ĪSUMĀ:
- Valsts pārziņā esošo muzeju negūtie ieņēmumi pārsniedz teātru negūtos ienākumus.
- Valsts muzejiem uzelpot ļaus solītais valdības atbalsts, citiem jācīnās pašiem.
- Dīkstāves laika ieguvums – jaunas auditorijas piesaistīšana muzejiem.
- Dīkstāves lielākie zaudētāji – šajā laikā plānoto izstāžu autori.
- Jaunās epidemioloģiskās prasības – izaicinājums mazajiem muzejiem.
- Darbu apgrūtina bažas par iespējamo vīrusa atgriešanos rudenī.
Dīkstāve muzejiem dārgi maksā
Valsts pārziņā esošie muzeji, starp kuriem ir arī Rundāles pils, Turaidas muzejrezervāts un Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, šogad dīkstāves dēļ spējuši gūt tikai 4% no plānotajiem ienākumiem. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja negūtie ieņēmumi sasniedz 630 tūkstošus eiro. Muzeja vadītāja Māra Lāce cer, ka valdība šo summu kompensēs: “Mēs ļoti ceram, jo savādāk nevarēsim samaksāt par apkuri, elektrību un apsardzi.“
Kultūras ministrija pieprasījusi valdībai valsts muzeju atbalstam piešķirt 3,46 miljonus eiro.
“Ir panākta konceptuāla vienošanās finanšu ministra vadītajā darba grupā, ka objektīvi ir nepieciešams šis finansējums. Šobrīd mēs gatavojam nepieciešamos dokumentus jautājuma iesniegšanai valdībā. Ļoti gribētos cerēt, ka jau nākamnedēļ paspēsim iziet caur visu dokumentu saskaņošanas ciklu, nu sliktākajā gadījumā pēc divām nedēļām, ” prognozē KM valsts sekretāra vietnieks Uldis Zariņš.
Daļai muzeju par izdzīvošanu tālāk jācīnās pašiem
Muzeju biedrības valdes priekšsēdētāja Zane Grīnvalde atzīst, ka dīkstāves laiks ir bijis grūts visiem muzejiem, bet visvairāk tiem, kuriem pašu ieņēmumi spēlē izšķirošo lomu:
“Paldies dievam, bet neviens muzejs netiek slēgts un neviens [darbinieks] arī netiek atlaists, cik man ir zināms.”
Viens no muzejiem, kurš publiski pauda savu nosodošo attieksmi tik ilgi strādāt aiz slēgtām durvīm bija Daugavpils Marka Rotko centrs. Tā vadītājs Māris Čačka lēš, ka šogad neiegūtie ieņēmumi sasniedz 60 tūkstošus eiro: “Mēs esam atraduši līdzekļus, lai šobrīd līdz vasaras beigām šo summu segtu, bet nav tā, ka mums ir neizmērāms kauss, no kura varam tik pasmelt. Mēs nevaram riskēt un saturam plānoto naudu pārdalīt algām. Vienīgais glābiņš ir vasara, jo mēs līdz aprīļa beigām
varējām izdzīvot ar savu naudu tikai pateicoties tam, ka mums bija pagājušogad ļoti laba vasara, kad nopelnījām godīgi ar savu darbu, ar to saturu, ko piedāvājām saviem apmeklētājiem.”
Dīkstāves ieguvumi – ar digitālo saturu uzrunāta jauna auditorija
Piecus ar pusi mēnešus strādājot aiz slēgtām durvīm, muzeji meklējuši un atkarībā no iespējām atraduši risinājumus dīkstāves pārvarēšanai. Tie muzeji, kam resursu bija mazāk, pievērsās krājuma sakārtošanai. Tie, kuri spēja, radīja digitālo saturu un ekspozīcijas ārpus muzeju telpām. Aspazijas māja Dubultos bija viena no pamanāmākajiem muzejiem digitālajā vidē ar lekciju kursu, grāmatu atvēršanas svētkiem, dzejas etīdēm un video stāstiem par dzejnieces dzīvi. Muzeja vadītāja Ārija Vanaga atzīst, ka veiksme meklējama attieksmē, kā tikt galā ar situāciju:
“Ja muzeja darbinieks vēlas, vai, ja viņš grib kaut ko darīt, tad viņš var. Manas kolēģes izmantoja savas zināšanas, atklājās jauni talanti, un mēs veiksmīgi darbojāmies.“
Digitālais saturs izrādījies dīkstāves perioda lielākais ieguvums – tas piesaistījis muzejiem jaunu auditoriju. Tomēr Zane Grīnvalde atzīst, ka muzeju sociālo tīklu aktivitātes nav panaceja: “Lai arī tiek veidoti tie digitālie piedāvājumi, un izstādes tiek parādītas digitāli, nu nekas jau nevar līdzināties tai klāt esībai pašā muzejā.”
Dīkstāves lielākie zaudējumi – šajā laikā plānotās izstādes
Daudzas pirms muzeju slēgšanas decembra vidū atklātās izstādes muzeju atvēršanu nesagaidīja. Tām paredzētais laiks beidzies, un izstādes jau slēgtas. Nacionālajam mākslas muzejam vislielākās sāpes bija par izstādi “Simbolisms Baltijas valstu mākslā”, kuras plānotā auditorija bija 30 – 40 tūkstoši cilvēku. Māra Lāce neslēpj, ka “bija ļoti žēl, ka tas laiks, kas bija paredzētas Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam, pilnā apmērā ietrāpījās šajā periodā. Protams, tas apmeklētāju skaits, kas atnāca uz šo izstādi, kam bija iespējams atnākt uz šo izstādi, bija nesalīdzināmi mazāks, nekā mēs bijām plānojuši. Mūs apmeklēja apmēram 8000 apmeklētāju”. Līdzīga situācija arī Rotko centrā, kur pērnā gada 6. novembrī tika atklāta rudens izstāžu sezona. Tā kā Daugavpilī vispārējus Covid-19 ierobežojumus ieviesa ātrāk, tad tās apmeklētājiem bija pieejamas tikai trīs nedēļas. “Mums vēl ir trīs novembra izstādes palikušas, kuras vēl divas nedēļas varam piedāvāt skatītājiem. Otro stāvu jau esam paspējuši noņemt nost,” stāsta Māris Čačka.
