ĪSUMĀ
- Finanšu ministrijas piedāvātās izmaiņas kritizē kā sasteigtas.
- Nodokļu regulējuma izmaiņu pamatojums – radošās personas jau gadiem ir nepietiekami sociāli aizsargātas.
- Autoratlīdzību saņēmēji – arī nozarēs, kas neatbilst likumā noteiktajam.
- Likvidējot autoratlīdzību režīmu, palielinātos nodokļu slogs visai kultūras nozarei.
- Kultūras patērētājiem cenas varētu augt par 10-15%.
- VKKF budžets no 1. janvāra būtu jāpalielina par 30-35%.
- Igaunijas piemērs, instruments, kas padarītu nodokļu nomaksu pēc iespējas vienkāršāku – saimnieciskās darbības norēķinu konts.
- Finanšu nozares asociācija ieceri atbalsta; prognozē, ka tās īstenošanai nepieciešams gads.
- KM apņēmusies tikmēr panākt, lai autoratlīdzību nodokļu likme tiktu pielīdzināta mikrouzņēmumu nodokļa apjomam.
- FM vairs neuzstāj, ka autoratlīdzību režīms jālikvidē jau no nākamā gada janvāra.
- FM arī atzīst, ka nodokļu paaugstināšanas rezultātā pieaugušās izmaksas ir jākompensē.
Autoratlīdzība ir samaksa par radošu darbu un tā rezultātu, kas ir autortiesību objekts. Tradicionāli Latvijā autoratlīdzības ir apliktas ar zemāku nodokļu likmi, tādējādi kompensējot to, ka kultūras nozarē allaž trūcis finansējuma adekvātai radošā procesa apmaksai. Turklāt atlīdzību rakstnieki, komponisti, izstāžu kuratori, gleznotāji un citi radošā darba veicēji saņem neregulāri un nevienmērīgi.
“Tā problēma ir gadiem ielaista. Valsts jau sen zina to, ka daudzās jomās nevar samaksāt normāli, un tāpēc šo autoratlīdzību izmanto, lai segtu pilnīgi visus caurumus, ko var nosegt,” vērtē Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze.
Finanšu ministrijas piedāvātās izmaiņas kritizē kā sasteigtas
Finanšu ministrijas mērķis ir vienādot nodokļu slogu visās nozarēs strādājošajiem, tāpēc tā rosināja jau no nākamā gada atteikties no autoratlīdzību režīma, to saņēmējiem piedāvājot divus variantus – slēgt uzņēmuma līgumus vai kļūt par pašnodarbinātajiem, tā maksājot pilnu nodokļu apjomu.
Finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis ("Jaunā Vienotība") skaidro, ka piedāvātas izmaiņas izstrādātas kā reakcija uz Covid-19 krīzes izgaismoto situāciju, kurā daļa iedzīvotāju ir sociāli neaizsargāti, jo maksājuši mazas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Analizējot, kuras iedzīvotāju grupas atrodas šādā situācija, noskaidrots, ka viena no tām ir autoratlīdzību saņēmēji.
Tam, ka radošās personas jau gadiem ir nepietiekami sociāli aizsargātas, piekrīt Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) padomes loceklis Valts Ernštreits. Taču viņš norāda, ka veids, kādā šis jautājums tiek risināts, ir sasteigs un vienpusējs, liekot pašām radošajām personām meklēt līdzekļus, kā nomaksāt sociālās apdrošināšanas nodokli.
“Faktiski, ja mēs ieliekam [Finanšu ministrijas piedāvājumu] vienā teikumā, to varam izteikt kā:
“Radošās personas, jums ir jāatrod līdzekļi, kā samaksāt savus sociālos nodokļus.
Un, ja tu to nevari izdarīt, tad ej projām, nestrādā nozarē, tad meklē kaut kādus citus risinājumus, ej strādāt algotā darbā, varbūt citā profesijā.” Tas ir tas, ko no tevi sagaida,” skaidroja Ernštreits.
Kultūras ministrijā piekrīt – Covid-19 krīze skaidri parādījusi, ka radošās personas ir sociāli neaizsargātas. “[Radošajām personām] ir jānodrošina iespēja saņemt no valsts sociālos pakalpojumus – tā ir pensija, bezdarbs, medicīniskā apdrošināšana. Šobrīd viņām tādas iespējas nav,” uzsvēra Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Zariņš. Tomēr Kultūras ministrija nepiekrīt Finanšu ministrijas piedāvātajam tempam izmaiņas ieviest jau no 2021. gada, norādot, ka Covid-19 krīzē smagi cietusī nozare vēl joprojām nestrādā pilnā kapacitātē, un, pēc četriem mēnešiem uzliekot tai lielāku nodokļu slogu, nozare apstātos vēl vairāk.
