ĪSUMĀ:
- Nav skaidri koncertzāles būvniecības finansēšanas modeļi; tāpat kopējās izmaksas.
- Netiek izslēgta iespēja, ka koncertzāli būvēs publiskā un privātā partnerībā.
- Ministrs gandarīts par valdības lēmumu; cer, ka koncertzāli pabeigs pēc 6-7 gadiem.
- Vairāki arhitekti ceļ trauksmi par plānu nojaukt Pasaules tirdzniecības centra ēku.
- NVO: ēka ir padomju laika modernisma arhitektūras mantojums, to nojaukt nevajadzētu.
- Arhitektu birojs: notiek sasteigts process bez caurskatāmības, bez sabiedrības iesaistes.
Atbalsta Kultūras ministrijas iniciatīvu
Valdība atbalstīja KM iniciatīvu koncertzāli būvēt teritorijā, kas pieder valsts AS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ), nojaucot tur esošo bijušās Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas ēku, kur tagad ir Pasaules tirdzniecības centrs.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) pēc valdības sēdes atzina, ka viņš ir gandarīts, ka šī valdība īsteno savā deklarācijā ierakstītās apņemšanās. Akustiskās koncertzāles izveide Rīgā, pēc ministra sacītā, ir sens parāds kultūras, īpaši mūsu izcilajai mūzikas nozarei.
"Šī ir man ļoti nozīmīga diena," atzina kultūras ministrs.
Pirmdien, 15. jūnijā, par būvniecības projekta attīstīšanu konceptuāli vienojās koalīciju veidojošās partijas. KM valsts sekretāre Dace Vilsone otrdien intervijā Latvijas Radio pauda, ka esošās ēkas nojaukšana un Rīgas koncertzāles metu konkurss izmaksās aptuveni 3 miljonus eiro. Plānots, ka esošās ēkas nojaukšanas konkursu vadītu VNĪ.
Kultūras ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Inga Vasiļjeva paziņojumā medijiem informēja, ka nacionālās koncertzāles projekta īstenošanai 2021. gadā plānots finansējums 7 000 000 eiro (ar PVN), tai skaitā ēkas Elizabetes ielā 2, Rīgā, nojaukšanas būvdarbu būvprojekta izstrādes un ekspertīzes, būvdarbu izmaksas, tai skaitā ar būvniecību saistītās pakalpojumu izmaksas (autoruzraudzība, būvuzraudzība), nekustamā īpašuma Elizabetes ielā 2, Rīgā, nekustamā īpašuma nodoklis par zemi; divu etapu metu konkursa organizēšanas izmaksas; projekta vadības administratīvās vadības, projekta detālplānojuma izstrādes, projekta finanšu un ekonomisko aprēķinu un juridisko risinājumu izstrādes un būvprojekta izstrādes uzsākšanas izmaksas.
2020. gadā plānoti sagatavošanās darbi nacionālās koncertzāles projekta īstenošanai un, ja to laikā radīsies izdevumi, tad tie tiks segti no Kultūras ministrijai esošajiem valsts budžeta līdzekļiem.
Kultūras ministrs norādīja, ka pašlaik ir pāragri runāt par to, cik kopumā Latvijas nodokļu maksātājiem izmaksās jaunās koncertzāles būvniecība. Iespējami dažādi koncertzāles būvniecības finansēšanas modeļi. Pastāv arī iespēja, ka koncertzāle tiks būvēta publiskā un privātā partnerībā (PPP), un tādā gadījumā no valsts budžeta nepieciešamā summa būtu cita nekā tad, ja valsts viena būvētu šo objektu. "Nevēlētos ar skaitļiem manipulēt," piebilda ministrs.
Puntulis izteica cerību, ka pirmais koncerts zālē notiks pēc 6-7 gadiem.
KM uzskata, ka plānotā koncertzāles vieta ir ērti sasniedzama, pieejama gan kājām, gan ar transportlīdzekli, atrodas nozīmīgā pilsētas daļā. Turklāt viss inženierapgādei nepieciešamais ir zemesgabala tuvumā. Tāpēc darbības projekta attīstībai varot sākt nekavējoties.
Arhitekti ceļ trauksmi par izvēlēto vietu
Par plānu nojaukt Pasaules tirdzniecības centra ēku ceļ trauksmi vairāki Latvijas Radio uzrunātie arhitekti. Arhitekts Andis Sīlis sacīja: labi, ka jauno koncertzāli būvēs centrā, bet nevajadzētu jaukt nost Pasaules tirdzniecības centra ēku. Sīļa koncertzāles projekts uz AB dambja pirms teju 15 gadiem tika atzīts par labāko.
Pasaules tirdzniecības centra ēka esot pietiekami interesanta no arhitektūras viedokļa un apzīmē lielu mūsu vēstures posmu, uzskata arhitekts.
