Māris Mitrevics, ekspozīcijas iniciators un veidotājs, arī leģendārais dabas aizsardzības inspektors, stāsta, ka ekspozīcija sastāv no Gaujas krastā izveidota plosta, uz kura ir divas plostnieku mājiņas un tām pa vidu arī ugunskura vieta, kur tapa zupa vai tēja plostniekiem. Ja mājiņu nebūtu, tas būtu tikai Gaujas plosts, bet ar mājiņām virsū to jau sauc par Gaujas astes plostu.
"Stāsti te ir vairāki. Te ir viens lielais stāsts par visu Gauju, par plostniekiem, par baļķiem. Un tad vēl atsevišķi ir mana individuālā personiskā pieredze," uzsver Mitrevics.
Vienā no mājiņām var uzzināt visu par Gaujas plostnieku vēsturi un darbību. To atspoguļo pie sienas redzamie stendi ar aprakstiem, zīmējumiem un fotogrāfijām. Jau pašā ievadā skatītājs tiek iepazīstināts ar plostnieku galvenajiem amatiem, un tie ir pludinātājs, plostnieks, plenētājs un enkurnieks. Skatāma arī Gaujas plostnieku vārdnīca, kas ir ļoti svarīga, lai saprastu šī aroda specifiku, un arī ļoti savdabīga.
"Ļoti liela daļa ir no krievu valodas atvasināti vārdi un gandrīz krieviski – šartavnieks, zaplavs, drigalka, korņiks, otboji un tā tālāk. Tas tādēļ, ka plosti Gaujā negāja tik sen kā Daugavā. Gaujā pirmie plosti tika laisti ap 1850. gadu, un tad, meklējot darbu, no Krustpils nāca kristburdzieši, krustpilnieki uz Gaujas augšgalu. Un viņi atveda šos vārdus. Jo nebija jau tam darbam nosaukumu – dažādām baļķu lietām un tamlīdzīgi. Un tad viņi atnesa šos vārdus, un tie vārdi ir palikuši," skaidro ekspozīcijas veidotājs.
Posmus, no kā sastāv plosts, sauc par plenēm. Priekšējo pleni sauc par galviņu, bet aizmugurējo – par asti. Uz pirmās plenes braucošais un ar drigalku jeb airi strādājošais plostnieks ir malacis, bet aizmugurējais ir korņiks, kurš ir arī galvenais, jo viņš labāk redz Gaujas līkumus. Māris Mitrevics turpina: "Ja baļķi saķērās, tad latviski to sauktu par sastrēgumu, bet visi Gaujas plostnieki teica – zaloms. Re, kur šajās trijās bildēs ir redzams 1928. gada visu laiku lielākais baļķu sastrēgums uz Gaujas. 70 000 kubikmetru saķērās. Šeit 100 vīru vai pat vairāk strādāja vairāk nekā mēnesi, lai to likvidētu."
Kur sēja plostus un kāds bija to ceļš līdz galamērķim, kā darbojās krautuves, kā kokmateriālus šķiroja, kā 19. un 20. gadsimta mijā uzbūvēja kanālu sistēmu no Gaujas līdz Rīgai – par to visu izsmeļoši vēsta ekspozīcija, ir atsevišķs stāsts arī tieši par astes plostu. "Re, aste! Nu, aste – tas nozīmē tos, kas strādā aizmugurē. Katram lielajam baļķu lērumam no muguras iet šāds plosts ar dzīvojamām mājiņām. Šis ir 1961. gada foto. 30–40 vīri dzīvoja, divās maiņās strādāja. No krastiem vilka, tīrīja un dzina asti, aiz astes nepalika neviena baļķa," stāsta Mitrevics.
Vienā no stendiem ir personiskāks stāsts par pašu Māri Mitrevicu, kurš plostnieka pieredzi iepazina jau vidusskolas gados, bet pēc akadēmijas beigšanas 1964. gadā tika pieņemts darbā par meistaru Gaujas pludināšanas iecirknī. Pastrādāja gan ļoti maz, jo Latvijā ap šo laiku arī beidza pludināt kokus.
Vaicāts, kādēļ tik īpaši tiek izcelti tieši Gaujas plostnieki, un nevis Daugavas, Māris Mitrevics teic: "Te ir tā tautas "mute", tautas folklora. Pirmkārt, Gauja ir vienīgā upe, kas sākas un beidzas Latvijā. Kaut kā visa tā Gaujas plostnieku būšana tāda īpaša, tās dziesmas un tā tālāk… Es gandrīz tā rupji varu atbildēt – Gauja ir Gauja! Ir daudz lirisku un mīlestības dziesmu, kur plostnieki ir iesaistīti. Ir viena dziesma, ko arī citur Latvijā dzied, bet tā saucas "Gaujas plostnieku himna"."
Otrajā mājiņā var apskatīt dažādus plostnieka darba piederumus – ķekšus, kantāķus, drāšu šķēres un citus, kā arī ielūkoties plostnieka mītnē ar dzelzs atsperu gultu, galdiņu, koferi sausajām drēbēm un citiem ikdienas priekšmetiem.
Ārpus mājiņām āra vidē savukārt ikvienam ir iespēja iemēģināt savu roku plostnieka prasmēs. Piemēram, pastrādāt ar viņa galveno darbarīku – ķeksi. "Ar ķeksi var vilkt un stumt, kantēt un bomēt un pinčot. Ja pārējais ir daudz maz skaidrs, tad pinčošana ir ļoti īpatnēja lieta." Ekspozīcijas iniciators atklāj, ka ir arī izveidots piedāvājums pirmsskolas vecuma bērniem un jaunāko klašu skolēniem: "Te ir galds, uz kura taisīt plostiņa maketus. Man jau citās vietās ir pieredze ar šo nodarbi, un mani vērojumi ir, ka pirmo klašu audzēkņi pamatīgi rullē ar šo darbiņu. Un vislielākais kaifs jau ir papeldināt, palaist savu plostiņu, un šeit mums ir arī tāda iespēja."
Ekspozīciju "Gaujas plostnieku stāsts" atklās 28. aprīlī, bet plašākai publikai tā būs pieejama no 30. aprīļa. Maijā tā būs skatāma tikai sestdienās un svētdienās, bet no jūnija – arī katru darba dienu.
