Pirmajā kvartāla attīstības posmā netiks skartas ēkas, kur šobrīd atrodas Jaunais Rīgas teātris, iespēju robežās netraucējot teātra darbībai, norādīja VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Kā skaidroja VNĪ, bijušās Tabakas fabrikas kvartāla attīstība 13 362 kvadrātmetru apjomā notiek ar mērķi Miera ielas apkaimē stimulēt modernas un aicinošas pilsētvides attīstību, kā arī radīt radošajām industrijām vietu, kur mācīties, strādāt, attīstīt un realizēt savas idejas.
“Lai sekmīgi virzītos uz priekšu radošā kvartāla attīstībā, kopīgi ar Kultūras ministriju un Latvijas Kultūras akadēmiju tika pieņemts lēmums arhitektu meta vīziju īstenot pakāpeniski – pa posmiem.
Šobrīd esam saskaņojuši būvprojektu minimālajā sastāvā visai kvartāla teritorijai, turpinām strādāt pie pilnās būvniecības ieceres izstrādes 1. posmam, kā ietvaros tiks attīstītas ēkas gandrīz divtūkstoš kvadrātmetru platībā, izveidojot mūsdienīgas telpas Nacionālās filmu skolas vajadzībām un radošo industriju inkubatora vajadzībām. Nākamgad uzsāksim pirmā posma būvniecības darbus. Veiktie projektēšanas darbi nodrošinās projektam augstu gatavības pakāpi, kas vērtējama kā priekšrocība finansējuma saņemšanai Eiropas Savienības struktūrfondu ietvaros nākamajā plānošanas periodā nākamajam kvartāla attīstības posmam,” norādīja VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Kvartāla attīstības 2. posmā paredzēts attīstīt telpas vairāk nekā astoņu tūkstoši kvadrātmetru platībā, izveidojot telpas Latvijas Kultūras akadēmijas mācību procesa nodrošināšanai, tai skaitā studiju programmu “Laikmetīgā deja” un “Skatuves māksla” studiju procesam un Latvijas Kultūras akadēmijas struktūrvienības Kino/Foto muzeja (Rīgas Kino muzejs, Latvijas Fotogrāfijas muzejs) funkciju nodrošināšanai.
Būvniecības ieceres izstrāde notiek atbilstoši metu konkursā uzvarējušā arhitektu biroja NRJA (“No Rules Just Architecture”) vīzijai un topošā lietotāja vajadzībām. Kvartāls nākotnē Latvijas Kultūras akadēmijas studentiem un akadēmiskajam personālam nodrošinās modernu mācību vidi un sadarbību ar radošo industriju nozares uzņēmumiem, kā arī tas kļūs par magnētu ne tikai radošajiem prātiem, bet arī Brasas apkaimes iedzīvotājiem un tūristiem.
“Tabakas fabrikas kvartāla attīstība Kultūras akadēmijai ir ļoti būtiska, un mēs sadarbībā ar VNĪ un NRJA mērķtiecīgi turpinām strādāt pie kvartāla telpu un teritorijas plānošanas. Akadēmija strauji attīstās akadēmiskajā, radošajā un pētnieciskajā virzienā: palielinot studējošo skaitu un studiju programmu piedāvājumu, nostabilizējoties vietējā un starptautiskajā kultūras telpā ar kvalitatīvu un daudzveidīgu kultūras notikumu klāstu, kā arī nodrošinot pētniecisko izaugsmi un īstenojot nozarēs nozīmīgus projektus.
Tāpēc ir svarīgi, lai mēs pēc iespējas ātrāk varētu apdzīvot jauno mājvietu.
Izaugsmei mums ir nepieciešamas jaunas telpas un moderna infrastruktūra,” norāda topošo kvartāla iemītnieku pārstāve – Latvijas Kultūras akadēmijas ”Tabakas fabrikas” projekta koordinatore Agnese Hermane.
Kultūras ministrija projektam “Starpdisciplinārā izglītības, kultūras un radošo industriju atbalsta centra "TabFab" izveide nekustamajā īpašumā Miera ielā 58a, Rīgā” piesaistījusi 5,2 miljonus eiro, no kuriem 5,13 miljoni eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums un Latvijas budžeta līdzekļi, bet 70,1 tūkstotis eiro ir Dānijas Karalistes atbalsts. Esošais projekta finansējums nodrošinās projektēšanu un būvdarbu veikšanu pirmajam būvdarbu posmam. Kvartāla turpmākai attīstībai finansējumu plānots rast sadarbībā ar Kultūras ministriju no Eiropas Savienības struktūrfondu nākamajā plānošanas periodā.
KONTEKSTS:
2018. gada nogalē noslēdzās starptautiskais metu konkurss “”Tabakas fabrikas” radošā kvartāla pilnīgas izbūves arhitektoniskā vīzija”, kurā uzvaru un aicinājumu piedalīties sarunu procedūrā par būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību guva Latvijas arhitektu birojs NRJA.
Arhitektu birojs NRJA izcēlās ar drosmīgu un oriģinālu, taču vienlaikus arī ilgtspējīgu un energoefektīvu risinājumu, kas meistarīgi apvieno topošā radošā kvartāla lietotāju vajadzības. Piedāvātais redzējums par labāko atzīts gandrīz vienprātīgā starptautiskās žūrijas vērtējumā starp 17 pieteikumiem no dažādām pasaules valstīm. Konkursu VNĪ organizēja sadarbībā ar Latvijas Kultūras ministriju, Latvijas Kultūras akadēmiju un Dānijas Kultūras institūtu.
