Pagājis mēnesis, kopš Tabakas fabrikas rekonstrukciju pārņēmuši „Aboras” būvnieki. Pēc būvdarbu vadītāja Ulda Ieviņa aplēsēm, šobrīd paveikti apmēram 10-15% darbu. Pārējais būs jāpaveic lielā tempā līdz 30.jūnijam.
„Nu, strādāsim no tumsas līdz tumsai. Nepieciešamības gadījumā – arī izejamās dienās,” sola Uldis Ieviņš.
Pašlaik objektā rosās ap simt strādnieku. Ko tad jaunie būvnieki darīs citādāk, lai nekavētu termiņus kā priekšgājēji? Projekta vadītājs Aleksejs Merenkovs skaidro, ka iekārtota pagaidu apkure, lai varētu sākt apdares darbus, neskatoties uz āra apstākļiem, un izveidotas sastatnes ar konsolēm.
„Tas mums ļauj strādāt gan pie labiekārtošanas, gan fasādes apdares darbiem. Mēs savu kalendāra grafiku uztaisījām tā, lai vienlaicīgi varētu strādāt absolūti visās zonās. Tā mēs plānojam panākt šo īso termiņu,” norāda Aleksejs Merenkovs.
Pirms simt gadiem celtās Tabakas fabrikas pārbūves izmaksas iepriekš lēsa 3,8 miljonu eiro apmērā. Tagad rēķins pieaudzis līdz 4,9 miljoniem. Kādēļ, skaidro pasūtītāja – „Valsts nekustamo īpašumu” (VNĪ) – valdes loceklis Andrejs Milzarājs: „Jārēķinās, ka šim būvniekam darbi ir jāpaveic krietni īsākā termiņā, nekā iepriekš bija plānots, un tam ir jāvelta papildu resursi. Šobrīd telpas tiek arī apkurinātas, lai ātrāk varētu veikt iekšējās apdares darbus un nodrošināt normālu žūšanas procedūru. Jāņem vērā arī tas, ka šīs telpas tiek plānotas ilgtermiņā arī Kultūras akadēmijas vajadzībām [pēc JRT aiziešanas].”
Vajadzīgo papildu naudu plānots piesaistīt no Eiropas fondiem un VNĪ budžeta.
Tabakas fabrikas pārbūvi pieskata arī Būvniecības kontroles valsts birojs. Tā būvuzraugs Nauris Asarītis stāsta, ka būvniecības procesā iebildes nav bijušas ne pret iepriekšējo būvnieku, ne tagadējo.
„Objekts ir pārņemts pareizi, darbi ir sagatavoti ļoti labi. Mēs jebkurā gadījumā turpināsim turēt roku uz pulsa, kas saucas Kvalitātes kontroles sistēma,” saka Nauris Asarītis.
Bet vai saspringtais trīs mēnešu termiņš nebūs par īsu, lai būvdarbus paveiktu kvalitatīvi?
„Šajā brīdī es teiktu, ka apmēram par 90% tas ir izpildāms. Ļoti ir jāsaņemas. Šo procesu mēs vairāk nekontrolējam. Tas ir vairāku maiņu darbs, jāmāk organizēt procesa virzību no viena etapa līdz otram. Tas, ko ir paredzējuši celtnieki – 150 un vairāk cilvēku – tas viss būs atkarīgs no tās komandas. Šeit strādā pāris cilvēku, ko pazīstu no iepriekšējiem objektiem un kas arī pirms tam ir strādājuši iepriekšējā uzņēmumā, kas šeit strādāja. Varu teikt, ka varbūt izdosies,” stāsta Nauris Asarītis.
Rekonstruējamo Tabakas fabrikas telpu kopējā platība ir gandrīz astoņi tūkstoši kvadrātmetru. Jaunā Rīgas teātra vajadzībām tajā būs kamerzāle, divas lielākas zāles, telpas aktieriem un dekorācijām. Plānots, ka pēc teātra vēsturisko telpu Lāčplēša ielā atjaunošanas Tabakas fabriku nodos Latvijas Kultūras akadēmijai.
Cik sekmīgi un atbilstoši Jaunā Rīgas teātra prasībām rit jauno būvnieku darbs, teātra vadība pagaidām nekomentē. Teātra direktore Gundega Palma Latvijas Radio norādīja, ka gaida 15.aprīli, kas būvdarbu grafikā paredzēts kā viens no atskaites termiņiem.
„Joprojām ceram, ka šī ir tā reize, kad viss izdosies plānotajos laikos, un jau rudenī savus skatītājus varēsim aicināt uz Tabakas fabrikas telpām,” norādīja Palma.
Jau vēstīts, ka JRT plānoja pārcelties uz jaunajām telpām jau pagājušā gada augustā, taču vēlāk VNĪ lauza līgumu ar būvnieku un pārcelšanos nācās atlikt.
