Sijājot aizbērumu ēkas pagrabā zem vēsturiskā kroga telpām, tika atrastas lauskas no krāsns podiņiem, kas varētu būt datētas ar 18. gadsimta vidu. Tāpat atrasti apmetuma fragmenti ar krāsas paliekām, stikla gabaliņi no logu rūtīm un pudelēm. Jau dažas dienas iepriekš, veicot sākotnējo aizbēruma apskati Kungu ielā 24, uzietas holandiešu flīžu paliekas, kas datējamas ar 18. gadsimtu.
Pēc atkārtotas smilšu un būvgružu sijāšanas tika pamanītas vairākās neliela izmēra monētas. Starp tām bija 17. gadsimtā Rīgā kalts sudraba zviedru laika šiliņš – solīds. Uz monētas ir Zviedrijas karaļa Gustva II Ādolfa iniciāļi. Konkrētāks monētas kalšanas laiks būs skaidrs pēc tās restaurācijas.
Arheologs Andris Tomašūns, kas novērtēja Kungu ielā 24 atrastās vēstures liecības, kā piemēru minēja, ka 17. gadsimtā par trim sudraba zviedru šiliņiem varēja iegādāties vienu vistu.
Starp atrastajām monētām ir arī Latvijas pirmās brīvvalsts laika 1932. gada santīms un Otrā pasaules kara laika vācu feniņi.
Vislielāko pārsteigumu vēstures liecību meklētājiem sagādājis 983. zelta proves Holandes dukāts, kalts 1802. gadā. Tas sver 3,45 gramus.
Kā sacīja Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Numismātikas nodaļas vadītāja Anda Ozoliņa, ir atrasta laba, skaista starptautiskās tirdzniecības monēta.
Monēta kalta laikā, kad Nīderlande daļēji bija atkarīga no Francijas. 1795. gadā Francijas armija iebruka un okupēja Apvienotās provinces, un reorganizēja to par “leļļu” Batavijas Republiku, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. Par tās valdnieku Napoleons kronēja savu brāli Luisu.
Kā uzsvēra arhitekte Liesma Markova, tas ir tikai sākums vēsturisko liecību meklēšanai Kungu ielā 24 ēkas restaurācijas laikā. Šis darbs ir nozīmīgs un tupināsies, jo tas sniedz daudz konkrētāku un detalizētāku informāciju tieši par pašu ēku un tās iemītniekiem dažādos laika posmos, kā arī par Liepājas pilsētas vēsturi.
Holandes dukāts apliecina Liepājas tirdznieciskos sakarus. 1795. gadā, pēc Polijas trešās dalīšanas un Kurzemes hercogistes iekļaušanas Krievijas impērijas sastāvā, Liepājas saimnieciskajā dzīvē īpašas izmaiņas nenotika. Liepāja turpināja saglabāt savus tradicionālos tirdznieciskos sakarus ar Rietumeiropu. Liepājas galvenās tirdzniecības partneres bija Holande, Anglija, Dānija, Norvēģija, Zviedrija, Prūsija, Francija, Portugāle, Spānija, kā arī brīvpilsētas – Hamburga, Brēmene, Lībeka.
Pašlaik nams Kungu ielā 24 tiek restaurēts. Restaurāciju saskaņā ar SIA "AIG" tehnisko projektu veic SIA "RERE Meistari", būvuzraudzību nodrošina SIA "Firma L4" un autoruzraudzību – pilnsabiedrība "Pils projekts".
Paredzēts, ka 2021. gadā šeit atvērs pirmo 17.– 19. gs. interjera muzeju Liepājā. Ēkas pirmajā stāvā būs iespēja ielūkoties gaļas brāķera Dāvida Hoijera atraitnes Margarētas Hoijeres kundzes viesu istabās un viņas privātajās dzīvojamajās telpās, kā arī darbosies 17. gadsimta krogs. Savukārt otrajā stāvā, kas saistīts ar ēkas vēlāka laika izbūvi, būs 19. gadsimta Liepājas notāra Kristofa Vilhelma Stendera dzīvoklis.
