Ideja par publisko-privāto partnerību Vāgnera zāles atjaunošanai gaisā virmoja jau 2016.gada ziemā, kad Latvijas Radio kopā ar ēkas apsaimniekotāju – „Valsts nekustamajiem īpašumiem” – viesojās tukšajā namā. Pagājuši divarpus gadi, bet politiska lēmuma – ko iesākt ar vēsturisko ēku, kurā no 1837. līdz 1839.gadam strādāja jaunais Vāgners – joprojām nav.
Visu šo laiku Vāgnera zāles jautājums „futbolēts” starp Kultūras un Finanšu ministriju, līdz beidzot šā gada jūlijā valdībai tika prezentēti pieci varianti, ko darīt tālāk: ēku pārdot, nodot pašvaldībai, iznomāt, attīstīt sadarbībā ar privāto partneri vai atjaunošanai vajadzīgos vismaz 20 miljonus eiro ieguldīt valstij pašai. Valdība izšķīrās rīkot izsoli Vāgnera zāles iznomāšanai.
„Tā bija galīgi jocīga iedoma – pamēģināt atrast kādu [nomnieku]. Es biju tajā valdības sēdē un jau tad teicu, ka tā ir absurda ideja,” stāstīja ekspremjers un uzņēmējs Māris Gailis, kurš ar domubiedriem pirms četriem gadiem nodibināja Rīgas Riharda Vāgnera biedrību
Līdz šim viņš vienīgais no privātajiem investoriem izrādījis interesi atjaunot namu kā koncertzāli un muzeju. Piedalīties nomas izsolē gan viņam nenāk ne prātā, jo ar šādiem nosacījumiem – ēka jāatjauno, jāsaglabā kultūras funkcija, ik mēnesi jāmaksā 2000 eiro nomas maksa un pēc 30 gadiem viss jāatdod valstij – jebkurš nomnieks ciestu zaudējumus.
„Ja tur taisītu kazino vai izpriecu namu, tad, iespējams, kāds uzņēmējs varētu par to padomāt. Bet šajā gadījumā jau nevar atpelnīt naudu. Tas ir neiespējami,” teica Gailis.
Tam piekrīt arī vairāku Rīgas mazo koncertzāļu īpašnieki. Mūzikas nama „Daile” direktore Anda Zadovska valdības piedāvājumu ironiski sauc par „spēlēšanos koncertzālēs”, kam varētu piekrist tikai ļoti bagāts mecenāts bez intereses nopelnīt.
„Man ir piecu gadu pieredze, apsaimniekojot līdzīga izmēra koncertzāli Rīgas centrā, un es apmēram zinu, cik maksā komunālie pakalpojumi un visas citas uzturēšanas izmaksas, kuras pagaidām vēl neviens nerēķina. Nomas maksa ir 2000 eiro mēnesī, bet tā jau ir tikai pirmā minētā. Ir jau vēl apkure, elektrība, visādas koģenerācijas maksas…Tas izmaksātu kādus 70 tūkstošus mēnesī. Un tas jau skolas bērnam ir saprotams, ka to nav reāli atpelnīt. Vismaz ar kultūras pasākumiem pilnīgi noteikti ne,” stāstīja Zadovska.
"Latvijas koncertu" valdes loceklis Guntars Ķirsis Latvijas Radio atzina: "Paskatoties, kas notiek citur pasaulē, es tādu gadījumu nezinu, kad kultūrvēsturiska ēka Eiropā būtu atdota pilnīgi no valsts pārziņas prom un tajā netiktu realizēta valsts funkcija ar tālejojušu mērķi, kas atbilst valsts kultūrpolitikas kaut kādiem mērķiem."
Pēc Ķirša domām, Vāgnera zālei pilnībā jābūt saistītai ar mūziku. "Mums ir ārkārtīgi maz šādu kultūras pieminekļu vai tādu vēsturisku ēku, kas saistītu mūs ar pasaules kultūrtelpu. Vāgnera zāle ir viens no tādiem ārkārtīgi spēcīgiem magnētiem, kas atvērtu durvis un saistītu mūs vēl ciešāk ar Rietumeiropu, ar visu, ko simbolizē Vāgnera mūzika. (..)
