Summa aprēķināta, neskaitot "Latvijas koncertu" darbības specifikai nepieciešamo papildu skaņas izolācijas nodrošināšanu, kā arī instrumentu pārvietošanas un transporta piekļuves risinājumus.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība) pastāstīja, ka nauda daļēji tiks meklēta valsts budžetā un daļēji tiks pārskatītas arī Kultūras ministrijas rīcībā esošās Eiropas Savienības fondu programmas. "18.gads ir gads, kad notiek arī starpposmā programmu izvērtējums, un noteikti varat mēģināt atrast arī kādus līdzekļus šī objekta finansēšanai, norādīja ministre.
Pēc viņas teiktā, par nepieciešamajiem līdzekļiem būtu jālemj jaunajai valdībai, nevis šogad veidojot 2019.gada budžetu, bet nākamgad - veidojot 2020.gada gada budžetu. "Nākamgad "Valsts nekustamajiem īpašumiem" kopā ar kultūras ministri ir jāveic vēl tehniskās ekspertīzes, jāveic precīzas aplēses, cik šī objekta sakārtošana galu galā izmaksās," uzsvēra Reizniece-Ozola.
Papildus nepieciešams finansējums arī "Latvijas koncertu" nekustamā īpašuma nomas maksas un papildu maksājumu segšanai, tai skaitā apsaimniekošanas un uzturēšanas, apdrošināšanas izdevumu segšanai un uzkrājumu veidošanai būves uzturēšanas investīcijām.
Precīzs nomas maksas un papildu maksājumu aprēķins var tikt veikts tikai pēc objekta nodošanas ekspluatācijā, apsaimniekošanas pasākumu plāna saskaņošanas ar nomniekiem un attiecīgo apsaimniekošanas pasākumu iepirkumu veikšanas. Pašlaik valsts budžeta izdevumos ir ieplānots finansējums "Latvijas koncertu" administrācijas un mākslinieku mēģinājumu telpu nomas maksas un apsaimniekošanas izdevumiem 191 966 eiro gadā ar PVN.
Gala lēmums par projekta īstenošanu, tostarp naudas piešķiršanu, tiks skatīts kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritārajiem pasākumiem likumprojekta par valsts budžetu un par vidējā termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas un izskatīšanas procesā atbilstoši valsts budžeta iespējām.
Nekustamā īpašuma attīstības projekta īstenošanai plānots izvērtēt iespējas piesaistīt arī ārvalstu finanšu instrumentu un speciālo valsts budžeta programmu finansējumu, kā arī Eiropas Savienības struktūrfondu naudu.
KONTEKSTS:
Vāgnera zālei nomnieku meklēja divās izsolēs. Piedāvājums paredzēja ēku iznomāt privātam investoram uz 30 gadiem, saglabāt tajā kultūras funkciju un iekasēt vēl apmēram 2000 eiro nomas maksu mēnesī. Par šādu Vāgnera zāles attīstības scenāriju vasarā izlēma valdība, tomēr virkne ekspertu Latvijas Radio iepriekš norādīja, ka izsoles noteikumus nevienam gribētājam nebūs pa spēkam izpildīt.
Vāgnera zāle ir senākais Rīgas pilsētas teātris, kurā divus gadus (1837–1839) par diriģentu strādājis arī tolaik jaunais komponists Rihards Vāgners. Šī koncertzāle, kuru šodien dēvē par Vāgnera zāli, komponistam kalpoja par iedvesmas avotu vēlākajai Baireitas festivāla nama būvei.
Kopš 2006. gada Vāgnera zāle atrodas Finanšu ministrijas valdījumā un to apsaimnieko “Valsts nekustamie īpašumi”. Šobrīd 1782. gadā pēc arhitekta Kristofa Hāberlanda projekta celtais nams ir sliktā stāvoklī un jau 12 gadus ir slēgts.
2018.gada jūlijā valdība pieņēma lēmumu namu iznomāt, taču šādu lēmumu par iracionālu uzskata Rīgas Vāgnera biedrība.