Jaunās epidemioloģiskās prasības izaicinājums mazajiem muzejiem
Lai muzeji varētu atsākt darbu, prasības ir stingrākas nekā iepriekš. Tagad bez vienvirziena apmeklētāju plūsmas nodrošināšanas uz katru apmeklētāju jārēķina 25m2 platība. Tas ir izaicinājums mazajiem memoriālajiem dzīvokļiem, kur bieži vien nav arī divu izeju. Zane Grīnvalde atzīst, ka muzeji ir tik ļoti noilgojušies strādāt, ka priecāsies uzņemt kaut vienu apmeklētāju: “Jo, ja var izdarīt visu ar darba laika pagarināšanu, ja var piedāvāt apmeklētājam šo pieejamo veidu, kā viņš var nokļūt muzejā, tad es domāju, ka ir tā vērts būt muzejam vaļā, jo
muzejam ir vajadzīga tā sajūta, ka viņš var būt pieejams apmeklētājiem. Kaut vai tas ir individuālais apmeklētājs, kaut vai tas ir viens pusstundā, bet muzejs ir vaļā.”
Aspazijas divstāvu mājā Dubultos vienlaikus drīkstēs uzturēties tikai 7 cilvēki. “Īstenībā šādam nelielam muzejam nav jābūt pārbāztam. Noteikumi atbilst tam, lai, atrodoties vēsturiskā vidē, jums netraucē šie apkārtējie apmeklētāji, lai jūs varat sajust to telpu un vidi,” uzskata Ārija Vanaga.
Lielie muzeji ir pārliecināti, ka prasību izpildi spēs nodrošināt un centīsies izvairīties no ieteikuma apmeklētājus uzņemt tikai pēc iepriekšējas pieteikšanās.
“Mums neliekas pārāk laba šī situācija, kad apmeklētājs nāk pie mums, kā pierakstoties pie ārsta. Kaut gan var arī teikt, ka muzeja apmeklējums ir sava veida terapija, tomēr… Ja apmeklētāju plūsma būs pārāk blīva, tad, protams, mēs pāriesim uz iepriekšēju pieteikšanos,” Nacionālā mākslas muzeja darbības modeli ieskicē Māra Lāce.
Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Zariņš uzsver, ka
muzeji savā ziņā ir priviliģētā kārtā, jo tāpat kā bibliotēkās un arhīvos, individuāli apmeklējumi ir iespējami pilnīgi jebkurai personai.
“No 15. jūnija, kad stājas spēkā grozījumi attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu vakcinētajām vai izslimojušajām personām, muzejiem būs iespējams sniegt arī grupu pakalpojumus, piemēram, ekskursijas vai muzeja pedagoģiskās nodarbības. Tas gan attieksies tikai uz personām, kas ir vakcinētas vai izslimojušas, ” uzsver Zariņš.
Muzejiem bažas par rudeni
Muzeju turpmāko darbu apgrūtina situācijas neprognozējamība. Neviens nevar pateikt, cik ilgi tie būs apmeklētājiem pieejami. Līdz ar to nav skaidrības, kā plānot nākamās izstādes un ekspozīcijas. Muzeju biedrības valdes priekšsēdētāja Zane Grīnvalde uzskata, ka jābūt diviem darba plāniem: “Plāns A ir tas labais, ka muzejs ir vaļā un var veidot šo izstāžu plānu. Plāns B –ko darīt, ja muzejs atkal tiek slēgts, jo mums ir jābūt gataviem, ka situācija var atkārtoties.”
Rotko centra vadītājs Māris Čačka atzīst, ka šī gada pieredze ir iemācījusi, ka nevar slēgt līgumus, ko ne viena, ne otra puse nespēs realizēt: “Bet jāplāno mums dzīve ir jebkurā gadījumā uz priekšu, jo
nav jau māksla, kā saka, atteikt vērtīgus izstāžu projektus tikai tāpēc, ka mēs nezinām, vai pēc diviem gadiem, vai pēc trim gadiem mēs viņu varēsim realizēt.”
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība novembrī atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, bet, tā kā saslimstība ar Covid-19 nemazinājās, ārkārtējā situācija tika pagarināta līdz 6. aprīlim.
Arī pēc ārkārtējās situācijas beigām valstī tika saglabāti vairāki drošības pasākumi.
1. jūnijā valdība vienojās, ka individuāliem apmeklējumiem būs pieejamas bibliotēkas, arhīvi, muzeji un tiem radniecīgās mākslas un vēstures eksponēšanas vietas.
Pret Covid-19 vakcinētās un vīrusu pārslimojušās personas no 15. jūnija varēs apmeklēt publiskus kultūras pasākumus – teātru izrādes, koncertus, kino seansus u.tml., kā arī izglītojošās muzeju grupu ekskursijas gidu pavadībā, nelietojot deguna un mutes aizsegus un neievērojot savstarpēju 2 metru distanci.
