Saeimā likumprojekts par Vāgnera zāles nodošanu Rīgas Riharda Vāgnera biedrībai skatīts apmēram pusotru gadu. Tas paredz, ka valsts bez atlīdzības nodos Vāgnera biedrībai ilgstoši tukšo vēsturisko valsts nekustamo īpašumu Riharda Vāgnera ielā 4. Iepriekš uzņēmums „Valsts nekustamie īpašumi” vairākkārt neveiksmīgi centās izsolē atrast nama nomnieku.
Biedrības uzdevums būs nodrošināt ēkas renovēšanu 10 gadu laikā bez valsts un pašvaldības līdzfinansējuma.
Likumā nostiprināto kārtību jau iepriekš pozitīvi vērtēja viens no šāda scenārija ierosinātājiem,Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība"): „Vāgnera mantojums ir ļoti svarīgs, un man liekas, ka tas ir izcils risinājums. Turklāt likumdevējs ir skaidri noformulējis šī nama funkciju: tiek nodrošināta kultūras pieminekļa atjaunošana, tā publiska pieejamība un izmantošana kultūras un izglītības mērķiem, kā arī koncertu, teātra izrāžu, izstāžu (..) norises vieta. Ļoti labi, ja privāti fondi, arī starptautiski, ir gatavi to realizēt,” norāda deputāts, kurš ir arī viens no likumprojekta ierosinātājiem.”
Kopējā summa visu darbu īstenošanai atbilstoši kultūras pieminekļu uzraugiem ir ap 30 miljoniem eiro. Vispirms meklē līdzekļus būvdarbu projektēšanai un sākuma posmam.
Biedrības vadītājs Māris Gailis Latvijas Radio pastāstīja, ka jau ceturtdien, 17.septembrī, apmeklē Vācijas vēstniecību Latvijā par nepieciešamā finansējuma piesaisti.
„Turpināsim sarunas par iespējamo Vācijas valdības atbalstu šim projektam,
kas varētu kļūt par vienu jauku, simbolisku sadarbības projektu, jo tas bija pirmais teātris Rīgā un, protams, tas bija vāciešu teātris," pastāstīja Gailis.
Biedrība arī apzina iespējas pieteikties Eiropas Savienības fondu finansējumam kultūras pieminekļu uzturēšanas un klimata pārmaiņu programmās. Gailis atgādināja, ka Vāgnera nama renovācija un uzturēšana nebūs biznesa projekts. Jau pavisam drīz, vēl līdz gaidāmo remontdarbu sākumam, Vāgnera zālē plānots atsākt rīkot dažādus pasākumus.
„Jo Vāgnera biedrība nav nekāda biznesa organizācija. Naudas ir tik, cik saziedos. Taču mums ēka turpmāk būs jāuztur, jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis, jāmaksā par elektrību, apkuri. Tas nozīmē, ka mēs ēku atvērsim dažādiem pasākumiem, lai būtu kādi ieņēmumi ikdienas izdevumu segšanai, kamēr sāksies remontdarbi. Tie, protams, nevar sākties ātrāk kā pēc 15 līdz 18 mēnešiem, jo tik daudz laika vajadzētu projektēšanai un būvdarbu saskaņošanai," skaidroja Gailis.
Pirmie publiskie pasākumi pēc telpu uzkopšanas paredzami jau tuvākajos mēnešos.
Lai gan ēkas sienām ir plaisas, namā uzturēties ir droši, uzsvēra Rīgas Riharda Vāgnera biedrības vadītājs.
KONTEKSTS:
Jau vairākus gadus Rīgas Riharda Vāgnera biedrība ar dažādām zibakcijām pievērsusi sabiedrības uzmanību Vāgnera zāles pamestībai. 2017. gadā Māra Sirmā vadībā ikviens interesents Doma laukumā varēja dziedāt "Svētceļnieku kori" no Vāgnera operas “Tahneizers”, 2018. gadā Vāgneru stacijas tunelī dziedāja Egils Siliņš.
Vēlāk tapis likumprojekts ar mērķi nodot šo ēku Rīgas Riharda Vāgnera biedrībai, kura piedāvājuma zāli atjaunot par saviem līdzekļiem. Uzņēmēja Māra Gaiļa vadītā un vairāku redzamu kultūras personību atbalstītā biedrība vairākus gadus cīnījās par zāles atjaunošanu un apņēmās to veikt pilnībā par pašu piesaistītu naudu, no valsts neprasot ne centa.
