Uzņēmums skaidrojis, ka ļaunprātīgi nodedzināta apakšuzņēmēja restaurācijas galdniecības darbnīca, kurā atradušās jau restaurētās interjera detaļas, un solījis vietā izgatavot jaunas.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde pieprasījusi paskaidrojumus un šobrīd izvērtē vainīgo personu saukšanu pie atbildības. Pārvaldes Attīstības daļas vadītāja Baiba Mūrniece atzīmēja, ka nepilnīgās informācijas dēļ pašlaik grūti pateikt, cik daudz kas gājis bojā.
“Ir runa par interjera dekoratīvo apdari astoņās telpās, kas kopā veido vienu mākslas pieminekli. Pašlaik mēģinām saprast, vai tas ir gājis bojā pilnībā vai daļēji. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas atsevišķi dekoratīvie sienu paneļi ir saglabājušies, bet mēs pašlaik vēl gaidām informāciju no “RERE MEISTARIEM” par to, kas tad tur ir nodedzis. Un, protams, esam ārkārtīgi lielā neizpratnē par to, kā pusgadu vai pat septiņus mēnešus šī informācija tika noklusēta un kāds ir iemesls, kāpēc tas tika darīts,” uzsvēra Mūrniece.
Saskaņā ar līgumu "RERE MEISTARIEM” bija uzdots restaurēt Siguldas Jaunās pils sienas paneļus, radiatoru paneļus, koka kāpnes un durvis. Latvijas Radio rīcībā esošajā apakšuzņēmēja vēstulē, kas 20. janvārī nosūtīta uzņēmumam "RERE BŪVE 1”, uzskaitītas zudušās vērtības:
dekoratīvo radiatoru paneļi vairākās telpās, garderobes sienu paneļi un dekoratīvie sienu paneļi.
Apakšuzņēmējs vēstulē norāda, ka ugunsgrēkā sadeguši arī datu nesēji ar restaurācijas procesa izpilddokumentāciju – fotofiksāciju un atskaitēm. "Par negadījumu ir ierosināta krimināllieta, un joprojām notiek izmeklēšanas process. Par augstākminēto negadījumu nekavējoties tika informēta SIA "RERE BŪVE” valde,” teikts vēstulē. Savukārt uzņēmums "RERE BŪVE 1" vēstulē Siguldas pašvaldībai raksta, ka informāciju par ļaunprātīgas dedzināšanas rezultātā zaudētām restaurētajām interjera vērtībām no apakšuzņēmēja saņēmis šā gada 20. janvārī.
Uzņēmumā "RERE MEISTARI” Latvijas Radio apliecināja, ka ugunsgrēks izcēlies pērn jūlijā darbnīcā Rīgā, Rūjienas ielā. Uzņēmuma restaurācijas darbu vadītājs Juris Grodņa norādīja, ka daļa vērtību zudušas pilnībā, citas skartas daļēji un visas tiks atjaunotas ar autentiskiem materiāliem.
Viņš atturējās komentēt uzņēmuma vēstulē minēto ļaunprātīgo dedzināšanu kā ugunsgrēka iemeslu, norādot, ka joprojām notiek policijas izmeklēšana.
Bet ilgstošo institūciju neinformēšanu viņš skaidro ar vēlmi pašiem vispirms tikt skaidrībā par notikušo.
"Mani visvairāk šajā situācijā māc bažas par to, ka ar to ātro paziņojumu varētu sacelt lieku, nevajadzīgu ažiotāžu. Mēs saprotam, ka nepainformējām, tā ir mūsu tiešā kļūda, bet kā kurš cilvēks to uztver. Mēs gribējām apzināt vērtības, kas tad īsti ir gājis bojā, un tad pasaukt gan pārvaldi, gan pasūtītājus un izstāstīt, ka tāda nelaime ir notikusi. Lai tā nepārvēršas par kārtējo ažiotāžu, ka nu ir ārprāts noticis. Tas mums ir ļoti liels ārprāts – būvniekiem, kas nodarbojas ar restaurāciju –, bet lai vēl citus cilvēkus tracinātu, pirms neesam sagatavojušies ar informāciju… Tāpēc mēs arī uzreiz nepaziņojām,” komentēja Grodņa.
Par ugunsgrēku ir ierosināta krimināllieta, un joprojām notiek izmeklēšana.