Zariņš arī vērsa uzmanību uz faktu, ka Finanšu ministrijas piedāvātas izmaiņas nav pārspriestas ar nozares pārstāvjiem: “Mēs pirmo reizi par šādām iecerēm uzzinājām augusta vidū no šī ziņojuma, kas mums nedeva vispār nekādu manevra iespēju izdiskutēt ar nozari – vai viņiem tas der vai neder, ko vajadzētu labot. Tas tika tiešām tādā eksprestempā dzīts cauri, un tas pilnīgi noteikti mums nebija pieņemami.”
Vai kultūrai jāmaksā par citu nozaru pārkāpumiem?
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati liecina, ka Latvijā pērn bijuši 39 tūkstoši autoratlīdzību saņēmēju. Vairākas VID uzskaitītās nozares, piemēram, ēdināšanas pakalpojumi, biroju administratīvā darbība, sociālā aprūpe, mazumtirdzniecība, vairumtirdzniecība, veselības aprūpe, rada šaubas, vai tajās autoratlīdzības maksātas atbilstoši likumā noteiktajai autoratlīdzību izpratnei. Tikai nepilna piektā daļa jeb nedaudz vairāk par 8 tūkstošiem (8393) šajā sarakstā uzskaitīto autoratlīdzību saņēmēju uzskatāmi par piederīgiem kultūras nozarei.
“Savā informatīvajā ziņojumā Finanšu ministrija ir norādījusi, ka, viņuprāt, šīs autoratlīdzības nodokļu maksāšanas režīms daudzviet tiek izmantots negodprātīgi par kādiem darbiem, kas pēc būtības nav saistīti ar autortiesībām aizsargātu darbu sagatavošanu,” atzīmēja Uldis Zariņš. “Un tā, iespējams, arī ir, protams. Par to liecina arī šis plašais nozaru skaits – veselības aizsardzība, mazumtirdzniecība un tā tālāk, kur šie autoru līgumi tiek izmantoti.
Bet savukārt tā jau ir Valsts ieņēmumu dienesta atbildība kontrolēt – vai šie līgumi tiek slēgti pamatoti vai nepamatoti, vai būtu jāizvēlas kāds cits darbības veids.”
Iespēju autoratlīdzības līgumu slēgt par darbiem, kas pēc būtības neatbilst ar autortiesībām aizsargātu darbu definīcijai, paverot Latvijas Autortiesību likums, kura 4. pantā par aizsargājamiem darbiem uzskatāmo darbu uzskaitījumā, iekļauts arī punkts “un citi autoru darbi”, šādi atļaujot plašu likuma interpretāciju, skaidroja Ints Dālderis.
“Un Valsts ieņēmumu dienests, protams, vadās pēc likuma, un, protams, arī neiet šiem 40 tūkstošiem iedzīvotāju personiskos auditos, neskatās līdzi. Tas būtu milzīgs slogs viņiem to izanalizēt, vai tas ir tiešām autora darbs, vai tas nav,” norādīja Dālderis.
“Tā ir galvenā problēma, ka tiek vērtēti visi ar vienu mērauklu un tiek pieņemts – ja ir kāda nozare, kura izmanto caurumus likumdošanā, tad nez kāpēc visiem pārējiem ir jāuzņemas atbildība par to, kas tiek darīts,” vērtēja Valts Ernštreits, norādot, ka patiesībā VID būtu jāspēj nepieļaut nodokļu optimizāciju tur, kur to nedrīkstētu pieļaut.
Kādas sekas nozarei nozīmētu autoratlīdzību likvidēšana?
Likvidējot autoratlīdzību režīmu, palielinātos nodokļu slogs visām kultūras institūcijām un nozarē strādājošajiem. Tā rezultātā daudzi projekti nevarētu tikt īstenoti, savukārt kultūras patērētāji to izjustu kā biļešu un grāmatu cenu pieaugumu.
Sasteigti ieviešot izmaiņas nodokļu regulējumā, kultūras iestādes nevarēs tam laikus pielāgoties un atbilstoši celt atalgojumu, norādīja Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Zariņš. Viņš skaidroja: “Jau ir iesniegti un apstiprināti Valsts kultūrkapitāla fonda budžeti, kur atalgojuma daļa ir plānota atbilstoši šobrīd spēkā esošajam nodokļu regulējumam. Pieņemot šīs izmaiņas jau pēc četriem mēnešiem, tas nozīmē, ka šie te projekti vienkārši nevarēs tikt īstenoti tāpēc, ka tam nav paredzēta nauda.”
