Ar Eiropas Savienības fondu atbalstu pēdējos gados Latvijā tapušas vairākas jaunas kultūras celtnes, tai skaitā visas trīs reģionālās koncertzāles Cēsīs, Liepājā un Rēzeknē. Ceļu uz tām mēro arī ne viens vien rīdzinieks, lai baudītu mūziku kvalitatīvā akustikā, jo Rīgai savas akustiskās koncertzāles nav.
Taču sekot reģionu pēdās Rīga īsti vairs nevar, jo jaunajā fondu plānošanas periodā kultūras infrastruktūras projektiem Eiropas Komisija uzlikusi piecu miljonu eiro griestus. Plānojot turpmākos ieguldījumus kultūras būvēs, Kultūras ministrijai nācies tam radoši pielāgoties, atzīst ministrijas valsts sekretārs Sandis Voldiņš:
„Piemēram, pēc šāda principa Daugavas stadionā ir likta „kastīte” pie „kastītes”, katrā pieci miljoni, lai „izvingrotu” visus šos nosacījumus.”
Tas nozīmē – lai piesaistītu Eiropas naudu, Daugavas stadiona rekonstrukcijā formāli nākas īstenot vismaz astoņus dažādus projektus, piemēram, tribīņu izbūve, vieglatlētikas manēža, apkārtnes infrastruktūra un tā tālāk, jo rekonstrukcijas kopējās izmaksas sasniedz 50 miljonus eiro. Turklāt 5 miljonu limita dēļ tribīnēm nevarēs atļauties jumtu.
Tā sauktajos „piecīšos” nākas iespraukties un rast radošus risinājumus arī citos rekonstrukcijas projektos. „Latvijas gadījumā tas, protams, ir radījis sarežģījumu koncertzālei [Rīgā], jo to mēs nevaram uzbūvēt pa „piecīšiem”. Mums ir jābūvē normāla koncertzāle ar visu jumtu. Pārējos objektus mēs, rēķinoties ar šiem „piecīšiem”, esam saspieduši: Tabakas fabrikā mums ir trīs atsevišķi stāvošas ēkas; tad mums ir operas mēģinājumu zāle un skatuves darbnīca Lubānas ielā, ko mēs arī varam ielikt vienā „piecītī”. Vēl viens sarežģījums ir VEF kultūras pils," saka Voldiņš.
Kultūras ministrijas valsts sekretāra ieskatā šāds Eiropas Komisijas ierobežojums tikai radījis lieku birokrātiju, jo projekti par kopsummā lielāku naudu tiek īstenoti tāpat. Acīmredzot, to sapratusi arī Eiropas Komisija, kas šos griestus sākotnēji pamatoja ar bažām, ka par lielu naudu sabūvētus kultūras objektus vēlāk būs pārāk dārgi uzturēt.
Pēc vēstulēm un sarunām divu gadu garumā komisija rādās piekāpusies, jo desmit protestējušo valstu kultūras ministri nupat saņēmuši par reģionālo un kultūras politiku atbildīgo eirokomisāru vēstuli, ka ierobežojumus „maza mēroga” Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF) projektiem tomēr varētu atcelt. Par regulas izmaiņām gan vēl jāvienojas Eiropas Parlamentam (EP) un dalībvalstīm.
Zinot dalībvalstu iebildumus kultūras infrastruktūras projektu ierobežojumiem, Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komitejas priekšsēdētāja vietnieks Mircea Djakonu pirms gada Eiropas Parlamentā prezentēja ziņojumu, kurā aicināja šos griestus atcelt.
„To atbalstīja deputātu vairākums gan Kultūras un izglītības komisijā, gan vēlāk visā parlamentā. Vēlāk es no dažādiem avotiem noskaidroju, ka šādam ierobežojumam vispār nav juridiska pamata. Tas balstās tikai uz kādas Eiropas Komisijas darba grupas ieteikumu. Sarunāju tikšanos ar komisāriem Korinu Krecu un Tiboru Navračiču, kuri atbild par reģionālo politiku un kultūru, un lūdzu, lai viņi iesaistās. Izrādījās, ka komisāre Krecu pat nebija zinājusi par 10 valstu kultūras ministru vēstuli, kurā viņi sūdzas par šiem piecu miljonu eiro griestiem!” satikts EP sesijā Strasbūrā, stāsta Djakonu.
Rumāņu eiroparlamentārietis neslēpj prieku, ka izdevies pārliecināt savu tautieti Krecu, kuras pārziņā ir reģionālā politika, jo šoruden pienākusi ziņa, ka Eiropas Komisijā šis jautājums jau izrunāts un piecu miljonu eiro limita atcelšana kultūras infrastruktūrai esot vairs tikai tehniskas dabas jautājums. Djakonu cer, ka parlaments par izmaiņām varētu nobalsot jau šogad.
