Kā medijus informēja Valsts prezidenta kancelejā, Valsts prezidents Egils Levits 11. maijā sazinājās ar kultūras ministru Nauri Puntuli (Nacionālā apvienība), Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāri Daci Vilsoni un KM valsts sekretāra vietnieku Uldi Zariņu, kā arī Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) vadītāju Edgaru Vērpi, apspriežoties par atbalstu kultūras nozarei vīrusa Covid-19 izraisītās krīzes iespaidā un kultūras jomas ilgtermiņa stratēģisko attīstību.
Valsts prezidents sarunā uzsvēra: “Kultūra ir stratēģisks valsts nākotnes jautājums, un šāda izpratne visā mūsu sabiedrībā ir fundamentāli svarīga, jo mūsu nacionālā valsts nevar pastāvēt bez savas kultūras, to nosaka arī Satversme.”
Levits lūdza KM un VKKF vadību detalizēti iepazīstināt ar jau sniegto valdības atbalstu, kā arī ar KM redzējumu, kā novērst nepilnības, ko šobrīd situācija uzrāda, atbalstot strādājošos kultūrā un nozari kopumā.
Kultūras ministrs iepazīstināja Valsts prezidentu ar savu redzējumu par ilgtermiņa attīstību kultūras nozarē un infrastruktūrā. Levits pauda pārliecību, ka krīze nevar būt iegansts ilgtermiņa redzējuma apstādināšanai, tieši otrādi – krīze var labāk izgaismot jaunas pieejas nozares attīstībai un ilgtermiņa redzējums stimulē ātrāku un mērķtiecīgāku izeju no dīkstāves.
Abas puses apspriedās par KM tā dēvēto “Rūzvelta plānu” krīzes pārvarēšanai kultūras jomā, kas ietvertu ieguldījumu jauna kultūras satura veidošanā un kultūras pieejamībā. Plāns ietvertu ilgtermiņa ieguldījumus kultūras digitalizācijai un pieejamībai, investīcijas jaunradē, kino un dizaina jomā, kā arī mākslas darbu iepirkšanā.
Pēc KM sniegtajiem datiem sabiedrība ir aktīvi iesaistījusies #Ēkultūra piedāvājumā, digitāli rodot pieeju teātra izrādēm, periodikai, filmām un citam kultūras saturam.
Daudz uzmanības sarunā tika veltīts dīkstāves pabalsta jautājumam kultūras nozarē strādājošajiem, kā arī krīzes laika mācībai, kas uzrāda nepieciešamību pilnveidot nodokļu sistēmu attiecībā uz kultūras nozarē strādājošajiem.
Levits arī izjautāja KM un VKKF par atbalstu kultūras medijiem, izsakot savu viedokli, ka atbalstam ir jābūt ilgtermiņā noteiktam, lai varētu garantēt kvalitāti un kas ir daļa no vispārējā kultūras attīstības jautājuma.
KONTEKSTS:
Ārkārtējo situāciju Covid-19 dēļ Latvijā izsludināja 12. martā. Tās laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu, tai skaitā aizliegti visi publiskie pasākumi un ierobežota pulcēšanās.
Vēlāk ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9. jūnijam, bet ir mīkstināti iepriekš noteiktie striktie ierobežojumi - atļauta pulcēšanās līdz 25 cilvēku lielām grupām, ievērojot divu metru distanci. No 12. maija varēs notikt nelieli kultūras pasākumi, pakāpeniski atsāks darboties muzeji un bibliotēkas.
Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Tālab valsts mobilizējusi līdzekļus aptuveni 4 miljardu eiro apmērā.
Kultūras nozares pārstāvji atklātā vēstulē brīdinājuši par krīzi nozarē un aicinājuši valdību un Saeimu ieviest risinājumus krīzes pārvarēšanai, palielinot kultūras nozares budžetu Latvijā un daļēji sedzot negūtos ieņēmumus.
Kultūras ministrija valdībā prasīs izmaksāt zaudējumu kompensāciju par Covid-19 krīzes dēļ nenotikušajiem vai atceltajiem kultūras pasākumiem. Aptuvenās aplēses rāda, ka nozares zaudējumu kompensēšanai varētu būt nepieciešami 30 miljoni eiro, taču lielākās grūtības, lai aprēķinātu zaudējumus, rada neziņa, cik ilgi ierobežojumi varētu saglabāties.
