“Mani visvairāk satrauc neziņa šobrīd. Nepārtraukti modelēju dažādas situācijas, kā atsāksim mūzikas nama "Daile" darbību, jo esmu optimiste. Esmu salikusi provizoriskos plānus A, B un C, gadījumā, ka otrajā ceturksnī paredzētie pasākumi būs jāpārceļ uz trešo, ja tas tā nebūs, ko tad pārcelsim. Kā visu ietilpināt šī gada ietvaros,” situāciju Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo" raksturo mūzikas nama "Daile" īpašniece, direktore un producente Anda Zadovska.
Zadovska atzīst, ka viņa arī meklē iespējas jaunu projektu īstenošanai.
“Lai sāktu strādāt no pirmās atļautās dienas, ražošana jāveic jau šodien. Esmu satraukta, par kādām naudām varam jaunās lietas gatavot.
Pēckrīzes izaugsmes avots ir jārada šodien, jo, kad atsāksim strādāt, tas var būt par vēlu,” uzskata Zadovska.
Izklaides producentu grupas "7" direktors un producents Aigars Dinsbergs atzīst, ka brīvo līdzekļu šobrīd nav, jo lielākais šī gada darbs -– rokopera "Kaupēn, mans mīļais" – tika pārcirsts pašā pirmsākumā. Paguva parādīt tikai sešas izrādes. Projektā ieguldīts daudz līdzekļu.
Dinsbergs arī norāda, ka pārcelti vēl divi jauni projekti.
"Trakākais, ka visi šie projekti ir lielformāta, bail iedomāties, kad varēsim parādīt pilnā zālē," atzīst Dinsbergs. "Par rudeni runājot, esmu uz pauzes uzlicis vēl divus jaunus lielus projektus. Ceru, ka pēc valdības sēdes ceturtdien kaut kāds cerību stariņš tiks paziņots, baidos, ka tādā formātā, ka esmu darbojies līdz šim, šī gada laikā diez vai būs iespējams."
Dinsbergs arī norāda, atsaucoties uz aptauju datiem, ka cilvēki ir arī psiholoģiski iebaidīti par pulcēšanos.
Viņš min aptaujas, kurās 30-50% aptaujāto saka, ka neapmeklēs pasākumus, kamēr nebūs pieejama vakcīna. Tāpat aktuāls ir jautājums, vai cilvēki ekonomiski varēs atļauties apmeklēt kultūras pasākumus.
Koncertaģentūras "Positivus Music" vadītājs, koncertzāles "Palladium" līdzīpašnieks Ģirts Majors norāda, ka lielie starptautiskie koncerti pārcelti uz gadu, bet apgrūtina arī "lielā neziņa, kad varēs atvērt koncertzāli, jo mazie koncerti "Paladium" lielākā daļa ir vietējo mākslinieku. Svarīgi, kad infrastruktūras objektu varēs atvērt. Ja pārāk ilgi, var arī neatvērt."
"Būtiskākais, ko varam darīt, ir meklēt teorētiskas iespējas industrijas iekšienē un sarunās ar valsti, ka tomēr ir mazie pasākumi ātrāk iepretim lielajiem koncertiem. Tas vismaz kaut kādu asinsriti atjaunotu," uzskata Majors.
"Grūti iedomāties, kāda sabiedrība un kultūrtelpa varētu atmosties, ja gadu dzīvotu apstākļos, kur nekas nebūs noticis. Kur mēs attapsimies."
Pirmajā sanāksmē padomes locekļi iepazinās ar KM ziņojumu par šā brīža aktualitātēm Covid-19 izplatības ierobežošanā, atbalsta mehānismiem piespiedu dīkstāves radītās negatīvās ietekmes mazināšanai, kā arī panāktajiem to uzlabojumiem, modelēja iespējamos scenārijos, kādos daļēji vai pilnībā varētu atjaunot publisko pasākumu norisi, kad epidemiologu atzinumi un Ministru kabineta lēmumi to atļaus, kā arī uzsāka diskusiju par "iziešanas” stratēģiju, kurā būtiskākais būs risinājumi ar kompleksu pieeju tieši kultūras nozares zaudējumu kompensācijai gan KM padotībā esošajām iestādēm, gan radošajām personām, gan citu kultūras jomas publisko pasākumu rīkotājiem.
