Iespējams, sakritība, bet tieši divas dienas pēc LTV Kultūras ziņu sižeta par Veselības ministrijas cenzēto poļu mākslinieka Artūra Žmijevska izstādes “Neredzamās zonas” reklāmas plakātu ierēdņi Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejam nosūtījuši vēstuli, ka turpmāk muzejs pats varēs izlemt, kādus reklāmas banerus uz ministrijai piederošās ēkas fasādes varēs likt.
Pagaidām gan muzeja sienu rotā neuzkrītošāka reklāmas versija, un izstādes organizatori par šādas vēstules esamību uzzinājuši tikai šodien, 12.jūlijā.
"Par šo vēstuli, jāatzīst, uzzinu no jums. Jūs šo ziņu atnesāt uz muzeju," atzīst Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja pārstāve Ilze Sirmā. "Kā es noskaidroju, šī vēstule ir adresēta muzeja direktorei Edītei Bērziņai. Viņa šo vēstuli it kā 14.jūnijā ir saņēmusi, bet tur arī pie viņas ir palikusi. Direktore šobrīd ir saslimusi, viņa atrodas uz slimnīcā, varbūt tur ir nospēlējis kāds cilvēcīgs faktors."
Veselības ministrija ar 14.jūnija vēstuli pilnvarojusi šos jautājumus izlemt tikai muzeja direktorei. Taču to, kāpēc ierēdņi atkāpušies no atbildības lemt, ko izvietot uz fasādes un ko ne – ministrijā skaidro, ka muzejs šajā ziņā būtu kompetentāks.
"Protams, ka mēs arī pārdomājām pēc šīs publiski paustās informācijas, taču jāatzīmē, ka šīs pilnvaras, kas ir nodotas, tās nav attiecināmas uz šo konkrēto gadījumu – arī turpmāk attiecībā uz visiem pasākumiem vai mākslinieku izstādēm, kas tiks izstādītas muzejā, šīs pilnvaras ir nodotas muzeja direktorei," norāda Veselības ministrija pārstāve Agnese Zarāne.
Tā kā šāds situācijas pavērsiens izstādes kuratoriem nebija zināms, vadoties pēc iepriekš paustās informācijas, viņi rīt gatavojas uz izstādes popularizēšanas kampaņu, kuras laikā muzejā varēšot saņemt arī šādus daudz mazāka formāta izstādes oriģinālā plakātus.
"Nesaņemot atbalstu no Veselības ministrijas, mēs vēršamies pie sabiedrības un aicinām sabiedrību mums palīdzēt popularizēt šo izstādi, lai cilvēki nāk un apmeklē, redz ekspozīciju un lai diskusija vēršas plašumā," saka izstādes “Neredzamās zonas” kurators un biedrības “Latvijas kultūras projekti” direktors Māris Vītols.
Māris Vītols uzskata, ka visā jezgā neievērots palicis pats poļu mākslinieka vēstījums, jo sabiedrības interese līdz šim vairāk koncentrējusies tikai ap plakātu un daudzi nemaz nav pamanījuši arī izstādē izstādītos aklo cilvēku zīmējumus un vājdzirdīgo kora dziedājumus.
"Galvenais Žmijevska mērķis viņa darbos ir mainīt sabiedrībā pastāvošās vērtības attiecībā pret invalīdiem, jo Žmijevskis uzskata, ka galvenie ierobežojumi rodas nevis no viņu pašu invaliditātes, bet no tiem ierobežojumiem, kurus rada sabiedrība," skaidro Vītols.
Lai arī Žmijevskis patlaban ir viens no pasaulē pamanāmākajiem māksliniekiem, nekur citur izstādes plakāts nebūtu sastapies ar tādu pretestību kā pie mums – uzskata Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vadītāja Solvita Krese. Viņasprāt, ierēdņi nebija iedziļinājušies situācijas kontekstā.
"Mani vispār pārsteidz, ka šāda situācija ir radusies, jo man tā ir, nebaidos teikt, diezgan liela tumsonība un liekulība, jo, skatoties, kas parādās publiskajā telpā – reklāmas teritorijā, tur ir daudz provokatīvāki attēli, kas tiešām liek aizdomāties, kas tad tur īsti ir domāts," uzsver Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vadītāja Solvita Krese. "Skatoties kaut vai mākslas vēsturē, skatoties uz grieķu atlētiem, baroku, tur visos lielajos stilos kails ķermenis ir akceptēta norma."
To, ka ministrija no cenzora pozīcijas atkāpusies, Krese vērtē pozitīvi, taču tajā pašā laikā uzskata to par ierēdņu atbrīvošanos no atbildības. Taču tagad bumba ir paša muzeja pusē.
"Muzejs neiebilst pret šo plakātu, mēs arī pašā sākumā atbalstījām izstādes organizatorus, kas ir ''Latvijas Kultūras projekti'', piekritām šim plakātam, mēs to atļausim un tad nākamais solis jau būs šo plakātu saskaņot ar Rīgas domi," saka Sirmā.
Tā kā pilnvaras ar citām iestādēm saskaņot plakāta izvietošanu ir tikai muzeja direktorei, tas, kad oriģinālais plakāts būs redzams uz muzeja ārsienas, atkarīgs no tā, kad direktore no slimības atgriezīsies darbā.
Izstāde Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā Rīgā, Antonijas ielā 1, būs aplūkojama līdz 24. septembrim.
Jau vēstīts, ka domstarpības radās poļu mākslinieka Artūra Žmijevska izstādes “Neredzamās zonas” rīkotājiem un Veselības ministrijai par plakātu ar invaliditātes tēmai veltītās izstādes fotogrāfiju, kurā redzami divu vīriešu kaili ķermeņi, viens ir bez kājas un otrs viņu balsta. Plakātu bija plānots izvietot uz Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja ārsienām. Taču, muzeja ēkas īpašniece, Veselības ministrija, nav devusi atļauju šādu plakātu tur izvietot.
"Diezgan skaidri redzams, ka daļa sabiedrības jūtas vai, iespējams, justos diskomfortā, ja šāds plakāts būtu publiskā vietā pieejams uz ielas, uz medicīnas vēstures muzeja sienas, kas arī jāņem vērā. Tas arī bija iemesls, kāpēc Veselības ministrija nesaskaņoja plakāta izvietošanu uz ēkas fasādes," iepriekš skaidroja Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.
