ĪSUMĀ:
- VKKF darba apjoms krīzes laikā dubultojies.
- VKKF izsludina gan regulāros konkursus, gan mērķprogrammās – aktualitātēm aicina sekot mājaslapā.
- Lai pieteiktos programmām, rūpīgi jāseko nolikumam.
- VKKF atbalstu krīzē meklē arī nozares, kurām finansējums līdz šim nav bijis nepieciešams.
- Daudzi kultūras pasākumi ir atcelti, bet radošais darbs var turpināties.
Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” Valsts kultūrkapitāla fonda direktors un mākslinieks Edgars Vērpe stāstīja, ka darba ir daudz. Viņš arī aicināja visus radošo profesiju un struktūru pārstāvjus sekot līdzi VKKF aktualitātēm par iespējām gūt atbalstu šajā laikā VKKF mājaslapā.
VKKF darbs krīzes laikā
"Darba apjoms ir vismaz dubultā, jo paralēli ikgadējam budžetam ir septiņas programmas Covid-19 seku mazināšanai, kas ir otrs mūsu budžets. 6,7 miljoni septiņās programmās ar tiem pašiem spēkiem, kas ir mūsu rīcībā, tas ir desmit cilvēku birojs un ekspertu korpuss. Ar to mums ir jātiek galā. Ir smagi šobrīd, bet kam tagad viegli," atzina Edgars Vērpe.
Valsts kultūrkapitāla fonda darbība paliek nemainīga – tiek izsludināti regulārie konkursi un pieteikšanās programmām. Tām papildus pievienojušās Edgara Vērpes sauktās “izdzīvošanas programmas” un radošā darba attīstīšanas programmas radošiem cilvēkiem, kas cietuši no krīzes.
VKKF vadītājs atzīmēja, ka izstrādātās mērķprogrammas rada arī papildu slodzi: “Mums tie ir plus 2000 līgumi, kas ir jāsagatavo, jāapstrādā, jāseko tiem līdzi, līdz gada beigām jāsaņem atskaites. Tas ir tāds diezgan smags krīzes režīms.”
Raksturojot krīzes finansējuma sadali, Edgars Vērpe uzsvēra, ka lielākie sarežģījumi ir saistīti ar tā piešķiršanas veidu: “Par to, kas būs no šīs ārkārtas situācijas finansējuma nākošgad, es neko nezinu, jo tas notiek ļoti ātri. Tur īstenībā lielākā problēma mums ir tas, ka tas notiek nenormālā ātrumā. Še jums nauda, nedēļas laikā nolikums, bliežam augšā, taisām, darām, dalām. Es saprotu, ka tāda ir situācija, un mēs cenšamies, cik vien iespējams tajā normāli turēties virs ūdens.”
Kultūras nozare ir piedzīvojusi smagu kritumu Covid-19 krīzes rezultātā, atzina Edgars Vērpe:
"Īsto ainu redzēsim pēc gadiem, šobrīd cilvēkiem, kas normāli līdz šim strādāja un bieži pat nebija mūsu klienti, ir 80 – 90 % kritums no ienākumiem."
Atbalsta mērķprogrammas
Edgara Vērpes minētajās "izdzīvošanas programmās" ietilpst “Radošo personu nodarbinātības programma”, kura jau bijusi izsludināta divas reizes. Tai varēja pieteikties radošās personas, kurām Covid-19 pandēmijas dēļ noteiktie ierobežojumi radījuši ienākumu kritumu.
Atbalsts līdz šim ir piešķirts 1310 cilvēkiem, taču daudzi arī tiek atraidīti. Starp galvenajiem atraidīšanas iemesliem Vērpe minēja nolikuma nerespektēšanu:
“Ir cilvēki, kas ļoti pavirši izlasa nolikumu, par ko es brīnos, jo man liekas, ja tu sniedz projektu, tas nolikums nav tik sarežģīts, lai ar viņu normāli iepazītos un atbildētu pēc kārtas uz visiem jautājumiem, kas anketā ir.
Un tie nav sarežģīti. Un otrs ir tas, ka var gadīties, ka kādai daļai mēs būsim spiesti atprasīt šo finansējumu, jo tur ir noteikts slieksnis, kādi var būt ienākumi. Ja tie ir kritušies līdz līmenim zem noteikta sliekšņa, tad mēs atbalstām, ja tie ir pietiekošā līmenī, tad šai programmai pieteikties nevar, jo tā ir glābšanas programma, nevis finansējuma programma, kas ir mūsu ikdienas konkursi.”
