Vēstules autori uzsver, ka līdz šim izmantotie Ukrainas pilsētu nosaukumi latviešu valodā ienākuši, kad Ukraina, arī Latvija un citas valstis "bija paverdzinātas Krievijas impērijai, kas tās apzināti pārkrievoja": "1720. gadā ar imperatora pavēli tika aizliegts drukāt un ievest grāmatas ukraiņu valodā; tika slēgtas ukraiņu skolas, Petro Mohilas dibinātajā Kijevas akadēmijā aizliegts studēt ukraiņu valodā, 1780. gadā tika nodedzināta 150 gadus krātā akadēmijas bibliotēka – viena no lielākajām impērijā; 1789. gadā imperatore personiski piedalās "Salīdzinošo visu valodu saraksta" (Порівняльний словник усіх мов) izstrādē, kurā ukraiņu valoda tiek pasludināta par poļu ietekmē izķēmotu krievu valodu. Tas pats turpinājās 19. gadsimtā – tika aizliegti ukraiņu rakstnieku darbi, netika ļauts reģistrēt bērnus ar ukraiņu vārdiem utt. No 1900. gada cenzūra tekstos svītroja tādus vārdus kā "kozaks", "Ukraina", "ukraiņu", "Zaporižja" un citus; 1910. tika slēgtas visas ukraiņu biedrības, izdevniecības u. tml.; 1914. gadā – aizliegta ukraiņu prese, u. t. jpr.
Kad Ukraina nokļuva PSRS sastāvā, sākās sistemātiska cīņa pret "ukrainizāciju" – slēgtas skolas, vajāti un nobendēti rakstnieki, pat no ukraiņu alfabēta tika iznīdēts burts ґ."
Krievijas uzbrukums Ukrainai, teksta tiešraide
Vairāk lasi, klikšķinot uz bildes:
Vēstulē uzsvērts, ka "dēvējot Ukrainas galvaspilsētu par "Kijevu", mēs savā valodā stāvam kolonizatora, okupanta un iebrucēja pusē". Tajā pausts aicinājums Valsts valodas centru pārskatīt Ukrainas pilsētu nosaukumu latviskojumus, akcentējot, ka Kijeva būtu dēvējama par Kijivu, bet citas pilsētas saucamas par Ļvivu, Harkivu, Mikolajivu, Čerņihivu.
Aicinājumu parakstījuši Māra Poļakova, Inese Zandere, Māra Zālīte, Anna Auziņa, Māris Bērziņš, Dens Dimiņš, Dace Meiere, Silvija Brice, Maima Grīnberga, Ingmāra Balode, Edvīns Raups, Māris Salējs, Liāna Langa, Ilze Jansone, Jānis Elsbergs, Inga Gaile, Gundega Repše, Ieva Melgalve, Anna Žīgure, Jānis Rokpelnis, Henriks Eliass Zēgners u.c.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".
Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.
