Valsts finansējumam teātris varēs pieteikties Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā nākotnes kultūras piedāvājuma veidošanai, kurā Covid-19 seku mazināšanai šogad pieejami 1,8 miljoni eiro. Pārējais nepieciešamais finansējums būs jāmeklē pašvaldībai. Iepriekš izskanējis, ka zaudējumi pārsniedz 420 tūkstošus eiro, bet tas vēl būšot jāprecizē.
Jāatgādina, ka Liepājas teātris pašlaik ir vienīgais profesionālais teātris, kas kopš 2009. gada ekonomiskās krīzes atrodas pašvaldības, nevis valsts pārziņā. Pašvaldības ziņā Liepājas teātris nonāca krīzes laikā, 2009. gadā, kad Kultūras ministrijā saimniekoja Ints Dālderis. Viņš toreiz spilgti izteicās, ka astoņi valsts finansētie teātri ir vienā laivā, kas šobrīd slīkst, un tāpēc diviem vai trim jāizkāpj.
Izkāpšanai Dālderis bija noskatījis Daugavpils un Liepājas teātrus, tomēr galu galā Daugavpils palika valsts paspārnē, bet Liepājas teātri pārņēma pašvaldība. Un tieši tas kļuva par juridisku šķērsli, lai tagad, Covid-19 krīzes laikā, teātris saņemtu valsts atbalstu.
Kultūras ministrijā atzina, ka šī nevienlīdzīgā situācija būtu jāmaina, bet kā to darīt – par to sarunas pagaidām ir tikai sākumstadijā. “Tā ir tikai viena no versijām, ka Liepājas teātri varētu pārņemt valsts. Tikpat labi mēs varētu diskutēt arī par tieši pretējām versijām – varbūt citus teātrus, kas pašlaik ir valsts teātri, piemēram, Valmierā un Daugavpilī, varētu pārņemt pašvaldības. Tā jau ir plašāka diskusija, kas būtu jāskata valsts kultūrpolitikā un teātra nozarē kopumā. Bet tas pašlaik ir tikai diskusiju sākums. Viena lieta ir skaidra – nevar būt situācija, ka visi teātri ir valsts, bet viens – pašvaldības,” norādīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība).
Savukārt Liepājas domes priekšsēdētājs (LRA) Jānis Vilnītis norādīja: “Joprojām Liepājas pašvaldība nedomā aizņemties kredīta veidā naudu, lai kā pamatkapitāla palielinājumu iekļautu šajā sabiedrībā. Joprojām mēs uzskatām, un tas ir arī mans personīgais uzskats, ka naudu aizņemties vajag uz attīstību.”
Pašvaldība piedāvājusi vēl kādu risinājumu – funkcijas dalīt. Liepājas dome uzņemtos atbildību par teātra ēku un saimnieciskajiem jautājumiem, bet valsts – par algām un satura attīstību.
Mantojumā no pagājušās sezonas teātrim palikuši ne tikai vairāki neparādīti jauniestudējumi, bet teju simt tūkstošu eiro parāds skatītājiem par Covid-19 dēļ nenotikušajām izrādēm.
KONTEKSTS:
Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai investīcijām kultūrā tika lemts piešķirt 32 miljonus eiro: 10,6 miljonus eiro Covid-19 pandēmijas radīto seku mazināšanai valsts kultūras iestādēs un radošo personu atbalstam; 10,4 miljonus eiro modernizācijas pasākumiem kultūras nozarē – valsts pasūtījumiem jaunu kultūras vērtību radīšanā, kā arī 11 miljonus eiro kultūras infrastruktūrai. Par naudas sadali Covid-19 krīzes seku mazināšanai trauksmi ceļ arī Laikmetīgo nevalstisko organizāciju asociācija. Liepājas teātrim līdz augusta sākumam bija jāsagatavo papildu informācija par savu finanšu situāciju.
