Ceļš līdz krātuves tapšanai nav bijis viegls, to vairākkārt nobremzējuši dažādi apstākļi, tostarp ekonomiskā krīze, bet tagad tapusī ēka ir Baltijā vērienīgākais objekts šādām muzeju vajadzībām.
Krātuves celtniecība izmaksājusi 28,7 miljonus eiro.
Jaunajā krātuvē savus krājumus vienkopus glabās četri muzeji – Nacionālais vēstures muzejs, Nacionālais mākslas muzejs, Rakstniecības un mūzikas muzejs un Kino muzejs.
Valsts nekustamo īpašumu valdes priekšsēdētājs Andris Vārna to raksturo kā unikālu celtni ar augstākajām drošības prasībām un veidotu specifiski tieši muzejisko vērtību uzglabāšanai.
Ēkas ārpusei ir vienots arhitektonisks risinājums, tomēr tehniski tā ir sadalīta trīs muzeju blokos ar atsevišķu, visiem vienotu publisko daļu.
Katra muzeja telpas funkcionē neatkarīgi no pārējās ēkas.
Muzeju direktori pauž gandarījumu par moderno, komfortablo ēku, kuras ietilpība un aprīkojums sniedz daudz plašākas, arī līdz šim nebijušas iespējas muzeju darbības funkcionēšanai un attīstībai.
Īpašs prieks par jaunajām krātuvēm, kuru griestu augstums un plašums pieļauj lielizmēra krājumu izvietošanu – to raidījumam “Kultūras rondo” atzina Rakstniecības un mūzikas muzeja vadītāja Iveta Ruskule un Nacionālā vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš.
Viena no problēmām, kas pirms laika atklājusies – jaunajā ēkā atsevišķās vietās mēdz būt problēmas ar mobilo telefonu sakariem. Valsts nekustamo īpašumu valdes priekšsēdētājs Andris Vārna to skaidro ar ēkas konstrukcijas īpatnībām un sola risināt.
Jauno muzeju krātuvi Pulka ielā svinīgi atklāja trešdien, 11. decembrī, muzeju pārvākšanās uz to sāksies janvāra sākumā, un to pabeigt plānots līdz rudenim.
Pirmais svinīgais brīdis notika pie krātuves ēkas. Dejotāji simboliski no četrām krāsainām lentēm savija kopā četru muzeju likteņus. Valsts amatpersonas un muzeju direktori pārgrieza savīto atklāšanas lenti:
"Baltijas valstīm patiešām unikāla muzeju krātuve nu ir atklāta. Es aicinu mērot ceļu iekštelpās, lai mēs varam izbaudīt šīs unikālās būves saturu, formu un veidolu”.
Uzrunā ēkas iekštelpās valsts prezidents Egils Levits uzsvēra – ļoti cer, ka jaunā krātuve dos arī jaunu impulsu latviešu kultūras mantojuma apzināšanā, viņš šodienas notikumu salīdzināja ar jaunas ēras sākumu.
"Muzeju krājumi arī agrāk bijuši pētniekiem un interesentiem pieejami. Taču jaunā krātuve pastiprinās interesi pētīt, interpretēt un skaidrot vēsturi un kultūru, kas ir ļoti svarīgs intelektuāls darbs, kurā vienmēr ir daudz darāmā. Vēsture nekad nebūs izpētīta, līdz ar to es domāju, ka šī krātuve dos jaunu impulsu latviešu kultūras mantojuma apzināšanā. Tāpēc kultūras mantojumu ir ļoti svarīgi iekļaut šodienas apritē, un šī četru muzeju kopējā krātuve dos savu artavu," uzsvēra Levits.
Kā ļoti ilgi lolota sapņa piepildījumu krātuves atklāšanu raksturoja muzeju direktori, neslēpjot, ka ilgais un sarežģītais ceļš līdz tai dažkārt jau licis zaudē cerības.
Vairāk nekā 30 000 kvadrātmetru lielās krātuves funkcija nebūs tikai muzeja priekšmetu glabāšana, tur būs arī darba telpas krājuma glabātājiem, pētniekiem, restauratoriem un muzeja administrācijai.
Būs arī izstāžu zāles, kur nacionālie dārgumi varēs satikties ar saviem skatītājiem.
Ne tikai muzeju vadītāji, visplašākā muzeju profesionāļi saime šo krātuves izveidi izjūt kā ļoti nozīmīgus svētkus.
Stāsts nav tikai par celtni tehniskā nozīmē, būtībā ar šo krātuvi mēs atdodam parādu visām tām muzejnieku paaudzēm, kas pašaizliedzīgi, ar dziļām zināšanām un misijas apziņu sarežģītos, nereti pat bīstamos apstākļos ir vākuši, glabājuši un nosargājuši mūsu kultūrvēsturisko mantojumu – tā atklāšanas pasākumā uzsvēra kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība).
