Baltkrievu cilvēktiesību un žurnālistu organizāciju sastādītajā grāmatā pierakstīts pusotrs simts stāstu, kurā cilvēki stāsta par piedzīvoto vardarbību Baltkrievijā pēdējos mēnešos pēc prezidenta vēlēšanām. Stāstus lasījumiem apkopojusi režisore Ināra Slucka, un tie skanēs sešu Nacionālā teātra aktieru balsīs.
Nacionālā teātra Lielajā zālē valda pustumsa, režisore Ināra Slucka izkārto aktierus tukšajās skatītāju rindās. Šis nebūs teātra uzvedums, bet gan aktieru lasījumi, ko tiešraidē fiksēs kameras.
“Kameras būs šeit, uz skatuves,” aktierus instruē režisore. “Tam, kurš lasīs, iedegsies lielāka gaisma, un mēs pievilksim tuvplānu...”
Lasījumu ideja pieder Baltijas Mediju izcilības centra izpilddirektorei Guntai Slogai. Grāmata “Meklējot taisnīgumu. Vardarbības vēsture Baltkrievijā” jeb “Baltā taisnīguma grāmata” pagaidām latviski nav izdota. Īpaši Nacionālā teātra lasījumiem iztulkota stāstu izlase, ko veidojusi Ināra Slucka.
“Kad es sāku šo lasīt, nevarēju ilgāk par stundu. Vajadzēja pauzi. Tad varēju turpināt. Vajadzēja vairākas reizes izlasīt, lai atlasītu šos stāstus. Un tie ir atlasīti ne pēc tā, ka tie ir paši briesmīgākie vai prātam neaptveramākie vardarbības stāsti, bet lai parādītu, ka tie ir dažādu dzimumu, dažādu vecumu cilvēki, un izrēķināšanās ar viņiem ir vienlīdz baiga,” teic režisore.
Viņa atminas – kad ar ieceri par šādiem lasījumiem baltkrievu atbalstam uzrunājusi teātri, vadība un aktieri piekrituši tūlīt.
“Caur aktieriem mēs varam arī aptvert pēc iespējas plašāku auditoriju. Un tā ir arī mūsu teātra pilsoniskā atbildība.
Mēs tomēr esam Nacionālais teātris,” viņa stingri nosaka.
Protestiem Baltkrievijā režisore seko jau kopš augusta un piebilst – šis ir mūsu veids, kā izrādīt atbalstu.
“Trīs mēnešus diendienā cīnīties... Protams, ka visi ļoti cer, ka viņiem izdosies. Ka demokrātijai 21. gadsimtā ir iespēja uzvarēt. (..) Es pati esmu piedalījusies barikādēs, zinu to laiku un atceros, cik svarīgs mums bija atbalsts, ka par mums runāja, ka mūs dzirdēja starptautiski. Domāju, to nedrīkst aizmirst,” uzsver Slucka. Par šiem lasījumiem nosūtītas ziņas arī teātru kolēģiem Baltkrievijā.
Ideja uzrunāt lasījumiem režisori Ināru Slucku pieder Ģertrūdes ielas teātra (ĢIT) producentei Maijai Pavlovai. ĢIT jau augustā kopā ar biedrību “KatlZ” rīkoja starptautisku Marka Rāvenhila lugas lasījumu maratonu baltkrievu atbalstam.
“Tas ir tas veids, kā mēs – mākslas cilvēki – solidarizējoties varam atbalstīt baltkrievus viņu cīņā par demokrātiju.
Baltkrievija ir mūsu kaimiņvalsts. Tas ir tas, ko mēs varam izdarīt viņu labā. Mēs nevaram izcīnīt viņu cīņu viņu vietā, bet mēs varam viņus atbalstīt. Man liekas, ka katrs tāds solidarizēšanās un simbolisks atbalsta akts ir ļoti svarīgs,” norāda Maija Pavlova.
Nacionālā teātra aktieru lasījumiem no “Baltā taisnīguma grāmatas” varēs sekot 17. novembrī pulksten 19.00 Nacionālā teātra, Ģertrūdes ielas teātra, Dānijas Kultūras centra un Baltijas Mediju izcilības centra “Facebook” lapās un portālā “Delfi”. Lasījumus papildinās žurnālistes Sigitas Roķes intervija ar baltkrievu žurnālistu un notikumu aculiecinieku Ruslanu Kuļeviču no Grodņas.
KONTEKSTS:
Baltkrievijā kopš 9. augusta turpinās protesti pret prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu.
Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās 9. augustā iepriekšējais valsts galva Lukašenko ieguva 80,1% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska - 10,1%, taču opozīcija uzskata, ka vēlēšanu rezultāti ir viltoti un vēlēšanās pārliecinoši uzvarējusi Tihanovska.
Vēlēšanu rezultātus atteikusies atzīt arī Eiropas Savienība un citas rietumvalstis.
