Komponista Artura Maskata komponētās operas uzvedumā piedalās 250 cilvēku, ieskaitot kori, orķestri, solistus un tehniskos darbiniekus. Lai kino zinātnieces Valentīnas Freimanes dzīvesstāstu izstāstītu uz Berlīnes Vācu operas nama skatuves, valsts tērēs 405 919 eiro.
Lielākā izdevumu daļa ir īres maksa Berlīnes vācu operas teātrī. Par vienu izrādes vakaru un divām skatuves sagatavošanas dienām Latvija maksās 254 tūkstošus eiro. Tas ir daudz, piekrīt arī viesizrādes rīkotāji – Prezidentūras publiskās diplomātijas un kultūras programmas departamentā.
„Piemēram, Parīzē par trīs dienu telpu nomu bez jebkāda tehniskā personāla piesaistes būtu jāmaksā vismaz 450 000 eiro, savukārt operā „Basti” samaksātu vismaz 300 000 eiro, tā kā, es domāju, Rietumeiropas kontekstā šīs izmaksas nav pārmērīgas, lai arī šķiet lielas, un es pat piekritu – tās ir lielas,” skaidro LPESPD kultūras programmas departamenta vadītāja Selga Laizāne.
„Nepilns pusmiljons ir trīs vai četri tādi lieli „Homo novus” festivāli,” saka Latvijas Jaunā teātra institūta vadītāja Gundega Laiviņa.
Latvijas Jaunā teātra institūts a vadītāja Gundega Laiviņa stāsta, pērn laikmetīgā teātra festivāls “Forte forte”, kur no Vīnes un Minhenes atveda Alvja Hermaņa vācvalodīgās izrādes un virkni citu ārzemju iestudējumu un no nulles izveidoja 100 cilvēku izrādi izmaksājis 350 000 eiro. Tomēr viņa piekrīt, telpas allaž ir viena no dārgākajām pozīcijām skatuves mākslas projektos.
„Tur uzreiz nāk nākošais jautājums, kas saņem ienākumus par biļetēm, un ja tos saņem latviešu organizatori, tad droši vien tai vācu operai ir tiesības prasīt šo naudu, jo viņi rēķina savus zaudējumus,” skaidro Laiviņa.
Savukārt Laizāne atklāj, ka tiek prognozēti 30 000 eiro ienākumi no biļešu pārdošanas. No šiem ieņēmumiem samaksās honorārus solistiem, diriģentam, režisoram, scenogrāfei un gaismu māksliniecei, kā arī apmaksās ar autortiesībām saistītos izdevumus. Ja kas paliks pāri, to ieskaitīs atpakaļ valsts budžetā. Operas māksliniekiem brauciens ar "Valentīnu" uz Berlīni būs pirmais pēc pusotra gada ilgas pauzes.
Šajā sezonā operas izrādes nevienās viesizrādēs nav bijusi un līdzekļus viesu uzņemšanai arī netērē. Šis ir gadījums kad operas ļaudis izpilda sekretariāta pasūtījumu.
„Iepriekšējā reize, kad LNO devās viesizrādēs bija 2013. gada rudenī uz Makao,” stāsta LNO pārstāve Irbe Treile. „Simts procentus sedz uzņemošā puse, mēs savus finansējumu viesizrādēs nekad neieguldām.”
Toties visbiežāk viesizrādēs no Latvijas dodas Jaunais Rīgas teātris. Pirms nedēļas no Briseles atgriezies izrādes “Soņa” kolektīvs. Tur uzstājušies prezidentūras kultūras programmas ietvaros, kā vienmēr, paši neiztērējot ne centa.
„Viss tiek apmaksāts no organizatoru puses. Viņi izvēlas uzaicināt un sedz visas izmaksas,” apliecina JRT pārstāve Elīna Adamaite.
Savukārt Laizāne atgādina, ka Latvijas „prezidentūras kultūras programma nav parasts viesizrāžu vai koncertu gadījums”.
Biļetes uz operas izrādei “Valentīna” Berlīnes Vācu operas namā maksā saķot no 21 līdz 76 eiro.
