – raksta man, nevis Putinam, kā viņi neieredz mani un visus mūs, un es saprotu, ka šie cilvēki kliedz no sāpēm.

Viņi nevar to izkliegt Putinam, viņi to kliedz man. Un nav iespējams apvainoties, jo tas ir ļoti saprotami.

Un es gribu, lai mēs visi – cilvēki, kuri domā krieviski, lasa krievu grāmatas, – saprastu, ka tā ir mūsu problēma. Tādā pašā mērā kā tā ir Ukrainas problēma. Tas attiecas uz mums visiem. Tāpēc, lūdzu, ja varat, palīdziet, dariet kaut ko, piedalieties mūsu iniciatīvā “Īstā Krievija”. Vai dariet kaut ko paši, pa saviem kanāliem personīgi. Taču neesiet pasīvi.

Bet kā vispār krievu cilvēkam, kurš dzīvo Latvijā, Lietuvā, Lielbritānijā vai Čehijā, apzināties un pieņemt faktu, ka vieta, no kuras viņš cēlies, pie kuras kultūras viņš sevi pieskaitījis, tagad uzvedas burtiski kā nacistiskā Vācija? Kā šo faktu saprast, pieņemt un nesajukt prātā?

Jāpieņem kā problēma, kas ir radusies. Jebkuru problēmu, kuru esi apzinājies, var risināt.

Problēma ir tāda, ka… tu esi krievu cilvēks. Tu esi tāds, kāds esi. Citāds tu nebūsi. Tātad jāmaina attieksme pret krievu cilvēkiem un vārdu “krievs”.

To var izdarīt ar rīcību, kas apkārtējo acīs padarīs skaidru, ka Putins ir Putins. Tā nav visa Krievija. Un pat nepavisam nav Krievija. Un pat ir kaut kāda cita Krievija. Un ka īstā Krievija ir tā Krievija, kurā dzīvo un darbojas normāli cilvēki, ar normāliem morāles refleksiem. Lūk, tas katram no mums tagad jādara.

Atgriezīsimies pie “sovdepijas”. Pirms simt gadiem. Toreiz aizbrauca “filozofu kuģi”, cilvēki atstāja Krieviju. Kā jūs domājat, vai tagad būs “filozofu” vilcieni, lidmašīnas, automobiļi – vai būs emigrācijas vilnis, un ja būs, tad cik liels?

Tas jau pilnā sparā norit. Visi, kuriem apstākļi ļauj, bēg. Turklāt visu pametot. Te arī Rietumi ļoti “palīdz”, iesaldējot šīs nelaimīgās “Visa” un “MasterCard” kartes. Krievijā cilvēki no tā īpaši necieš, jo tur šīs kartes darbojas. Bet tiem, kuri bēg, visu pametot, – viņiem arī būs jāpalīdz. Un arī mēs ar to nodarbosimies. “Īstā Krievija” palīdzēs. Pirmie, kam jāpalīdz, ir ukraiņu bēgļi viņu pavisam šausmīgajā stāvoklī. Viņiem vajag steidzami palīdzēt, visiem ir jāiesaistās. Un tam vajadzīga milzīga nauda. Tomēr jāpalīdz arī krieviem. Kuri ir atrauti no dzimtenes, kuri visi ir depresijā un kuriem neviens, izņemot mūs, nepalīdzēs.

Visi ir redzējuši Jurija Dudja interviju ar jums. Sakiet, vai Jurijs Dudjs atgriezās Krievijā?

Nezinu. Jurijs Dudjs atlidoja pie manis uz Spāniju uz vienu dienu nofilmēt šo raidījumu. Un tajā pašā dienā kopā ar grupu aizlidoja. Godīgi sakot, es nezinu, kur viņš ir. Bet jebkurā gadījumā viņš, protams, ir malacis. Bet vēl paskatieties Katerinas Gordejevas, kurai ir tieša saistība ar Latviju, darbu ar Dmitriju Muratovu. Šai sarunai vērtība ir daudz lielāka nekā manai ar Dudju. Es… ziniet, viegli būt drosmīgam, atrodoties drošībā. Tas ir mans gadījums. Bet, kad esi Maskavā un runā to, ko saka Dmitrijs Muratovs, tas izraisa milzīgu cieņu.

Kārtējā Krievijas valsts. Krievijas Federācija. Jūs sakāt, ka notiek tās sagrūšana? Kāda valsts nāks tās vietā?

Domāju, ka tagad jau ir praktiski neizbēgami, ka, tiklīdz sabruks šis režīms, Krievijas Federācija sāks sairt. Turpināsies impērijas sadrupšana. Pirmais posms beidzās 1991. gadā, būs nākamais. Domāju, ka tas ir neizbēgami. Putins uzbūvējis sistēmu, kas turas tikai uz bailēm. Tā turas uz vienas vertikālas ass.

Tiklīdz šī ass ieplaisās, tūlīt pat sāksies centrbēdze, sāks atdalīties reģioni.

Tas būs smags process. Droši vien Krievijas teritorijā izveidosies vairākas valstis. Un ļoti iespējams, ka tās dzīvos ļoti dažādi. Esmu pārliecināts, ka Krievijas Eiropas daļa būs demokrātiska un brīva valsts.

KONTEKSTS:

Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja, ka pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.