Šonakt pieņemtajā valsts budžetā nākamajam gadam tika atbalstīti vairāki partiju frakciju ierosinātie kultūras projekti. Tie ir projekti, kuri ierastā kārtībā tiktu vai netiktu finansēti valsts institūciju konkursu kārtībā. Ar šo kvotu sistēmu deputāti apmierina savu vēlētāju pieprasīto projektu atbalstu.
Kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība) atzina, ka deputātiem ir pilnīgi leģitīmas tiesības piedalīties valsts budžeta veidošanas procesā, un, ja šis darbs tiek izdarīts rūpīgi un tas kalpo publiskajam labumam, tad nevajadzētu uz to nosodoši skatīties, jo sabiedrība no tā tikai iegūst.
Savukārt Mārtiņš Bondars (Latvijas Reģionu apvienība) norādīja, ka budžeta mehānisms ir sekojošs – katrai frakcijai aizkulisēs tiek iedota nauda, tad tā starp deputātiem tiek dalīta: „Kopējie frakcijas priekšlikumi ir tik, deputātam ir tik. Un tad tiek skatīts, kas kuram sāp vai kas kur grib dabūt kādas balsis.”
Šādā veidā pēc koalīcijas ierosinājuma 42 tūkstoši eiro piešķirti grupas „Iļģi” jubilejas koncertam.
Tāpat 300 tūkstošus saņems kinofilmas “Nameja gredzens” veidotāji, bet 50 tūkstošus jau simtgades projekta finansētā filma “Bille”.
Starp citiem pašu iniciētajiem projektiem deputāti trīs tūkstošus ir piešķīruši Siera kluba grāmatas „Jāņu siers” atkārtotai izdošanai un 50 tūkstošus interneta vietnes „Radu raksti” atjaunošanai.
„Tā ir viena no lielajām problēmām, par kurām nākas dzirdēt no kultūras cilvēkiem, ka ir tas savējo princips. Tas iesakņojies padomju princips, ka, ja tu esi pie varas un tev tas puisis vai meitene politikā ir pazīstams, tad mēs zinām, kā to naudu dabūt, viņš kā Ziemassvētku vecītis to naudu iedos,” sacīja Bondars.
Kreituse uzskata, ka projektu atbalsts ārpus konkursa šķeļ kultūras vidi. Turklāt projekti saņem finansējumu bez iepriekšējas tāmes, un nav skaidrs, kā mākslinieki par tiem atskaitīsies.
„Galvenais, kas mani šeit satrauc, ir tas, ka kultūrā vairs nav talanta, idejas, prasmes attīstība, bet gan naudas atkarība no politiska spēka, kurš sāk pasūtīt kultūru, pasūtīt mākslu, un mēs zinām, kuros režīmos bija jāzīmē vadonis, jādzied himnas un jākaisa puķes,” uzsvēra profesore.
Runājot par deputātu piešķirtajiem līdzekļiem filmu projektiem, kultūras ministre tomēr šajā sistēmā saskata risinājumu kompleksai problēmai: „Jāsaprot, kāpēc veidojas tādas situācijas, ka ir filmas, kurām nepietiek ar budžetu, kas tiek piešķirts ar likumā notiekto kārtību, un veidojas situācija, ka ir nepabeigtas filmas vai viņu uzņemšana ieilgst uz gadiem. Un šajā gadījumā deputāti vadās pēc tā, ka filma ir jāpabeidz un sabiedrībai tā ir jāredz.”
Savukārt Kreitusei šķiet, ka nevajadzētu nevienam kultūras projektam iziet uz tīru naudas saņemšanu no Saeimas, pirms viņš nav izgājis kvalitatīvo vērtējumu pašu kultūras pārstāvju vidū, caur viņu struktūrām, kuras ir regulējošās arī naudas jautājumos.
Kopumā dažādiem kultūras, sporta, medicīnas un citiem projektiem deputāti šādā veidā ir piešķīruši aptuveni 20 miljonus eiro.
