- Nav aiz kalniem 1. septembris un jaunā mācību gada sākums. Cik daudz ir paveikts un cik vēl atlicis, lai audzēkņi veiksmīgi uzsāktu jauno mācību gadu jaunajās skolas telpās? Kā noris iekārtošanās? Ko ņemat līdzi no „vecās skolas”?
- Šim lielajam notikumam gatavojāmies laicīgi, un lielākā daļa aprīkojuma jau ir pārcelta uz jauno skolu. Klases ir iekārtotas ar jaunām mēbelēm un daļēji arī jauniem instrumentiem. No vecās skolas ņēmām tos mūzikas instrumentus, kuri ir labā lietošanas kārtībā.
Daži pianīni gan būtu maināmi, pilnīgi atjaunot klavieru “parku” mēs nevarējām. Kopumā gan jāatzīst – tik moderni un kvalitatīvi aprīkota skola nav bijusi nekad.
- Nav noslēpums, ka kopš koncertzāles būvniecības sākuma 2017. gadā bijuši vairāki, nesauksim tos par skandāliem, bet satricinājumi gan, sākot jau no projekta lietderības apšaubīšanas līdz korupcijas aizdomām. Kāds Jums bija šis laiks? Cik bieži nācies „atšaudīties”?
- Šīs publiskās diskusijas man sagādāja daudz sirmu matu. Savā skolotāja un direktora karjerā nekad nebiju spiests tik daudz skaidrot un rakstīt, cik šajos pēdējos gados.
Protams, pie tāda publisko investīciju apjoma viedokļu dažādība ir neizbēgama, diskusija ir pat vajadzīga,
tomēr dažas replikas no mūzikas nozares profesionāļu puses sāpināja īpaši, jo jaunā skola un koncertzāle ir ieguvums visiem, ne tikai mums.
- Ventspils Mūzikas vidusskolā strādājat jau kopš 1981. gada. Drīz būs 40 gadi. Noteikti zināt skolu caur un cauri. Kāda bija skola tolaik, 80. gadu pirmajā pusē, pirms lielajām politiskajām pārmaiņām – Atmodas, neatkarības atgūšanas... Kā cauri šīm pārmaiņām mainījies skolotāju kolektīvs? Kultūrizglītības politika? Kādi spilgtākie notikumi palikuši atmiņā?
- Dziļākā skolas būtība nav mainījusies – tā vienmēr bijusi radošuma, brīvības un ģimeniskuma sala. Pat totalitārisma apstākļos pie mums valdīja citāda, labāka atmosfēra.
Tiešraides
Tiešraidē klausīties koncertzāles "Latvija" atklāšanas koncertu 25. jūlijā piedāvās Latvijas Radio 3 “Klasika”, bet skatīties - LSM.lv un Replay.lv. Savukārt plkst. 21.15 tas būs skatāms LTV1.
Ērģelnieces Ivetas Apkalnas solokoncertu 27. jūlijā koncertzālē "Latvija" tiešraidē varēs klausīties Latvijas Radio 3 "Klasika" ēterā.
Radošums un brīvība mūs raksturo arī mūsdienās, to, citstarp, nodrošina arī jaunu pedagogu ienākšana skolas komandā – manu 14 direktora pienākumu pildīšanas gadu laikā skolā darbu uzsākuši ap 50 jaunu, talantīgu un motivētu pedagogu.
Īpaši produktīvi ir bijuši pēdējie gadi – gan pateicoties izcilam mūsu pašu pedagogu un audzēkņu darbam, gan ministres Daces Melbārdes skaidrai un stabilai politikai, “neraustot” kultūrizglītības nozari ar sadrumstalotām un pretrunīgām reformām, kādas mums traucēja attīstīties pirms tam.
Spilgts notikums bija pirmo kvalitatīvo mūzikas instrumentu iegāde. 90. gadu sākumā Ventspils dome skolai nopirka divus “Steinway” flīģeļus un visus pūtēju orķestrim vajadzīgos instrumentus – tas iezīmēja jauno laikmetu skolas un arī Ventspils pilsētas attīstībā.
Spilgti atminos pirmo starptautisko ritma mūzikas festivālu “Ventspils Groove”, kad uz Ventspili sasaucu džeza mūziķus no dažādām valstīm un pilsētā skanēja mūzika, kāda līdz tam šeit nebija dzirdēta. Tomēr, salīdzinot ar jaunās skolas atklāšanu, šie notikumi šķiet tādi bālāki un ne tik nozīmīgi, kā tas šķita toreiz – tagad mēs pieredzam ko pilnīgi lielisku un vienreizēju!
