"Jebkura sistēma pelnījusi, lai to laiku pa laikam pārskata. Apzināti nelietojam vārdu reforma, jo reforma, mūsuprāt, nav nepieciešama. Bet tas, uz ko vērš uzmanību citas iestādes, – ir vairāk jāpadomā par to, kā izglītība pilda darba tirgus mērķus un uzdevumus," Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo" nepieciešamību pārlūkot mūzikas un mākslas skolu darbu skaidro kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš.
Zariņš norāda, ka profesionālās ievirzes izglītības mērķis ir jau no 1. klases gatavot bērnus mūziķa vai mākslinieka karjerai.
"Kultūrizglītības sistēma darbojas veiksmīgi. Šobrīd iespējas apgūt mūzikas un mākslas prasmes mūzikas un mākslas skolās ir vairāk nekā 20 000 bērnu, un valsts iegulda nopietnus finanšu līdzekļus sistēmā. Jaunie talanti aug un turpina izglītību gan mūzikas un mākslas vidusskolās, gan augstskolās," atzīst Zariņš.
Ministrijā vēršas profesionālo kolektīvu vadītāji un norāda, ka mūziķu trūkst, it sevišķi vairākās specialitātēs. Tās ir programmas, kas nav pārāk populāras. Bērni labprātāk apgūst vijoles, flautas, ģitāras vai klavieru spēli, bet ne arfu, oboju, fagotu. Pārskata mērķis ir saprast, kā mērķtiecīgāk atbalstīt to, lai vairāk apgūtu darba tirgū pieprasītos instrumentus. Rezultāti, protams, būs redzami pēc vairākiem gadiem.
Šobrīd Latvijā profesionālās ievirzes izglītību var apgūt 150 mūzikas un mākslas skolās: 143 – pašvaldību dibinātās, septiņās privātās un astoņās Kultūras ministrijas dibinātās profesionālās vidējās izglītības mācību iestādēs.
Latvijas Nacionālā kultūras centra direktora vietnieks kultūrizglītības jautājumos Andis Groza skaidro, ka jau no rītdienas notiks tikšanās ar skolu pārstāvjiem visos reģionos, uzklausot pedagogus, vadītājus un vecākus.
Viņus iepazīstinās ar jauno mācību projektu. Tas paredz pāriet uz astoņu gadu mācību projektu, lai samazinātu laiku līdz nākamajam izglītības posmam jau mūzikas vidusskolā.
"Svarīgi nodrošināt pēctecību, šobrīd ir divas dažāda garuma programmas – seši un astoņi mācību gadi. Redzam, ja bērns sāk mācībās mūzikas skolā līdz ar mācībām vispārizglītojošā skolā, viņš, būdams 6. klasē, pabeidz mūzikas skolu. Sanāk tāda kā bedre, [un nav skaidrs] vai pēc trīs gadiem izdomās iestāties kādā mūzikas vidusskolā," atzīst Zariņš.
Jauno mācību programmu ieviešana pakāpeniski varētu jau sākties nākamajā mācību gadā. Finansējuma palielinājums astoņu gadu programmas īstenošanai nav paredzēts.
"Jautājums ir par pamainītiem akcentiem finansējuma sadalē, prioritāri piešķirot finansējumu retajiem un pieprasītajiem instrumentiem. Lielāku uzsvaru liekot uz to audzēkņu finansēšanu, kas ir izglītības noslēguma posmā, vienlaikus nodrošinot, ka sākumā izglītība pieejama pēc iespējas plašākam lokam," norāda Zariņš. "Mainās nianses, un tas ir vēl viens iemesls, kāpēc to nesaucam par reformu."
Tā kā pirmajās klasēs vēl nevar pateikt, kurš kļūs par izcilu mākslinieku, mākslas un mūzikas skolu mērķis ir ne tikai sagatavot nākamos profesionāļus, bet arī pastarpināti – audzināt nākamos klausītājus.
Arī administratīvi teritoriālā reforma ir viens no aspektiem, ko ņem vērā, veicot mūzikas un mākslas skolu pārlūkošanu, lai saprastu, kā skolas darbosies pēc reformas, – taču nevis ar nolūko kādu skolu slēgt, bet saglabājot mazās skolās, lai pirmajās klasēs bērniem ir iespēja mācīties tuvāk mājām.
