Kāpēc kultūra?
Gandrīz ik viens no mums šajā pandēmijas laikā ir noklausījies kādu dziesmu, paņēmis rokās grāmatu vai vadījis vakaru ar filmu. Varbūt neesam par to aizdomājušies, bet kultūra mums ir bijusi līdzās arī laikā, kad kultūras iestāžu durvis bija slēgtas. Laikā, kad varas gaiteņos lemj par kultūras nozarei piešķirto 32 miljonu eiro sadali, Latvijas Radio kultūras žurnālisti aicina sadzirdēt un ieklausīties, kā kultūra mūs ikvienu iespaido un kāda ir tās nozīme. Tādēļ kampaņā "Kāpēc kultūra?" apkopoti stāsti par radio klausītāju attiecībām ar kultūru.
“Mani sauc Kristaps Zaļais, esmu Laurenču sākumskolas direktors un Rīgas Stradiņa universitātes lektors. Kā jau daudzi, esmu šajā laikā meklējis un mēģinājis uzsākt jaunas attiecības ar kultūru, patērēt to dažādos veidos attālināti. Negribu teikt, ka tas ir bijis slikti, bet noteikti sajūta – būt kopā, klātesošiem un dalīties emocijās ar daudziem blakus esošajiem – ir ļoti pietrūkusi.
Man visvairāk ir pietrūkuši muzeji. Līdzīgi, kā daži saka par bibliotēkām, ka viņiem patīk tā grāmatas smarža, muzejā ir kaut kas līdzīgs.
Nezinu, vai tā ir tā smarža, sajūta...
Muzeji Latvijā un arī blakus valstīs ir ļoti interesanti. Tā būtu lieta numur viens.
Numur divi – esmu no tiem kultūras patērētājiem, kuriem ļoti patīk kino. Attiecīgi man ļoti ir pietrūcis kinoteātra apmeklējuma. Nav tā, ka man nav televizora, bet klasiskais, ierastais formāts ir ļoti pietrūcis. Kino apmeklējumu vienmēr esmu salīdzinājis ar tādu lidmašīnu – arī tur tu esi projām no visa un neviens tevi nevar sasniegt, atrast. Tu esi tikai kino! Bet, ja tu skaties filmu mašīnā vai mājās, tas telefons tev tomēr ir blakus, ja kāds zvana, tu tomēr pacel...
Neesmu tāds teātra apmeklētājs, lai teiktu, ka man tā pietrūka. Bet esmu apmeklējis daudz “stendapus”, tā ir lieta, kas man ļoti patīk. Rūdolfam Kugrēnam bija attālinātais “stendaps”, par ko es biju ļoti priecīgs, bet atkal – tas nav tāpat, kā būt kopā ar cilvēkiem konkrētā vietā, brīdī, dalīties... Kaut vai tas pats “Pusnakts šova” apmeklējums, kur tu ar visiem kopā smejies, baudi to brīdi.
Vārdos man to grūti ietērpt, bet kaut kas tajā ir, kas man ir ļoti pietrūcis.
Esmu arī riktīgs vasaras āra koncertu mīlētājs. Svaigā gaisā, dabā, pilsētas svētki, cilvēki, iespēja dalīties... Jā, tā laikam ir iespēja dalīties ar emocijām un prieku,” stāsta Kristaps Zaļais.