- Starp Jūsu kā Mūzikas vidusskolas direktora lielākajiem nopelniem minēta Ritma mūzikas nodaļas izveidošana un mūzikas tehnoloģiju izglītības programmas ieviešana. Vai varat atklāt, kādi vēl ir plāni? Vai ir kas konkrēts tieši jauno skolas telpu un jauno iespēju kontekstā?
- Visas kārtis atklāt negribu, bet daži virzieni ir acīmredzami. Piemēram, jaunās skolas ērģeles mums uzdod par pienākumu rūpēties par šī unikālā instrumenta lietošanu vislabākajā veidā, un
skola plāno rīkot Ventspils Ērģeļu dienas, kuru ietvaros būs vairāku ērģelnieku meistarklases un koncerti.
Pasaulē lielākais Kļaviņa pianīns prasa radošus meklējumus šī unikālā instrumenta tembru izmantošanai – te darbs komponistiem un pianistiem.
Ventspils Mūzikas vidusskola ir reģiona 11 mūzikas skolu metodiskais centrs, kura darbu plānojam papildināt ar mūzikas skolotāju tālākizglītību interneta vidē. Domājam attīstīt profesionālo mūzikas izglītību tālmācībā, izmantojot tehnoloģiju sniegtās iespējas – ieceru ir daudz.
- Vai esat jau iemēģinājis jaunās koncertzāles akustiku? Kā novērtējat akustiķu darbu?
- Akustika ir perfekta! Esam izmēģinājuši dažādu instrumentu skanējumu abās zālēs un mans secinājums ir – tā ir perfekta.
- Katras šādas jaunas būves tapšana valsts mērogā ir milzīgs notikums, zinot, kādām grūtībām šiem projektiem jāiet cauri. Kā Jūs komentētu šos procesus valstī?
- Mūsu gadījumā projekti ir ieviesti veiksmīgi, jo sadarbība starp skolu, Kultūras ministriju un Ventspils domi bija ļoti produktīva. Ventspils dome veica lielu un ļoti rūpīgu darbu, laicīgi sagatavojot nepieciešamo dokumentāciju, tika piesaistīti lieli resursi, lai viss noritētu kvalitatīvi, un tagad mēs varam priecāties par šo lielisko rezultātu.
Apbēdina tas, ka mūsu skolas celtniecību aptumšoja politiskās cīņās ierautu cilvēku viedokļi. Šie cilvēki nerēķinās ar to, ka skola ir tās audzēkņi un pedagogi – par tiem diskusiju karstumā bieži tika aizmirsts.
- Jaunās skolas sapnis ir piepildīts, taču, ja ļautu vēl mazliet pasapņot par nākotni – kādu Jūs redzat ideālo kultūrizglītības modeli?
- Es uzskatu, ka Latvijas kultūrizglītības sistēma ir ļoti laba – par to liecina Latvijas mūziķu lieliskie panākumi pasaulē, dzīvā Dziesmusvētku tradīcija ar tās vadītājiem un dalībniekiem, mūsu audzēkņu izcilie rezultāti centralizētos eksāmenos un vispārējo priekšmetu olimpiādēs un tamlīdzīgi, tomēr mums pašiem vēl jādomā par mūsdienu prasībām atbilstošu mācību saturu – te ir daudz darāmā katrā skolā un sistēmai kopumā.
- Novēlot panākumus iecerēs, pēdējais jautājums. Ventspils Mūzikas vidusskolas absolventi – Alnis Zaķis, Jānis Erenštreits, Vilnis Šmidbergs, Valdis Zilveris, Intars Busulis, Raimonds Tiguls, Mārcis Kuplais, Evija Vēbere... Kā Jūs turpinātu šo uzskaitījumu?
- Latvijas Radio 3 – “Klasika” žurnālistes – Inga Saksone un Dina Dūdiņa-Kurmiņa, Dārziņskolas klavieru skolotāja Sandra Jalaņecka, “Sinfonietta Rīga” altu grupas koncertmeistars Dāvis Sliecāns, jaunie popmūzikas dziedātāji – Edvards Grieze un Roberts Pētersons, deju mūzikas producents DJ Makree… Saraksts būtu pārāk garš – lai piedod nenosauktie!
- Paldies par atbildēm!