Jaunās Pasākumu rīkotāju un pasākumu producentu konsultatīvās padomes darbā ir iesaistīti arī Anda Zadovska, Ģirts Majors un Aigars Dinsbergs.
Zadovska vērtē, ka valsts atbalsts šī brīža situācijā būtu nepieciešams visām kultūras iestādēm,
"Jāatbalsta visi kultūras uzņēmumi, nevajadzētu šķirot, kas ir valsts uzņēmumi un kas dotāciju nesaņem, bet visi, kas ar savu darbību pierādījuši, ka ar savu darbu radām tiešo un arī netiešo devumu Latvijas ekonomikai," norāda Zadovska.
Viņa min, ka mūzikas nams "Daile" 2019. gadā nodokļos samaksājis ceturtdaļu miljona un norāda, ka tas nav maz. Tāpat Zadovska cer, ka neapstiprināsies izskanējusī ziņa, ka telpu nomu un komunālos izdevumus atbalstīs tikai pašvaldību un valsts uzņēmumiem.
"Tagad jādzēš ugunsgrēks, bet tad jāizstrādā izejas plāns pēc krīzes. Labi, ka esam klāt šajā procesā," uzskata Dinsbergs.
Viņš cer, ka valdība atbalstīs kultūras sektoru un atbalsta mehānisma veidošanā ņems vērā citu valstu pieredzi.
"Par privāto sektoru domājot, ir svarīgi, lai tas turpina darboties, jo valsts kultūras institūcijām tiks atrasts finansējums, bet ir svarīgi arī saglabāt privātā sektora nišu, kuras pienesums Latvijas kultūrtelpā ir liels," vērtē Dinsbergs.
Tajā pašā laikā Dinsbergu satrauc sabiedrībā pieaugošā nihilistiskā, pat nicinošā attieksme pret kultūras cilvēkiem.
Majors atzinīgi vērtē sadarbību ar Kultūras ministriju, tās ieinteresētību glābt un palīdzēt šajā situācijā.
"Cits stāsts ir pārējā valdība un izpratne valstiskā līmenī par nozari. Sajūta, ka kultūras nozare noteikti nav pirmā. Tā arī nav pirmā tautsaimniecības nozare, jautājums ir par izpratni, vai esam tikai tērētāji, vai tā ir arī būtiska valsts nozare," analizē Majors.
Tāpat Majors norāda, ka pasākumu organizatoriem padomes darbs ir svarīgs un būtisks, lai izpratne par nozari nebeidzas ar to, ka varam šo laiku pārdzīvot sēžot un gaidot. Viņš vēlreiz atgādina, ka situācija ieilgs pusgadu vai vairāk, tā būs bēdīga, tāpēc "svarīgi meklēt rīkus, lai nozari varētu elpināt un saglabāt pie dzīvības".
Šobrīd iecerēts, ka jaunizveidotā padome sanāks divas reizes mēnesī, lai vērtētu aktualitātes un meklētu mehānismus situācijas risināšanai.
KONTEKSTS:
Covid-19 infekcijas ierobežošanai Latvijā līdz 12. maijam noteikta ārkārtējā situācija, kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu, tai skaitā aizliegti visi publiskie pasākumi un ierobežota pulcēšanās. Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Tālab valsts mobilizējusi līdzekļus aptuveni 4 miljardu eiro apmērā.
Kultūras nozares pārstāvji atklātā vēstulē brīdinājuši par krīzi nozarē un aicinājuši valdību un Saeimu ieviest risinājumus krīzes pārvarēšanai, palielinot kultūras nozares budžetu Latvijā un daļēji sedzot negūtos ieņēmumus.
Kultūras ministrija valdībā prasīs izmaksāt zaudējumu kompensāciju par Covid-19 krīzes dēļ nenotikušajiem vai atceltajiem kultūras pasākumiem.
Igaunija krīzes seku mazināšanai kultūras nozarē jau investējusi 25 miljonus eiro, bet Lietuva – vairāk nekā 12 miljonus eiro.
