Uz prestižo “Europa Nostra 2017” balvu var pretendēt arhitekti, amatnieki, būvnieki un kultūras pieminekļu īpašnieki – visi tie, kas senatnīgo ir spējuši ne tikai saglabāt, bet arī savienot ar mūsdienīgo. Balvai tiek izskatīti projekti četrās kategorijās – par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, izpēti, pašaizliedzīgu darbu tā aizstāvībā, kā arī izglītošanā.
"Beļģijā bija pārveidots alus brūzis radošo industriju vajadzībām, savukārt Anglijā tika atjaunota senā ražotne. Tie var būt visdažādākie piemēri, svarīgākais ir, ka tas ir mantojums, izceļ projekta īpašās vērtības," norāda Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas speciāliste Alma Kaurāte-Java.
Pērn no visas Eiropas balvai tika pieteikti 250 projekti. Taču tikai 30 no tiem turpināja cīnīties par galvenajām balvām 10 tūkstošu eiro vērtībā. Piecpadsmit gadu laikā, kopš balva tiek pasniegta, no Latvijas vislielāko novērtējumu ir saņēmuši Rundāles pils muzeja un Bauskas pils renovācijas projekti, kā arī pētījums par Jūgendstila arhitektūru Liepājā.
Arhitekts Reinis Liepiņš uzskata, ka mūsu potenciālie pretendenti uz šādu balvu, atšķirībā no eiropiešiem, atrodas pat izdevīgākā situācijā.
"Mums ir iespēja strādāt ar autentisku vēsturisku mantojumu atšķirībā no itāļiem, kur tas jau sen ir nofiksēts, ir striktas prasības un saglabātības līmenis ir augsts, viņiem nav iespēju lielu izmaiņu veikt, mūsu Latvijas pieminekļu vide ir diezgan dinamiska, gandrīz visiem pieminekļiem kaut ko vajag pielikt, jāatrisina infrastruktūra, transporta, telpiskie jautājumi," skaidro Rīgas pils kastelas rekonstrukcijas arhitekts Reinis Liepiņš.
Projektus balvai var iesniegt interneta vietnē europanostra.org, un šogad tas izdarāms līdz 1. oktobrim.
