Tiesībsargājošās institūcijas piektdienas vakarā Berlīnē konfiscējušas 31 atsevišķu priekšmetu, teikts paziņojumā, kurā piebilsts, ka "vairāki priekšmeti šķiet neskarti".
Tiks pārbaudīts atrasto priekšmetu autentiskums un bojājumi. Daži no nolaupītajiem vērtīgajiem priekšmetiem joprojām nav atrasti.
Paziņojumā piebilsts, ka pirms priekšmetu atrašanas notika sarunas starp prokuratūru un apsūdzēto advokātiem par iespējamu vienošanos, kas ietvertu nozagto priekšmetu atdošanu.
Detalizētāka informācija netiek sniegta. Otrdien gaidāma nākamā tiesas sēde šajā lietā.
Janvārī Drēzdenē sāka tiesāt sešus vīriešus, kas apsūdzēti par bandas sastāvā veiktu zādzību vainu pastiprinošos apstākļos un par dedzināšanu.
Zādzībā 2019. gada 25. novembrī tika nozagts 21 priekšmets ar kopumā 4300 dimantiem un citiem dārgakmeņiem vairāk nekā 113 miljonu eiro vērtībā. Pilij nodarītais zaudējums novērtēts miljona eiro apmērā.
Divi laupītāji ielauzās muzejā, kas pazīstams ar savu Eiropā lielāko dārglietu kolekciju. Laupītāji ar cirvi sadauzīja vienu no vitrīnām un nolaupīja nenovērtējamus rotaslietu komplektus, kas rotāti ar dimantiem un rubīniem un datējami ar 17. un 18.gadsimtu.
Rotaslietas bija apdrošinātas par 113,8 miljoniem eiro, atklāja prokurori.
Aizdomās turētie pirms laupīšanas sarīkoja ugunsgrēku, lai pārrautu elektroapgādi un nedarbotos ielas apgaismojums pie muzeja. Pēc laupīšanas, bēgot uz Berlīni, viņi aizdedzināja automašīnu pazemes autostāvvietā. Rezultātā tika bojāta 61 automašīna.
Policija iepriekš paziņoja, ka aizdomās turamie darbojas arābu izcelsmes noziedznieku bandā, kas pazīstama kā Remmo klans. Šī banda tiek vainota arī par 100 kilogramu smagās Kanādas monētas "Lielā kļavas lapa" nolaupīšanu 2017. gadā Bodes muzejā. Tā veidota pēc valsts nacionālā simbola parauga un ir viena no pasaules lielākajām zelta monētām. Monēta nav atrasta, un tiek uzskatīts, ka tā ir sadalīta.
