Svētceļnieku kora gājiens cauri Vecrīgai, Nacionālās operas un baleta solisti Vāgnera nama logos, pasaulslavenā basbaritona, viena no Rīgas Riharda Vāgnera biedrības dibinātājiem Egila Siliņa uzstāšanās stacijas tunelī – vēsturiski bijuši dažādi saucieni pēc glābšanas ēkai, kurā savulaik strādāja viens no ietekmīgākajiem pasaules komponistiem Rihards Vāgners. Tagad nama liktenis būs Vāgnera biedrības rokās, jo parlaments pieņēmis likumu, ka biedrība īpašumu no valsts saņems bezatlīdzības lietošanā.
“Tad, kad mēs sākām šo projektu, mēs plānojām, ka 2021. vai 2022. gadā šis nams jau varētu tikt atklāts,” stāsta viens no biedrības dibinātājiem, operdziedātājs un Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes priekšsēdētājs Egils Siliņš. “Katrā ziņā akcija, kas notika tunelī, kur es dziedāju “Klīstošā holandieša monologu” no Vāgnera operas “Klīstošais holandietis”, sakustināja vēlreiz to faktu, kurš bija mazliet iestidzis un iemidzis. Un tagad, protams, prieks dzirdēt, ka vēlamais rezultāts ir noticis.”
“Likums pieņemts, visdrīzāk šonedēļ prezidents izsludinās, un tad mēneša laikā mums ir māja jāpārņem,” skaidro Rīgas Vāgnera biedrības dibinātājs Māris Gailis. “Pats galvenais, kad nu tā māja būtu mūsu rīcībā, ir uzsākt remonta procesu. Saeima man ir atvēlējusi 10 gadus tam, ja 10 gados biedrība netiek galā, tad māja tiks pārņemta atpakaļ. Jāuzsāk ir trīs gadu laikā, bet tas būtu mazākais, jo mēs jau esam uzsākuši, projekts ir tiktāl sagatavots, ka to var nest uz būvvaldi, lai saskaņotu minimālajā apjomā.”
Ēka, kas celta pirms gandrīz divarpus gadsimtiem, netiek izmantota kopš 2006. gada, kad to slēdza nedrošā tehniskā stāvokļa dēļ. Tomēr jau šogad pirms remonta tajā varētu notikt atsevišķi pasākumi.
“Teātra projekti jau sāk pieteikties, kas gribētu kaut ko parādīt. Viņā atkal ir jāatgriež dzīvība. Līdz brīdim, kad aizvērsies pilnīgi,” uzskata Māris Gailis.
“Māja nav avārijas stāvoklī, viņa ir plaisās utt., bet tie procesi ir apstājušies jau vairākus gadus atpakaļ, tur ir uzliktas markas, var redzēt, vai brūk tālāk vai ne. Un mēs viņu atvērsim publikai, protams, ierobežotam skaitam, jo, kamēr sāksies paši remonta darbi – un sagatavošana prasīs vismaz pusotru gadu, konkurss un naudas sagādāšana –, mēs viņu gribam kaut cik izmantot, jo māja prasa izmaksas.”
Gailis arī norāda: “Tā mūsu funkcija, ko mēs esam iecerējuši, – tai māja atbilst perfekti, jo ir tam būvēta, proti, teātra zāle, balles zāle un skaistas amfilādes – 3.stāva beletāža, kur var būt arī muzejs un arhitekti iecerējuši bēniņtelpu izbūvēt līdzīgi kā Mākslas muzejā, kur varētu likt muzeju. Un 4. stāvā varētu būt biroji, kas ir domāti kaut kādām radošām darbībām.
Mēs gribētu, lai talantīgākie jaunieši no visas Eiropas, varbūt pasaules – strādātu tur un kaut ko radītu.”
Ēkas bēniņos esot atrasti fragmenti no parketa, pa kuru staigājis Rihards Vāgners, tie un arī viņa zizlis pēcāk varētu kļūt par topošā muzeja eksponātiem.
“Tas, ka cilvēks pienāk, vācu tūristu grupa stāv pie Vāgnera mājas un skatās uz fasādi, tad viņus ieved un ved uz 3. stāvu, tur ir Mosas zāle, un tad viņiem liekas, ka viņi ir redzējuši Vāgnera teātri, patiesībā tas ir drusciņ citādāk,” uzsver arhitekte Zaiga Gaile. “Tā māja ir kā noslēpts dārgakmens, fasāde ir tikai viena plakne, un tālāk dziļumā tā aiziet līdz Vāgnera ielai, ir otra ieeja.”
Projekta tāme ir 35 miljoni eiro, tas ir līdzīgi kā Mežaparka estrādes pirmā posma rekonstrukcijai un šobrīd notiekošajai Jaunā Rīgas teātra pārbūvei. Biedrība pagaidām apzina naudas avotus.
“Mēs esam pamatīgi strādājuši Vācijā, un ir ielikti diezgan cerīgi pamati dabūt naudu no Vācijas valdības. Par to tiks lemts nākammēnes,” atklāj Māris Gailis. “Pašreiz gatavojam tehnisko finansiālo priekšlikumu, tāme ir pasūtīta. Mēs lūdzam 11 miljonus. Tas ietu caur viņu celtniecības ministriju – ja tas notiks, tad mums ir sākums, mēs varam izprojektēt un sākt būvdarbus pamatā.”
Ja viss ritēs gludi, jau 2025. gadā Vāgnera nams pēc atdzimšanas vērs durvis apmeklētājiem.
KONTEKSTS:
Jau vairākus gadus Rīgas Riharda Vāgnera biedrība ar dažādām zibakcijām pievērsusi sabiedrības uzmanību Vāgnera zāles pamestībai. 2017. gadā Māra Sirmā vadībā ikviens interesents Doma laukumā varēja dziedāt "Svētceļnieku kori" no Vāgnera operas “Tahneizers”, 2018. gadā Vāgneru stacijas tunelī dziedāja Egils Siliņš.
Vēlāk tapis likumprojekts ar mērķi nodot šo ēku Rīgas Riharda Vāgnera biedrībai, kura piedāvājuma zāli atjaunot par saviem līdzekļiem. Uzņēmēja Māra Gaiļa vadītā un vairāku redzamu kultūras personību atbalstītā biedrība vairākus gadus cīnījās par zāles atjaunošanu un apņēmās to veikt pilnībā par pašu piesaistītu naudu, no valsts neprasot ne centa.
17. septembrī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu par ēkas Riharda Vāgnera ielā nodošanu Rīgas Riharda Vāgnera biedrībai.