“Pavasarī, kad mēs no VID varēsim dabūt visus datus par šo personu ienākumiem šī gada laikā, kad būs iesniegtas deklarācijas, mēs pārbaudīsim, un tie, kuri būs uzrādījuši nepatiesus ienākumus, tiem finansējums būs jāatmaksā atpakaļ,” skaidroja VKKF direktors.
Edgars Vērpe arī uzsvēra, ka Valsts kultūrkapitāla fonds jau 20 gadus strādā pie tā, lai birokrātiskos mehānismus projektu pieteikšanā pēc iespējas mazinātu un padarītu saprotamākus radošo profesiju pārstāvjiem.
Viņš arī stāstīja, ka citu iepriekš minēto "izdzīvošanas programmu" mērķis ir rosināt iekšējo kustību kultūras nozarē. Piemēram, mērķprogramma “Kultūras piedāvājums digitālajā vidē”. Viņš arī īpaši izcēla mērķprogrammu “Nākotnes kultūras piedāvājuma veidošana visās kultūras nozarēs”, kurā tika finansēti visās kultūras nozarēs ātri veidoti projekti, kuru finansējums jāizlieto līdz gada beigām. Viņš pauda cerību, ka lielu daļu no šiem projektiem varēs piedzīvot līdz ar ierobežojumu atcelšanu.
Finansiālās palīdzības mehānismi arī tikuši piešķirti dažādu nozaru iekšējai darbībai, kamēr tām nav iespējas strādāt publiski. Vērpe skaidroja: “Ir finansējums kultūras nozares dokumentēšanai, tāpat arī dziesmu un deju svētku kustības amatieru mākslas kolektīvu materiālu tehniskās bāzes uzlabošanai. Bija arī konkurss muzeju nozares pakalpojumu attīstības programmai. Šīs programmas bija mērķētas pa nozarēm, šajā laikā, kad īsti nevar strādāt publiski, lai nozares speciālistiem būtu darbs un lai viņi varētu veidot to, ko mēs redzēsim, kad krīze būs beigusies."
Kopumā VKKF ir septiņi eksperti katrā nozarē, kuru uzdevums ir izvērtēt pieteikumus. “Viņiem kopā šī nozare ir jānosedz. Tā lai viņi saprot, kas tur notiek. Ja ir īpaši gadījumi, viņi var pieaicināt speciālistus, un tas arī notiek.
Piemēram, līdz šim mums ar populāro mūziku gandrīz nekad nebija jāsaskaras, jo tā vienmēr ir skaitījusies "pelnoša nozare", kas iztiek pati no sevis. Šobrīd mums ir ļoti daudz pieprasījumu arī no šīs nozares,
jo viņiem ir aizliegts strādāt, un tad mēs piesaistām ekspertus, kas ir atbilstoši un saprot šo nozari," skaidroja Vērpe.
Edgars Vērpe arī atzīmēja, ka ne visu mērķprogrammu izvērtēšanai Valsts kultūrkapitāla fondā bija vajadzīgie eksperti: "Tāpat smaga programma ir “Covid-19 ietekmēto kultūras organizāciju ilgtspēja”. Tā ir programma, kuru neskatoties uz to, ka mums ir milzīgs ekspertu korpuss, mēs to nevarējām izvērtēt. Tās ir šo institūciju, kas darbojas kultūrā, finansiālās un menedžmenta lietas. Mēs bijām spiesti pirkt auditoru pakalpojumus, to programmu vērtē auditori. Tās rezultātā kultūrā darbojošās institūcijas var nosegt daļu no ikdienas maksājumiem."
Mākslinieka krīzes moto – izdzīvot un radīt darbus
Vērtējot noskaņojumu kultūras nozarē, Edgars Vērpe atzina, ka tas ir dažāds. Vieni šo laiku uztver kā iespēju strādāt, citi ir šokā un panikā.
"Man jau vispār liekas, ka šādas krīzes situācijas mākslā satura līmenī rada ļoti interesantas lietas.
Cilvēkiem iet grūti, bet kaut kas mainās domāšanā un rodas lietas, kas nekad nebūtu radušās miera laikā. Ir teiciens, ka labs mākslinieks nevar būt labi paēdis, viņam jābūt mazliet badā, lai viņam smadzenes strādātu tieši radošajā virzienā.
