Vai zini?
Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.
Sarkanā krāsa ir Jēzus Kristus simbols. Tā parādās eglīšu rotājumos – tai skaitā sarkanajos ābolos, ko karina eglē un kas asociējas ar labā un ļaunā atzīšanas koku jeb paradīzes koku.
Zaļā krāsa simbolizē mūžīgo dzīvību, tāpēc viens no galvenajiem Ziemassvētku simboliem ir mūžzaļā egle. Telpas rotāja arī ar mūžzaļajām efejām, tūjām un āmuļiem.
Savukārt zelta krāsa simbolizē dāvanas, kas tika nestas jaundzimušajam Kristus bērnam.
Šīs trīs krāsas tiek lietotas Ziemassvētku rotājumos līdz mūsdienām, bet pati Ziemassvētku egles rotāšanas tradīcija ir aizsākusies tikai 16. gadsimtā.
Konkrētu vēsturisko ziņu saglabājies samērā maz, bet pirmās rotātās egles bijušas Vācijā un arī Baltijā, jo tiek uzskatīts, ka pirmā rotāta egle uzstādīta un rotāta Rīgā, un to uzstādījuši Melngalvju brālības biedri pie sava nama.
Ap egli dziedāts un dejots, bet vēlāk tā sadedzināta.
Sākotnēji egles ir liktas laukumos, un tikai 16. gadsimta otrajā pusē egles sāk ienest telpā un pakāpeniski rotāt. Sākumā rotājumi ir ļoti vienkārši – āboli, salmi, vilnas dzīpari, bet vēlāk sāk parādīties arī sveces, kuras sākumā varēja atļauties tikai ļoti bagāti cilvēki, jo tās bija no vaska. Rūpnieciski sveces sāk ražot tikai 19. gadsimta sākumā, kad tiek izgudrots parafīns un stearīns.
Savukārt elektrisko lampiņu virtenes pirmo reizi parādās ASV 19. gadsimta astoņdesmitajos gados, bet apritē šīs lampiņu virtenes sāk ieiet pēc Pirmā pasaules kara.
Interesanti, ka sākotnēji bērni Ziemassvētku svinēšanā īpaši nepiedalījās – viņiem neļāva piedalīties svinībās...
Bet jau no 16. gadsimta Ziemassvētki ir arī bērnu svētki, tāpēc eglē sāka karināt arī dažādus kārumus – konfektes un cepumus, ko bērni pēc tam labprāt notiesāja.
