Jau šajā nedēļas nogalē Latgales vēstniecībā “Gors” bija jānotiek 6. starptautiskajam, Ivetas Apkalnas lolotajam, ērģeļu mūzikas festivālam “ORGANismi”. Ja kādreiz koncertzālē pasākumi bija teju ik dienu, tad pandēmijas apstākļos – krietni retāk un “zaļajā režīmā”. Kārtējām pārmaiņām ilgtermiņā gan ir būtiskas sekas.
“Gora” vadītāja Diāna Zirniņa uzsver: “Kaut kā mums no šitā visa ir jāiet ārā, jo mēs nevaram domāt tikai par fizisko veselību, kas ir ļoti svarīga, un šobrīd veselības aprūpes sistēmā tiešām ir krahs, zinot, cik daudz Covid-19 pacientu ir reanimācijās un nodaļās.
Tajā pašā laikā mums jādomā par to, kas notiek mūsu garīgajā attīstībā, un tās sekas gan vairs nebūs ārstējamas ne ar vienu Covid-19 poti.”
Kultūras norišu nenotikšana rada arī finansiālus zaudējumus vairāku desmitu tūkstošu eiro apmērā, “Gorā” tikai nupat bija izdevies beidzot izlīdzināt peļņas un zaudējumu aprēķinus. Par turpmāko nākotni grūti spriest.
“Pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi, jāsaka, ka noteikti programmās būs atkal izņēmums “tikai ne pašvaldību kapitālsabiedrībām”, kas “Gora” gadījumā kā nacionālas nozīmes reģionālājam centram ir absolūti savādi. Trīs nedēļu, četru nedēļu dēļ mēs pagaidām brēku neceļam,” atzīmē Zirniņa.
Ja pilsētās kultūrvietas salīdzinoši vairāk zaudē finanses, tad ciematos un mazākos novados kultūras dzīves apstāšanās rada arī emocionālas sekas. Šeit līdz šim organizēti attālināti pasākumi, foto akcijas, uzdevumi ģimenēm un izstādes logos, jo kultūras nams pilda arī nozīmīgu sociālo funkciju.
Nautrēnu pagasta sporta halles-kultūras nama vadītāja Inga Vigule spriež: “Ja mēs salīdzinām ar pilsētu, ar “Goru”, tad tur cilvēks, lai aizietu uz pasākumu, viņš apzināti nopērk biļeti. Sapucējies, aizej. Laukos tomēr tas ir mazliet savādāk, jo, kad uzstājas arī pašdarbības kolektīvi, tu atnāc paskatīties uz savējiem.”
Kultūras darbinieki šobrīd aktīvi gatavojas valsts svētkiem, izglītojas semināros un pārplāno pasākumu programmas. Raizes gan ir par to, vai kādreiz vispār izdosies atgūt iepriekšējo ritmu.
“Ir daļa cilvēku, kas ļoti gaida, un pēc tam, kad ir iespēja kaut ko apmeklēt, – viņi dodas, iesaistās visur, kur var, un ir otra daļa cilvēku varbūt, kuri paliek kūtri, viņi pierod bez tā. Un pēc tam jāiegulda tomēr būs tāds dubults darbs, lai atkal izvilktu ārā, sapulcinātu visus kopā,” teic Inga Vigule un uzsver: “Visi kopā, viens otru atbalstot, mēs kopā varam izdarīt daudz.”
Līdz 15. novembrim slēgti muzeji, bibliotēkas un citas kultūrvietas. To vadītāji uzsver, ka pēc mēneša atsākt darbu aktīvāk būs iespējams tikai tad, ja jau tagad epidemioloģiskās situācijas uzlabošanā iesaistīsies visa sabiedrība.
KONTEKSTS:
Covid-19 saslimstībai Latvijā sasniedzot visu laiku augstāko atzīmi, medicīnas nozarē izsludināja ārkārtējo situāciju. Mediķi cēla trauksmi par tūlītēju nepieciešamību pēc stingriem ierobežojumiem valstī.
Vēlāk valdība lēma valstī no 11. oktobra uz trim mēnešiem izsludināt ārkārtējo situāciju, kas Covid-19 pandēmijā ir jau trešā reize.
Tomēr nedēļu vēlāk, redzot, ka vīrusa izplatība aug un Latvija ir pirmajā vietā pasaulē Covid-19 izplatības ziņā, vienojās no 21. oktobra līdz 15. novembrim ieviest tā dēvēto "lokdaunu" un mājsēdi. Iecerēts, ka pēc tās ikdienas gaitas plašāk varēs atsākt tā dēvētajā "zaļajā režīmā", proti, ar Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.