Lai Finanšu ministrijas piedāvāto nodokļu paaugstinājumu varētu nodrošināt, sākot ar 2021. gadu, kultūras nozarē cenas būtu jāpaaugstina par 10-15%, vērtēja Valts Ernštreits.
“Tas tiešā veidā skars visu kultūras nozari, to izjutīs ikviens – ne tikai tas, kurš darbojas nozarē, bet arī tie, kas izmanto kultūras nozares pakalpojumus,” uzsvēra Ernštreits.
Autoratlīdzību režīma likvidēšana tiešā veidā ietekmētu arī Valsts kultūrkapitāla fondu. Ernštreits skaidroja: “Lai kompensētu šo jauno sistēmu, ir jāpaaugstina finansējums. Cik es galvā piemetu, lai kompensētu šo paaugstinājumu, VKKF finansējumam no 1. janvāra būtu jāpalielinās par apmēram 30-35%, lai mēs vispār varētu turpināt finansēt tādu pašu projektu daudzumu, kāds patlaban ir.”
Kultūras ministrija apgalvo, ka nevar aprēķināt ne iespējamo ietekmi, kādu radītu autoratlīdzību likvidēšana, ne nozarei nepieciešamo kompensācijas apjomu, jo nav skaidrs, kuru no daudzajiem nodokļu administrēšanas režīmiem – uzņēmums, darba attiecības, pašnodarbinātā statuss – izvēlētos līdzšinējie autoratlīdzību saņēmēji un cik daudzi profesionāļi nozari varētu pamest vispār.
Kā skaidroja Uldis Zariņš, pastāv risks, ka daļa cilvēku, kas krīzes laikā sākuši strādāt citur, kultūras nozarē var arī neatgriezties: “Nebūs finansiālo priekšnosacījumu, lai viņi var izdzīvot no sava radošā darba, kas ir zaudējums gan kultūrai, gan arī bezjēdzīga valsts budžeta tērēšana, ņemot vērā, ka šiem cilvēkiem ļoti bieži ir valsts apmaksāta kultūrizglītība. Mūziķu vai gleznotāju gadījumā viņi ir sākuši jau no mākslas skolas, viņi ir izgājuši Kultūras akadēmiju – tātad valsts viņos ir investējusi īstenībā milzīgu naudu, lai viņi kļūtu par māksliniekiem. Un tad ar otru roku viņiem atņemot iespējas normāli izdzīvot no šīs radošās darbības. Tad jāsaka – kāda jēga ir bijusi šai investīcijai?”
Valts Ernštreits atzīmēja:
“Pēc Finanšu ministrijas cipariem var ļoti labi redzēt, ka tas, ko viņi prognozē, ka tas nodokļu maksātāju skaits, kas pēc izmaiņām turpinās gūt ienākumus, būs 35% no esošajiem.
Manuprāt, samazinājums par 65% kultūras jomā nekādi nebūtu pieļaujams, jo Latvija nepastāv tāpēc, lai eksportētu kūdru, Latvija pastāv tāpēc, ka tās pamatā ir Latvijas kultūra un latviešu valoda. Un mēs esam gana maza valsts, un mums ir jāinvestē kultūrā, valodā, lai vispār būtu jēga šai valstij pastāvēt.”
Igaunijas piemērs – saimnieciskās darbības norēķinu konts
Jau ilgāku laiku gan Kultūras ministrija, gan vairāki kultūras nozares profesionāļi aicina sekot Igaunijas piemēram un autoriem ieviest saimnieciskās darbības norēķinu kontu. Tajā ienāktu atlīdzības un banka automātiski pārskaitītu nodokļu likmi Valsts kasei. Tas gan ļautu izvairīties no nodokļu nemaksāšanas, gan atvieglotu nodokļu administrēšanu. Taču Finanšu ministrijas atbilde līdz šim bijusi – bankas to nevar izdarīt.
Saimnieciskās darbības konts ir instruments, kā padarīt nodokļu nomaksu pēc iespējas vienkāršāku, skaidroja Uldis Zariņš.
“Finanšu ministrijas arguments arī līdz šai sarunai ir bijis, ka finanšu institūcijas, tātad bankas, nav gatavas šādu pakalpojumu piedāvāt,” norādīja Zariņš. “Taču mūsu sarunas ar bankām liecina, ka bankas to tomēr būtu gatavas darīt, bet ne, protams, pēc četriem mēnešiem, jo tas prasa investīcijas arī, protams, visā programmēšanā un pakalpojuma izveidē.”
Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs (''KPV LV'') uzskata – ja kultūras darbinieki grib šādu saimnieciskās darbības norēķinu kontu, viņiem jāvēršas Finanšu nozares asociācijā: “Ja viņi nostājas pie Komercbanku asociācijas un uzlaiž vienu dziesmu, varbūt tas ir labāks ceļš, kā tikt pie darījuma konta."
Finanšu nozares asociācija saimnieciskās darbības norēķinu kontus būtu gatava īstenot, norādīja valdes loceklis Jānis Brazovskis, ja tā realizēšanai tiek izmantota jau pastāvošā infrastruktūra. Viņš atzīmēja, ka asociācijas nostāja darīta zināma arī sarunās ar Finanšu ministriju.
Kultūras ministrijas galvenais uzstādījums esot iespējami vienkārša nodokļu nomaksa, uzsvēra Uldis Zariņš: “Tātad, definējot noteiktu procentu no ienākumiem, par ko tiek maksāts nodoklis un kā viņš pēc tam sadalās starp šiem nodokļu veidiem. Un tādā veidā, lai šī nomaksa nav jāveic, jāadministrē pašam saņēmējam, bet, iespējams, to tad jau var darīt Valsts ieņēmumu dienests. Šis saimniecisko darījumu konts, protams, būtu viens no ērtākajiem veidiem, kā vienkāršot nodokļu nomaksu.”
Šobrīd Valsts ieņēmumu dienesta tehniskie speciālisti un Finanšu nozares asociācijas dalībnieku banku tehniskie speciālisti savā starpā saskaņojot, kādā veidā puses viena otrai nodotu informāciju, ja šādus kontus ieviesīs, skaidroja Ints Dālderis.
“Katrā ziņā bankas bija rezervētākas pirms gada. Tagad viņas ir atvērtākas, pašas piedāvā variantus,” atzīmēja Dālderis.
“Tā gan ir tiesa – ja mēs runājam par jebkuru sistēmu izstrādi, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām, dažādām informācijas tehnoloģiju izstrādēm, protams, tas, citējot klasiķus, nav pieejams rīt uz pusdienas laiku,” norādīja Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis.
Viņš prognozēja, ka jebkuras sistēmas izstrādei kopš brīža, kad zināmi vajadzīgie parametri, pēc kuriem sistēma jāizstrādā, līdz tās īstenošanai, nepieciešami minimālais seši mēneši, bet optimāli – 12 mēneši.
Nākamgad piedāvā sākt ar mērenākām pārmaiņām
Kultūras ministrija apņēmusies panākt, lai tikmēr, kamēr nav ieviesta darījumu kontu sistēma, autoratlīdzību nodokļu likme tiktu pielīdzināta mikrouzņēmumu nodokļa apjomam un tiktu iekasēta no apgrozījuma.
“Mūsu mērķi, saprotot, ka darījumu konts nebūtu risinājums ātrāk kā 2022. gadā, skatoties uz nākamo gadu, ir panākt to, lai šīs pārmaiņas ir varbūt mērenākas,” norādīja Uldis Zariņš. “Iespējams, palielinot no 5%, piemēram, uz 10% šo sociālo iemaksu sadaļa, ko šobrīd veic pats saņēmējs, un atstājot pārējo sistēmu tādu, kāda ir.”
Nākamā gada laikā, Zariņš spriež, nozare paspertu pussolīti līdz pilnīgai sistēmas pārskatīšanai 2022. gadā.
Pēc kultūras organizāciju pagājušajā nedēļā paustās asās reakcijas Finanšu ministrija vairs neuzstāj, ka autoratlīdzību režīms jālikvidē jau no nākamā gada janvāra.
Pamanīts arī, ka nodokļu paaugstināšanas rezultātā pieaugušās izmaksas ir jākompensē.
“Nav iespējams [izmaiņas ieviest] no 1. janvāra un arī, kā mēs minējām, ja mēs palielinām šo nodokļu slogu tik nopietni, nav iespējams to izdarīt bez kompensējošiem pasākumiem, vismaz ilgāka pārejas perioda,” norādīja Ints Dālderis. “Mēs saprotam, ka it sevišķi valsts kultūras institūcijām, kā mēs zinām, kas ir saplānojušas ļoti laicīgi uz priekšu kultūrpolitiku valstī, tad šie ir papildus vismaz 15% izdevumu kā minimums viņu budžetos, atkarībā, protams, no iestādes. Līdz ar to tad jāskatās, vai mēs varam nākamo un aiznākamo gadu budžetā paredzēt papildu līdzekļus šādām vajadzībām."