Latvijas Arhitektu savienības prezidents Juris Poga atzina, ka savienības viedoklis par šo jautājumu vēl veidojas, jo ziņa esot pārāk jauna. Tomēr Poga piebilda, ka Kronvalda parks tika veidots tāds, kurā var atrasties nozīmīgi kultūras objekti. Un Pasaules tirdzniecības centrs, kas ir biroja ēka, tam neatbilst.
Neskatoties uz to, šī ēka ir padomju laika modernisma arhitektūras mantojums un to nojaukt nevajadzētu.
"Daudzas vietas ir skatītas. Bet fakts ir tāds, ka nevienā gadījumā sabiedrība nav nonākusi pie kāda Zālamana kopsaucēja, ka, jā – te mēs būvēsim. Tādā aspektā skatoties, cik tālu mēs esam no koncertzāles? Mēs esam tikpat tālu, kā esam bijuši līdz šim. Ir jāizdiskutē šī vieta, ja mēs runājam par Elizabetes ielu 2. Un tad ir jāpieņem lēmums, lai pēc tam nav jāmaina atkal," vērtēja Poga.
Savukārt arhitektu biroja "Outofbox" dibinātājs Pēteris Bajārs uzskata, ka lēmums par koncertzāles vietu nav pieņemts demokrātiskā ceļā – veicot sabiedrisko apspriedi. Demokrātiskā valstī sabiedriskām būvēm un to projektiem būtu jābūt maksimāli caurspīdīgiem, stāstīja arhitekts. Būtu jāiesaista sabiedrība un daudz vairāk profesionāļu. Viņaprāt, šobrīd notiek sasteigts process bez caurskatāmības, bez sabiedrības iesaistes un bez profesionāļu viedokļu apkopošanas. Un tā ir bēdīga zīme, uzskata Bajārs.
"Šobrīd ir tā, ka pirmdienas rītā parādās preses relīze par KM vadīto ieceri. Un jau šodien tas ir nonācis Ministru kabinetā. Otra lieta, protams, ir, ka modernā sabiedrībā mēs domājam, kā lietām piešķirt otro elpu.
Un šobrīd mēs plānojam nojaukt vēsturiski vērtīgu ēku. Tas ir ļoti izcils modernisma piemineklis. Ir slaveni arhitekti pie šī projekta darbojušies.
Un visā pasaulē ļoti strauji mainās attieksme pret modernisma arhitektūru," teica Bajārs.
Arhitekts uzskata, ka ministrijai ir jāatklāj visi argumenti par labu izvēlētajai vietai. Turklāt, koncertzāles ēkai Pasaules tirdzniecības ēkas vietā varētu nepietikt vietas.
Pēteris Bajārs savu viedokli pauda arī vietnē "Facebook", rakstot: "Re-think, re-use ir mūsdienīgas sabiedrības saukļi. Tādus būtu jāiekļauj arī mūsu valsts pārvaldības principos. Tā vietā, lai meklētu labāko izmantošanas veidu esošajai ēkai, ministri mūs baida ar “komunisma rēgu”."
KONTEKSTS:
Diskusijām par akustisko koncertzāli Rīgā ir vairāk nekā 15 gadu vēsture. Nav īstenojusies ne pirmskrīzes iecere to būvēt uz AB dambja pēc starptautiskā konkursā uzvarējušā Anda Sīļa projekta, ne vēlākais plāns to būvēt kopā ar konferenču centru degradētā teritorijā sadarbībā ar privātajiem partneriem.
Iepriekšējās kultūras ministres Daces Melbārdes (Nacionālā apvienība) laikā 2019. gada pavasarī kā prioritāte tika virzīta iecere par koncertzāli uz AB dambja, taču līdz valdības lēmumam tā nenonāca un jaunais kultūras ministrs Puntulis pauda vēlmi vēlreiz izvērtēt šo projektu.
2019. gada rudenī Latvijas nacionālajai akustiskajai koncertzālei rezervētos 23 miljonus eiro no Eiropas Savienības struktūrfondiem pārdalīja citām vajadzībām, tikmēr KM un kultūras ministrs Puntulis neizslēdza jaunu koncertzāles arhitektūras ideju konkursu un meklēja citu finansēšanas modeli, uzsverot, ka koncertzāles būvniecību tas neaizkavēs.
2019. gada nogalē kultūras ministrs Puntulis pauda, ka publiskās un privātās partnerības modelis Nacionālās koncertzāles būvniecībai ir izdevīgākais risinājums Latvijai. Zemi koncertzālei netālu no Andrejostas bija gatavs dāvināt ar ekspremjera Andra Šķēles ģimeni saistīts uzņēmums, kam valsts atbalsts būtu izdevīgs savas teritorijas attīstīšanai.
Valdība sēdē šā gada jūnija sākumā vienojās pasākumiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai pārdalīt 600 miljonus eiro. No tiem 103,2 miljoni eiro novirzīti veselības infrastruktūras projektiem, bet 32 miljoni eiro – kultūras nozarei. Tostarp kultūras infrastruktūrai novirzīti 11 miljoni eiro, un daļa no šīs naudas paredzēta akustiskās koncertzāles būvniecībai.
