Viens no jaunatklātajiem senajiem pilskalniem, kas tiek virzīts iekļaušanai Valsts nozīmes arheoloģisko pieminekļu sarakstā, atrodas Ludzas novada Lauderu pagasta Cucuros. Tiesa, par tā eksistenci pat vietējā bibliotēkā neko nav dzirdējuši.
"Mums ir vēsturiskais piemineklis baznīca, Velna dobe, Rūdovas pilskalns, dižapse arī ir mūsu pagastā. Ir Dongu pēdakmens, bet Cucuru pilskalna gan nav," klāsta Lauderu bibliotēkas vadītāja Valentīna Klovāne, piemetinot, ka Cucuru sādža pagastā gan esot. Tā ir mazapdzīvota. Savukārt par Cucuru pilskalnu viņai ir pirmā dzirdēšana.
Tas, ka vietējie iedzīvotāji par senajiem pilskalniem nezina, liecina tikai par to, ka šīs senās apmetnes vietas ir izzudušas tiktāl, ka par tām pat vairs nav nostāstu vai kādu citu liecību. Kā atzīst vēstures aktīvists Aleksandrs Lubāns, pilskalni ir atpazīstamākie un populārākie Latvijas arheoloģiskie pieminekļi, un pēdējos gados, parādoties iespējai izmantot satelītuzņēmumus, krasi pieaudzis jaunatklāto pilskalnu skaits.
"No 2018. gada kopumā pa Latviju ir atklāti vairāk nekā 90 pilskalni. Pašlaik jau ir tā, ka tagad vairāk neviens pa mežiem nestaigā un nemeklē. Vairāk visi sēž pie datoriem un izmanto LIDER programmu, kur var redzēt tos visus vaļņus," teic Lubāns.
Iekļaušanai kultūras pieminekļu sarakstā tiek pieteikti dažnedažādi objekti: gan būvētais mantojums, gan arheoloģiskais mantojums, gan vēsturisku notikumu vietas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti. Kā skaidro Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes speciālists Jānis Meinerts, objektu iekļaušana valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā ļauj tos pasargāt un saglabāt:
"Valsts kultūrvēstures aizsargājamā pieminekļa statuss dod tādu likumisko ietvaru – normatīvo aktu bāzi, ar kuru palīdzību tad šis objekts tiek pasargāts.
Mēs visiem skaidri pasakām – šis objekts ir vērtīgs, uz to attiecas vairākas likuma normas, kas regulē, ko tur var darīt, ko nevar. Tas paredz arī sodu par kaut kādiem nelegāliem rakšanas darbiem, meklējot mantu, piemēram, pilskalnos. Ja šis pilskalns tiek postīts, tad pārvalde var rosināt policijai uzsākt kriminālprocesu, meklēt šos vainīgos un arī sodīt."
Jānis Meinerts uzsver, ka valsts aizsardzībā esošie kultūras pieminekļi Latvijā ir valsts, pašvaldību, citu publisku personu un privātpersonu īpašumā, kurām ir jānodrošina šo pieminekļu saglabāšana: "Pašlaik valsts aizsardzībā atrodas vairāk nekā 9 tūkstoši dažādu kultūras pieminekļu, apmēram 2,5 tūkstoši no tiem ir arheoloģiskie pieminekļi. Protams, šis saraksts visu laiku tiek papildināts, dažkārt no tā kāds objekts arī tiek izslēgts. Ik pa laikam notiek šo objekta statusa precizēšana, un pašlaik aktuāls ir jautājums par esošā pieminekļu saraksta izteikšanu jaunā redakcijā, kad informācija tiek gan aktualizēta, gan ieviests arī trīs grupu dalījums – vietējās, reģionālās un valsts nozīmes kultūras pieminekļi. Iepriekš mums bija tikai divu līmeņu, tagad būs triju."
Pašreiz valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusa piešķiršanai tiek virzīti 17 jaunatklātie pilskalni. Iekļaušanai arhitektūras pieminekļu nozares grupā kā nozīmīgs un Latgales reģionam raksturīgs vecticībnieku koka lūgšanu namu arhitektūras paraugs tiek virzīts "Štikānu vecticībnieku lūgšanu nams". Savukārt mākslas nozarē atbalstīts unikāls 18. gadsimta beigu mūra sānu altāris, astoņas 18. gadsimta, 19. gadsimta gleznas un divi 19. gadsimta procesiju karogi.
