Vairāk nekā 67 tūkstoši eiro – tā ir summa, kuru jau trīs gadus Valsts kultūrkapitāla fonds cer atgūt no likvidējamā Latvijas Literatūras centra. 2015.gada septembrī, veicot revīziju tā kontos, atklājās, ka tajos valda haoss un centrs Kultūrkapitāla fonda piešķirto naudu izlietojis neatbilstoši līgumam.
“Mēs šo summu uzrādām savā gada pārskatā kā neatgrieztus līdzekļus, bet šobrīd mēs neredzam īsti kaut kādus veidus, kā mēs šos līdzekļus varētu atgūt. Faktiski šī biedrība vairs darbību neveic, ieņēmumu nav, viņiem ir arī diezgan liels nodokļu parāds, kas ir pirmais, kas ir jāsedz,” stāsta Valsts kultūrkapitāla fonda direktora vietniece Linda Karlina.
Fonds arī vērsās Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu izvērtēt, vai kādreizējā Latvijas Literatūras centra vadītāja Jāņa Ogas darbībās nav saskatāms noziedzīgs nodarījums. Prokuratūrā atteikts ierosināt kriminālprocesu.
“Piemēram, ja mēs piešķīrām finansējumu dalībai Frankfurtes grāmatu tirgū, tad tā tika izlietota dalībai Gēteborgas grāmatu tirgū, kas nebija paredzēts līgumā,” stāsta Karlina. Tolaik Oga raidījumam “Kultūršoks” skaidroja, ka ar piešķirtajiem līdzekļiem lāpījis citus Literatūras centra finanšu robus.
Šodien sarunā ar LTV Jānis Oga izteikumos par situāciju un iespējamiem tās pavērsieniem ir skops: “Es nevarēšu to komentēt, mēs esam trīs likvidatori, un mums pēc paziņojuma viss ir jāsaskaņo. (..) Ja jūs runājat par atskaitēm, tad visas atskaites ir fondam iesniegtas, un nekādu jaunumu šajā ziņā nav.”
Līdzīgu gadījumu Valsts kultūrkapitāla fonda 20 gadu pastāvēšanas vēsturē nav, un šis precedents devis mācību vēl rūpīgāk uzraudzīt lielāku naudas summu saņēmējus, ieviešot starpatskaites.
Tikmēr Kultūras ministrijai pirms trīs gadiem izdevās no Literatūras centra atgūt līdzekļus – apmēram 9 tūkstošus eiro, kuru izlietojumam nebija attaisnojuma. “Literatūras centrs pēc Kultūras ministrijas iniciatīvas lauzt līgumu summu, par kuru nebija dokumentācijas, atskaitīja divos pārskaitījumos – tas notika 2015.gada 15. un 30.oktobrī. Līdz pēdējam centam,” norāda Kultūras ministrijas pārstāve Lita Kokale.
“Iespējams, mēs varam teikt, ka daļu no naudas, kas viņam bija jātērē mūsu projekta mērķim, viņš izvēlējās atskaitīt Kultūras ministrijā,” saka VKKF direktora vietniece.
Šobrīd Kultūrkapitāla fonds gaida, kā tālāk attīstīsies situācija ar Literatūras centra likvidāciju. Taču skaidrs ir viens -
kamēr Latvijas Literatūras centram ir parādsaistības, tas likvidēties nevar.
“Tas, kas ir mūsu varā, mēs esam izslēguši viņus no jebkādas dalības mūsu turpmākos konkursos gan LLC, gan Jāni Ogu kā projektu vadītāju. Latvijas kultūrvide ir pietiekami maza, un pēc viena šāda gadījuma reputācijas zaudējums ir tāds, ka tas cilvēks īsti pretendēt uz valsts finansējumu vispār vairs nevar,” stāsta Karlina.
Kamēr Literatūras centra juridiskā likvidācija ir strupceļā, centra funkcijas jau vairāk nekā pusotru gadu pilda trīs citas organizācijas: Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja Ventspilī, Latvijas Grāmatizdevēju asociācija un Latvijas Rakstnieku savienība.
