Vai zini?
Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.
Ikdienā bieži ejam garām nelielajam gotikas formās romantizētajam pils variantam Kalpaka bulvārī 4, kas 19. gadsimta septiņdesmitajos gados kā ģimenes savrupnams tapis pēc pirmā akadēmiski izglītotā latviešu arhitekta Jāņa Fridriha Baumaņa projekta.
Ēkas fasādi sedz bagātīgs apmetumā veidots neogotikas dekors angļu gotikas tradīcijās. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa iekštelpās – fascinējošas ozolkoka vītņu kāpnes, ozolkoka parkets, daudzkrāsaini griestu gleznojumi... Izcils 19. gadsimta beigu interjeru kultūras paraugs! Polihromā interjera krāsojums saimnieka kamīna istabā, ēkas stabilitāte un reizē atturīgums personificē tās īpašnieka kā amata vīra nopietno statusu.
Savrupnamam savulaik uzmanību pievērsis pat Krievijas imperators Nikolajs II, kas 1910. jūlijā piedalījās Rīgas svinībās un apmeklējuma laikā interesējās par pils Totlēbena bulvārī 4 (tagad Kalpaka bulvāris) nama īpašnieku Ludvigu Vilhelmu Kerkoviusu. Tiem, kam nav bijis gods viņu iepazīt un pabūt viņa namā, kurā šobrīd atrodas Latvijas Universitātes Nozaru bibliotēka, atklāsim noslēpumu:
Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss bija pats pirmais mūsu Rīgas pilsētas galva!
Kerkoviusu dzimta cēlusies no Lejasreinas novadiem Vācijā, bet ar Baltijas teritoriju savu dzīvi bija saistījuši vairāk nekā 300 šīs dzimtas pārstāvju jau no 15. gadsimta. Nozīmīga ietekme Kerkoviusu dzimtai bija Rīgas pilsoniskajā sabiedrībā, kurā gadu gaitā ap simt Kerkoviusu dzimtas locekļu virzīja sabiedriski politisko un saimniecisko dzīvi Rīgā.
Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss piedzima Rīgā 1831. gada jūnijā kā vecākais no 9 bērniem. 40 gadu vecumā viņš kļuva par Pirmās ģildes tirgotāju, bija arī Lielās ģildes vecākais, 43 gadu vecumā kļuva par rātskungu, vēlāk – par Rīgas pilsētas galvas biedru, bet 1890. gada 19. jūnijā Rīgas dome viņu vienbalsīgi ievēlēja par pirmo Rīgas pilsētas galvu.
Sava mūža 11 gadus Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss līdz pat 1901. gadam veltīja Rīgai un tās uzplaukumam. Kerkoviusa ieguldījumu pat ar neapbruņotu aci varam novērot līdz pat mūsdienām. Rīgas attīstībā tas spilgti iezīmējās ar sabiedrisko celtņu būvniecību:
Tieslietu nams, Krievu teātris, Alberta baznīca, Aleksandra un Āgenskalna tirgus, pilsētas satiksmes attīstība, omnibusi, elektriskais tramvajs, gāzes un elektriskais apgaismojums... Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss bija arī pilsētas gleznu galerijas priekšsēdētājs!
Savā namā viņš bieži pulcēja māksliniekus, rīkoja izstādes. Rosīgo Rīgas galvu varam tikai apbrīnot par nerimstošo vēlmi mākslai nodrošināt atbilstošas telpas: tieši viņam varam pateikties par izcilo Latvijas Nacionālo mākslas muzeju Valdemāra ielā – šī mākslas tempļa būves iniciators bija tieši viņš.
Pirms vairākiem gadiem, kad muzeja restaurācija bija veiksmīgi pabeigta un svinīgajā atklāšanā uz muzeja kāpņu sarkanā paklāja skanēja svinīgas dižrunas, pateicības, apsveikumi, šo vīru neviens pat nepieminēja... Viņam nelaimējās.
Tāpat nelaimējās redzēt arī sava izlolotā muzeja atklāšanu toreiz, 20. gadsimta sākumā, jo tieši gadu iepriekš Visuvarenais viņu aizsauca savās mākoņu galerijās. Bet viņa iecere bagātina mūs vēl šodien. Paliek foliantos iemūžinātais 1901. gada Rīgas domes piešķirtais Rīgas Goda pilsoņa tituls, paliek testamentā novēlētais dāvinājums Rīgas pilsētai – 26 gleznas, kas arī iekļautas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā. Paliek arī mūža mājas Rīgā, Lielajos kapos.
Un nepiedodami klusi aizrit godavīra Ludviga Vilhelma Kerkoviusa šīsvasaras 190. dzimšanas dienas gadskārta.