Ja mēs atjaunotu Vāgnera ēku, Vāgnera zāli, tad kaut kādā ziņā vienai ļoti lielai sabiedrības daļai pasaulē tas noteikti Latviju iezīmētu kā kultūras tūrisma un arī koncertu apmeklēšanas galamērķi."
Ķirsis vienlaikus atzinīgi novērtēja to, ka Vāgnera zāles atjaunošanā, kas būs finansiāli ietilpīgs projekts, tiek aplūkoti visi iespējamie varianti, arī iespēja piesaistīt potenciālo ēkas saimnieku no privātā sektora.
"Valsts nekustamo īpašumu" valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis gan vēl pirms pirmās izsoles pauda cerību, ka interese par šo darījumu būs:
„Mēs ticam šīs ēkas potenciālam. Uzskatām, ka tā ir viena no vērtīgākajām kultūras ēkām Latvijā. Tā kā ticam, ka, ja ne šajā kārtā, tad varbūt nākamajā tomēr nomnieks atradīsies un būs investori, kas novērtēs šīs ēkas potenciālu.”
Pirmajā izsolē neviens nomnieks nepieteicās. Atkārtota izsole notiks 4.septembrī. Taču Vāgnera biedrības vadītājs Māris Gailis spriež, ka beigu beigās valdībai būs jāatgriežas pie citiem ēkas attīstības variantiem. Viņš cer, ka ministri izšķirsies par publisko-privāto partnerību, ko Gailis salīdzina ar auto līzingu. Proti, privātais partneris atjaunotu ēku un nodrošinātu kultūras pasākumu norisi, bet valsts 30 gadu laikā ieguldījumus atmaksātu – kopā apmēram 30 miljonus eiro. Gailis lēš – ja valdība tam piekristu, tad jau pēc gada varētu sākt projektēt nama atjaunošanu.
„Ja mēs to konkursu vinnētu, nu, tad man jāsaka, ka „Zaigas Gailes birojs” ar to divus gadus jau nodarbojas, un ļoti daudz kas jau ir izdarīts. Principā viss ir atrisināts. Bet, protams, tas ir mūsu "know-how", un mēs to iepriekš nevienam nerādīsim,” stāstīja Gailis.
Taču valdība šoruden mainīsies un pastāv risks, ka Vāgnera zāles jautājums atkal uz ilgāku laiku izkritīs no dienaskārtības. Premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) gan valdības sēdē solīja, ka Vāgnera zāles nākotni izlems vēl aizejošā valdība:„Noteikti Vāgnera mājas tālāko likteni, ja varētu tā teikt – to mēs izdarīsim šajā valdībā.”
Taču, kamēr valdība turpina žonglēt ar dažādiem Vāgnera zāles attīstības variantiem, 236 gadus vecās ēkas tehniskajā apsekojumā jau pirms vairākiem gadiem tika secināts, ka daļa konstrukciju ir sliktā vai neapmierinošā stāvoklī. Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs Jānis Asaris uzskata, ka jārīkojas drīz.
„Ir ļoti svarīgi atrast šai ēkai atbildīgu saimnieku, kas to atjaunotu, lai šī ēka atdzīvojas. Jo tukšs objekts nekādā ziņā neizdaiļo Vecrīgu un tā stāvoklis diemžēl turpinās arvien, arvien pasliktināties,” teica Asaris.
„Arhitektoniskās izpētes grupas” nule veiktajā Vāgnera zāles izpētē secināts, ka nama bēniņos daļēji saglabājies 18.gadsimta beigu – 19.gadsimta sākuma parkets, pa kuru savulaik varētu būt staigājis arī Rihards Vāgners.
KONTEKSTS:
2018.gada jūlijā valdība pieņēma lēmumu namu iznomāt. VNĪ vadītājs atzinis, ka, lai atjaunotu Vāgnera zāli, uz kuras nomas tiesībām izsludināta izsole, būtu jāiegulda padsmit miljoni eiro.