Es kā mākslinieks to arī zinu," skaidroja Edgars Vērpe.
“Man kādreiz pārmeta, ka es vienu brīdi teicu, ka gleznotājiem nekas nemainās, kā viņi darbnīcā vieni paši strādāja, tā strādā, bet tā jau arī gluži nav. Ja mūziķis nevar uzstāties, viņu vienkārši nelaiž uz skatuves, tad gleznotājam vai māksliniekam tāpat ir vajadzīga publiskā darbība. Tu vari to darbu izveidot, bet viņš šobrīd nevienam nav vajadzīgs, tu to nevari ne parādīt, ne pārdot,” uzsvēra VKKF direktors.
“Radošiem cilvēkiem ir jāizdzīvo šajā laikā, tam ir jābūt pamatam. Man šķiet aizvainojoša Finanšu ministrijas nostāja, ka mēs viņus nodosim sociālā dienesta aprūpē tāpēc, ka viņi nav spējīgi pelnīt. Pirmkārt viņiem ir jāizdzīvo un otrkārt viņiem ir jārada darbi nākotnei. Tas, ko es novēlētu, ir saprast, ka visas sērgas reiz beidzas un būs citi laiki,” atzīmēja Vērpe.
Edgars Vērpe uzsvēra, ka ir svarīgi turpināt sekot Valsts kultūrkapitāla fonda jaunumiem. “Tas, ko es varu ieteikt visiem kultūrā strādājošajiem, ir sekot visam, kas tiek publicēts kultūrkapitāla fonda mājaslapā un piereģistrēties ziņu saņemšanai. Es domāju, ka atbalsts turpināsies. Mēs 4. janvārī sludinām nākamā gada pirmo konkursu, tāpat ir jaunās mērķprogrammas, dažām jau ir nolikumi pieņemšanas stadijā.
Mēs darbu nepārtrauksim, tas būs un vienkārši vajag sekot līdzi un skatīties, kur atbilstoši savām spējām un vajadzībām var iekļauties, jo strādāt un gatavot darbus tam brīdim, kad tos varēs rādīt neviens nav aizliedzis.”
“Neviens nav atcēlis mūsu nākošā gada regulāros konkursus, mērķprogrammas, mūža stipendijas, gan arī šīs, manuprāt, ļoti būtiskās radošās stipendijas jaunrades veicināšanai. Tā saucas “Jaunrades veicināšanas stipendiju mērķprogramma”, kur septiņiem literātiem, septiņiem vizuālās mākslas pārstāvjiem, septiņiem komponistiem, mūziķiem tika maksāts pietiekoši labs atalgojums lai viņi varētu strādāt. Es domāju, ka viņi to novērtē. Šāds konkurss būs arī šogad, padome ir lēmusi to loku papildināt. Tur būs dažādi cipari, bet visās nozarēs būs iespējams pretendēt uz šo stipendiju. Mēs ceram, ka šo lietu mēs varēsim paplašināt, lai cilvēks varētu radoši strādāt un viņam nebūtu jāstrādā par apkopēju vai sekretāri papildus darbā,” skaidroja Edgars Vērpe.
KONTEKSTS:
Valdība 1. decembrī lēma pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 11. janvārim. Muzeji, tiem radniecīgas mākslas darbu eksponēšanas vietas un bibliotēkas darbu varēs turpināt kā līdz šim, strikti ievērojot visas epidemioloģiskās prasības. Citas kultūrvietas līdz nākamā gada 11. janvārim apmeklētājiem būs slēgtas.
Latvijas uzņēmējiem pašreizējās ārkārtējās situācijas laikā ir trīs atbalsta veidi – dīkstāves pabalsti, subsidētās darbavietas un vienreizējā subsīdija apgrozāmajiem līdzekļiem. Sīkāk par to, kādi ir nosacījumi dīkstāves pabalstu un algu subsīdiju saņemšanai lasiet šeit.
Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai investīcijām kultūrā tika lemts piešķirt 32 miljonus eiro: 10,6 miljonus eiro Covid-19 radīto seku mazināšanai valsts kultūras iestādēs un radošo personu atbalstam; 10,4 miljonus eiro modernizācijas pasākumiem kultūras nozarē – valsts pasūtījumiem jaunu kultūras vērtību radīšanā, kā arī 11 miljonus eiro kultūras infrastruktūrai.
