Vai zini?

Vai zini, kuri teātri darbojušies Lāčplēša ielas 25. namā?

Vai zini?

Vai zini, no kurienes Jānītim vara bungas, ko sist vārtu staba galiņā?

Vai zini, kas ir senākie saglabājušies latviski rakstītie teksti?

Vai zini, kas ir senākie saglabājušies latviski rakstītie teksti?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Latviešiem tīk domāt, ka viņu valoda ir ļoti sena. Tomēr senākie rakstītie teksti latviešu valodā, kuri ir saglabājušies, ir datējami ar 16. gadsimta pirmo pusi, kas ir salīdzinoši vēlu. Piemēram, senākais saglabājies rakstītais teksts citā baltu valodā – senprūšu – ir tapis ap 1369. gadu un ir lasāms kādā Bāzeles Universitātes bibliotēkas grāmatā.

Vai zini?

Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.

Visticamāk, teksti latviski ir rakstīti arī pirms reformācijas, bet tie, tāpat kā lielākā daļa Livonijā rakstītā, ir gājuši bojā arhīvu ugunsgrēkos vai zuduši pārmaiņu laikos.

Teksti vai to fragmenti, kuri būtu uzskatāmi par vecākajiem latviski rakstītajiem, ir vairāki.

Rokrakstus precīzi datēt ir grūti, parasti to tapšanas laiku var noteikt aptuveni, ja vien pie veiktā ieraksta nav pierakstīts gadaskaitlis. Tā ir noticis Rīgas Nesēju brālības grāmatā ar 1532. gadā veiktajiem ierakstiem, kur līdzās brālības biedru vārdiem ir pierakstīta frāze latviski: "laurens toüryn sess wyre wene kope" (laurenss tauriņš samaksāja par sešiem vīriem).

Gadu vēlāk šajā pašā grāmatā ir ierakstīta frāze latviski "ir tā kā ir" jeb šodienas valodā – rakstītajam ticēt.

1532. gada ieraksts "Item ta yr ka yr" Rīgas nesēju brālības biedru grāmatā
1532. gada ieraksts "Item ta yr ka yr" Rīgas nesēju brālības biedru grāmatā

Lielākā daļa Rīgas transportstrādnieku brālību biedru pēc reformācijas bija latvieši, tomēr brālību grāmatās latviešu valoda pierakstiem tika izmantota mazāk nekā viduslejasvācu valoda.

Pirmais pilnais rakstītais teksts latviešu valodā no Rīgas amatnieku brālību vides ir 1625. gadā tapušās Linaudēju brālības šrāgas.

Otrs senākais datējamais teksta fragments, kas saglabājies, ir atrodams Leipcigā iespiestajā 1507. gadā priesteriem domātajā rokasgrāmatā, kura pašlaik glabājas Upsalas Universitātes bibliotēkā. Šo grāmatu izmantoja Rīgas apkaimes katoļu priesteris Nikolauss Gisberts, kurš, visticamāk, starp 1529. un 1534. gadu veica tajā piezīmes, pierakstot tēvreizi latviešu valodā, kā arī frāzes latviski, viduslejasvācu un latīņu valodās. Šo tēvreizi, kas sīkā rokrakstā pierakstīta grāmatas titullapas otrā pusē pāris rindās, dēvē par Gisberta tēvreizi un uzskata par senāko rakstīto latviešu valodas liecību.

Tas ir interesanti, ka

pirmā iespiestā grāmata latviešu valodā, kas, visticamāk, tika izdota 1525. gadā, bet ir gājusi bojā, ir senāka nekā ar roku rakstītie teksti, kas saglabājušies.

Droši vien, ka var apgalvot, ka līdz mūsdienām ir nonākušas tikai druskas no 16. gadsimtā latviski rakstītā un varbūt kādu dienu kādā arhīvā vai bibliotēkā izdosies atrast vēl senāku rakstītu tekstu latviski.

Vai zini?

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti