Pilzene ir ceturtā lielākā Čehijas pilsēta, iedzīvotāju skaita ziņā aptuveni piektā daļa Rīgas. Tikai aptuveni 90 kilometrus no galaspilsētas Prāgas, tomēr vēsturiski veidojusies kā industriāla pilsēta, tūristu krietni retāk apmeklēta.
Līdz Eiropas kultūras galvaspilsētas gadam Pilzene bijusi pazīstama galvenokārt ar divām lietām – automašīnām "Škoda" un, protams, alu, kuru, kā paši apgalvo, vēl joprojām brūvē pēc senajām tradīcijām
Pietiek pavadīt Pilzenē vien pāris stundu, lai saprastu, ka alus tiešām ir milzīga šejieniešu kultūras sastāvdaļa, tāpēc nav nekāds brīnums, ka šai tēmai atvēlēta būtiska vieta Pilzenes kultūras galvaspilsētas gada programmā. Par alus darīšanu rāda filmas, tiek organizētas ekskursijas uz tā brūvētavām, alus simbolika dominē pilsētvidē.
"Cilvēki daudz iemācīsies par Pilzeni kā alus pilsētu, šeit ir izcils alus, daudz arī par Čehiju, šī ir lieliska valsts, lieliska kultūra un šeit ir daudz, ar ko dalīties ar pārējo pasauli," LTV stāsta Aleksandrs, zinātnieks no Ukrainas, kurš pilsētā dzīvo jau 7 gadus.
Tomēr pilzenieši, šķiet, arī mazliet noguruši no šīs – alus brūvētāju - slavas un cer, ka šī gada laikā Eiropa Pilzeni pamanīs arī citādi.
"Jūtos tiešām lepna par mūsu pilsētu, man patīk kultūras dzīve Pilzenē. Domāju, Eiropas kultūras galvaspilsētas gads atnesīs jaunus festivālus, koncertus un citus notikumus, kuros mēs varētu piedalīties. Šis gads varētu atvest arī tūristus un naudu, ko varētu ieguldīt, piemēram, izglītībā," LTV stāsta "Pilzene 2015" brīvprātīgā Veronika.
Pilsētā ir uzcelts jauns teātris, tomēr ar jaunā teātra vizuālo tēlu nav apmierināti daudzi vietējie, un pilsētas mērs atzīst – ilgu laiku pilzenieši uz kultūras galvaspilsētas projektu lūkojušies ļoti skeptiski, daļēji arī tādēļ, ka gatavošanās šim gadam iesākusies visai neveiksmīgi.
"Pirmajā gadā, pat pirmajos divos, trīs projekta gados, mums bija jāpieņem ļoti daudzi nopietni lēmumi un daļa no tiem bija kļūdaini. Vajadzēja laiku, lai projektu atkal atgrieztu uz sliedēm. Bet ir izdevies veikt radikālas pārmaiņas un atgūt iekavēto," skaidro Pilzenes domes mērs Martins Baksa.
Eiropas kultūras galvaspilsētas budžets – aptuveni trīs reizes mazāks nekā Rīgai, astoņi miljoni eiro. Desmitā daļa no tā – atklāšanas ceremonijai, uz kuras norises vietu pilsētas centrālajā laukumā dažādi Pilzenes mākslinieki un sociālo grupu pārstāvji ieradās piecās procesijās no visām debespusēm.
Kā novēroja LTV žurnāliste Anete Bērtule, procesija šķitusi nebeidzama.
Galu galā procesijās piedalījušies aptuveni 10 tūkstoši pilzeniešu, kopumā uz atklāšanas ceremoniju ieradušies 25 tūkstoši. Tās laikā projekcijā uz ēku sienām tiek izdzīvota Pilzenes vēsture – kari, apspiedēju varu ienākšana, pilsētas atbrīvošana un atjaunošana. Un, simbolizējot to, ka jebkurš mērķis ir sasniedzams, lai arī sākotnēji ceļš uz to šķiet nepieveicams, augstu virs pilsētas laukuma 240 metrus soli pa solim vēro virves staigātājs no Šveices. Klātesošo sajūsma, viņam sasniedzot katedrāles torni – neviltota un grandioza. Tieši uz šo torni uzmanība vērsta visu ceremonijas laiku. Pārdzīvojusi vairākus ugnsgrēkus un divus karus, baznīca zaudējusi savu dvēseli – zvanus. Otrā pasaules kara laikā trīs no četriem torņa zvaniem pārkausēti ieročos. Ceremonija kulminē, kad katedrāles tornis atkal nodreb no zvanu skaņām.
Jāpiebilst, ka zvani iegādāti tikai par vietējo iedzīvotāju ziedojumiem. Kad tie atkal ieskanas, Pilzenes 2015. gada kultūras svētki patiešām ir sākušies.
