Nacionālais Vēstures muzejs savā ziņā visu šo gadu ar dažādiem pasākumiem vadījis Gustava Zemgala zīmē, jo šis ir viņa 150. jubilejas gads.
Lielākais notikums bija izstāde Esplanādē, kuras veidošanā piedalījās arī kādreizējā prezidenta mazmazdēls Mārtiņš Andersons. Viņš ir dzimtas vēsturnieks un tādējādi savā mantojumā daudzus gadus glabājis ģimenes relikvijas. Daļa no tām ir mantojums no mammas un vecmāmiņas, bet vairākas unikālas lietas viņš arī iegādājies antikvārajā tirgū. Gustava Zemgala jubilejas gada izskaņu viņš uzskatījis par īsto brīdi, lai dalītos šajā mantojumā ar plašāku sabiedrību, dāvinot relikvijas Vēstures muzejam.
"Es esmu ilgu laiku jutis pienākumu izstāstīt to mazāk zināmo mana vecvectēva pienesumu gan vēsturiskā, gan politiskā, gan ļoti personiskā dimensijā. Un es ceru un ticu, ka ar šiem priekšmetiem tiks veicināta stāsta tālāk stāstīšana," uzsvēra Mārtiņš Andersons.
Vēstures muzejs dāvinājumā saņēmis aptuveni 100 fotogrāfiju, kas atspoguļo Gustava Zemgala publisko un arī ģimenes dzīvi, kā arī dokumentus, kas galvenokārt raksturo Zemgala prezidentūru.
Vairākas liecības iegūtas azartisku meklējumu ceļā. Mārtiņš Andersons atklāj: "Piemēram, vēstule, ko mans vecvectēvs kā jaunievēlētais prezidents ir parakstījis un sūtījis Peru prezidentam. Es to atradu Apvienotajā Karalistē vienā antikvārajā veikalā, kas specializējas tieši ar slavenu cilvēku parakstiem. Es biju tiešām pats pārsteigts, kā tas vispār atgriezās uz Eiropas pusi no Peru, un man prieks, ka tajā brīdī es varēju atļauties to nopirkt."
Ļoti skaists, elegants un arī simbolisks priekšmets, kas nonācis dāvinājumā, ir sudraba cigarešu etvija. To rotā Gustava Zemgala iniciāļu monogramma, kā arī Rīgas un Latvijas ģerboņi, kas simbolizē augstākos amatus, kurus savulaik ieņēmis Zemgals. Arī par etviju Mārtiņam Andersonam ir īpašs stāsts: "Mans vecvectēvs bija pīpētājs. Ar šo etviju saistās tāds stāsts. Kad Zemgala meitas ģimene bija spiesta atstāt Latviju 1944. gadā, viņi paņēma līdzi viegli nesamas, bet vērtīgas mantas, ja gadījumā pa ceļam, bēgļu gaitās, vajadzēs līdzekļus, ar ko izdzīvot. Diemžēl Vācijā ģimene bija spiesta šo etviju pārdot, lai tiktu pie naudas un nopirktu ēdienu. Un tas vienkārši bija liktenis, kad tā atkal nonāca manās rokās caur antikvariātu tirgu Vācijā."
Jautāts, kura no liecībām viņā pašā raisa vislielākās emocijas, Mārtiņš Andersons norāda uz dzejoli Gustava Zemgala rokrakstā, kas rakstīts uz līniju papīra un izdaiļots ar zīmētiem pūpoliem un pavasara ziediņiem: "Tas ir mana vecvectēva sacerēts dzejolis viņa rokrakstā manai vecvecmāmiņai. Jo Zemgala ģimenē bija tradīcija uz mammas dzimšanas dienu sacerēt dzejoļus. Un šajā gadījumā mums ir dzejolis, kas ir rakstīts 1920. gadā, kad mana vecmāmiņa un viņas brālis bija vēl ļoti maziņi, lai paši sacerētu dzejoli. Tāpēc viņu tēvs tur ir palīdzējis, un to mēs tur arī redzam."
Nacionālais vēstures muzejs dāvinājumu saņem ar lielu pateicību, jo jauniegūtie materiāli ir ļoti vērtīgi un aizpilda vairākus baltos plankumus kopējā stāstā par Gustavu Zemgalu un Latvijas vēsturi, atzīst muzeja pētnieks Arnis Strazdiņš: "Tas ļoti labi raksturo tādas epizodes, kas līdz šim mūsu krājumā nebija eksponētas. Proti, pirmkārt, tās ir saistāmas ar 20. gadsimta sākumu, Gustava Zemgala darbību pirms Pirmā pasaules kara un kara gados. Piemēram, ļoti jauka ir fotogrāfija, kur viņš redzams kopā ar Rīgas Politehniskā institūta studentiem. Tad brīnišķīgs materiāls ir arī saistībā ar viņa prezidentūras gadiem, it sevišķi tieši saistībā ar Gustava Zemgala braucienu uz Zviedriju 1929. gada maijā, kur mēs varam viņu redzēt kopā ar Zviedrijas karali Gustavu V."
Līdzās politiķa gaitām fotogrāfijas atklāj arī Gustava Zemgala privāto dzīvi, viņš ļoti daudz redzams ģimenes lokā un nododoties saviem hobijiem, piemēram, kāršu spēlei un dārza darbiem.
Muzeja vēsturnieks Toms Ķikuts stāsta, ka par starpkaru Latvijas vēsturi muzeja liecību krājums neizceļas ar pārbagātību, jo galvenokārt okupāciju dēļ daudz kas ir apzināti iznīcināts un gājis bojā, tādēļ šādi jaunieguvumi ir ļoti svarīgi: "Mēs esam, protams, priecīgi par katru papildinājumu, kas vēsta par tik augsta ranga, lielas nozīmes starpkaru Latvijas politiķi, kāds bija Gustavs Zemgals. Tādā nozīmē katra šī liecība ir varbūt tāda kompensācija par to zaudēto vai mums atņemto no mūsu starpkaru Latvijas vēstures."
Daļu no dāvinājumā saņemtajām liecībām līdz Ziemassvētkiem ir iespēja apskatīt ekspresizstādē Nacionālajā vēstures muzejā.
