Sarunas dalībnieki:
- filoloģe Agnese Irbe,
- māksliniece Sandra Krastiņa,
- kultūru pētnieks Andrejs Mūrnieks
- Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs.
Sarunas vadītāja tiesību zinātniece, ST priekšsēdētājas vietniece Sanita Osipova.
"Sarunas par Latviju" rosinās domu apmaiņu par vispārcilvēciskām un kristīgām vērtībām, kas gūlušas Latvijas identitātes pamatos. Latvijas Republikas Satversmes ievada piektā rindkopa, kas noteic, ka Latvijas identitāti citstarp veido vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības, ir radījusi pretrunīgas reakcijas Latvijas sabiedrībā.
Pretrunīgie viedokļi, iespējams, norāda uz to, ka dažādās Latvijas valsts identitāti veidojošās vērtības nav līdz galam izzinātas, norādīja ST.
Sarunas dalībnieki dalīsies pārdomās un meklēs atbildes uz jautājumiem:
- Par kādām vērtībām runā Satversme?
- Kāpēc konkrētais Satversmes ievada teksts ir radījis pretestību?
- Kāda ir baznīcas vieta un nozīme Latvijas valstiskuma izveidošanas un nostiprināšanas ceļā?
- Kādam ir jābūt kristietības un Latvijas valsts attiecību naratīvam?
- Baznīca un valsts ir šķirtas, bet vai tās ir nepieciešamas viena otrai?
ST, svinot valsts 100. gadadienu, 2018. gadā aizsāka sadarbību ar LNB, veidojot jaunu tradīciju – dažādu nozaru profesionāļu un viedokļu līderu sarunas par Latviju, Latvijas tautu un Satversmē nostiprinātajām vērtībām. Sarunu ietvaros tās dalībnieki, iedvesmojoties no latviešu vēstures un kultūras mantojuma spilgtākajām epizodēm un nozīmīgākajiem darbiem, diskutē par dažādām tēmām, kas skar Latvijas valsts esību un būtību.
Šāds sarunas koncepts izvēlēts, lai parādītu ciešo Latvijas kultūras un vēstures mantojuma sasaisti ar valsti un tiesībām, tiesisko sistēmu, kā arī lai starpdisciplināros ietvaros turpinātu analizēt valsts pamatos gūlušās vērtības, to būtību tagadnē un nozīmi nākotnē.
Pirmajā saruna par Latviju “Kad kaķis uz sliekšņa mazgājas…”:
Otrā saruna par Latviju “Daugava” skatāma:
Trešā saruna par Latviju “Raksti, kas veido nāciju” skatāma:
