Akcijas laikā pasaulslavenais basbaritons Egils Siliņš dziedāja tunelī Holandieša monologu no Riharda Vāgnera operas “Klīstošais holandietis”.
“Kad presē pagāja ziņa, ka Siliņš dziedās tunelī, par to es dabūju vairāk sajūsmas un uzmanību nekā, kad es dziedāju Tokijas operā vai kādā slavenā Parīzes teātrī,” atzina Siliņš.
Uzstāšanās iemesls ir mēģinājums skubināt valdību un citas atbildīgās institūcijas raitāk pieņemt lēmumus saistībā ar Vāgnera zāles glābšanu. Latvijas opermūzikas lepnums Egils Siliņš arī labi zināms kā izcils Vāgnerists, laikā kad Vāgnera zāle vēl pildīja koncertzāles funkcijas tur arī nereti uzstājies. Tāpēc gan Vāgnera vārds gan zāle viņam īpaši tuva.
“Tāds apstāklis, ka tik slavens komponists ir strādājis Rīgā, ir vienreizējs. [..] Šajā zālē ir gan Lists, gan Berliozs, gan citi izcili mūziķi koncertējuši, tā kā arī šim apstāklim ir liela vēsturiska nozīme. Jābūt optimistiem un maksimālistiem, jācenšas, lai mums gan būt lielā simfoniskās koncertzāle, gan Vāgnera zāle,” norādīja Siliņš.
Holandieša monologam no Vāgnera “Klīstošā Holandieša” klausītāju netrūka. Siliņa balss mīļotāji šurp braukuši pat no Ventspils.
“Es viņu nebiju dzirdējusi dzīvajā vismaz 22 gadus, kad viņš Ventspilī bija,” stāstīja kāda klausītāja.
Šīs, jau ne pirmās, zibakcijas rīkotājs ir Rīgas Riharda Vāgnera biedrība, kuru vada uzņēmējs un bijušais politiķis Māris Gailis. Viņš sagaida aktīvāku valdības iesaistīšanos jautājuma virzīšanā.
VNĪ savukārt skaidro, ka darba grupa, kurā piedalījās Finanšu ministrijas, Kultūras ministrijas un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) pārstāvji, ir izstrādājusi piecus Vāgnera nama turpmākos iespējamos attīstības scenārijus, un valdība lems, kuru no scenārijiem nākotnē īstenot.
Vāgnera nama turpmākās attīstības scenāriji paredz:
- īpašuma atjaunošanu no valsts budžeta līdzekļiem;
- īpašuma atjaunošanu, izmantojot publisko un privāto partnerību;
- īpašuma nodošanu ilgtermiņa nomā, ar nomnieka pienākumu atjaunot ēku;
- īpašuma nodošanu Rīgas pašvaldības īpašumā vai īpašuma atsavināšanu publiskā izsolē.
Patlaban informatīvais ziņojums par Vāgnera nama likteni ir iesniegts Valsts kancelejā iekļaušanai valdības sēdes darba kārtībā.
Ēka Riharda Vāgnera ielā celta 1781. gadā, tās vecums pašlaik ir 237 gadi. Vēlākajos gados tā daudzkārt pārbūvēta, pielāgojot ēku dažādām vajadzībām. Lai nodrošinātu drošu ēkas turpmāko ekspluatāciju, nepieciešama ēkas renovācija, novēršot pamatu un sienu tehniskā stāvokļa turpmāku pasliktināšanos, norāda VNĪ.
Šobrīd VNĪ ēkas saglabāšanas tiešie izdevumi, ieskaitot komunālos pakalpojumus, inženiertehnisko tīklu uzturēšanu, darba samaksu personālam, saimniecības materiālus, remonta darbus, ir vidēji 17 500 eiro gadā.
Finanšu ministrijas ieskatā valsts budžetam visnesāpīgākais būtu variants izsolīt tiesības iznomāt Vāgnera zāli.
Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis skaidroja, ka tas būtu līdzīgs variants kā Rīgas dome pavisam nesen uz 30 gadiem iznomāja Āgenskalna tirgu, lai privātais uzņēmējs tur tālāk attīstītu saimniecisko darbību un atjaunotu objektu.
Vāgnera biedrības vadītājs Māris Gailis, atsaucoties uz aprēķiniem, norādīja, ka iznomāšana novestu pie vairāk nekā miljonu lieliem zaudējumiem gadā un sauc šo piedāvājumu par absurdu.
Rīgas Riharda Vāgnera biedrībā uzskata, ka dot namu nomā uz 30 gadiem kādam, kam tur jāiegulda miljoni, nav reāli.
“Ja tur iekārto bordeli, vai kazino, tad cits jautājums, bet to neļautu Kultūras ministrija, atliek vai nu publiskā partnerība vai valsts iekārto un nodod koncertu direkcijai. Ir tikai divi sakarīgi varianti. Divi! Viens vai otrs, viens vai otrs,” uzsvēra Gailis.
Kultūras ministrija paudusi atbalstu redzējumam, kas paredzētu Vāgnera nama atjaunošanu par valsts ieguldījumiem vai publiskā – privātā partnerībā, neskatoties uz to, ka tas prasītu teju 15 miljonus eiro lielus ieguldījumus. Kultūras ministrijas nostāja valdības sēdē būtu izšķirošā.
Par Vāgnera nama atjaunošanu valdība varētu izšķirties pēc divām nedēļām, Latvijas Radio norādīja Ministru prezidents Māris Kučinskis no Zaļo un zemnieku savienības.
Māris Kučinskis ir pārliecināts, ka Vāgnera nams ir jāatjauno, tomēr vēl nav skaidrības, kuru no variantiem izvēlēties.
“Šobrīd grūti komentēt, ņemot vērā, ka tāpēc es to lūdzu izrunāt arī abām ministrēm, lai izskatītu lietderīgāko variantu, lai nams atgūtu savu sākotnējo izskatu un lai tur būtu tūrisma objekts, kas apliecinātu Vāgnera saistību ar Rīgu, un tas būtu visiem – gan tūristiem, gan Latvijas iedzīvotājiem. Veids, kurš ir labāks, to valdība izvērtēs,” sacīja Kučinskis.
KONTEKSTS:
22. maijs ir komponista Riharda Vāgnera dzimšanas diena. No 1837. līdz 1839 gadam viņš strādāja par diriģentu un vadītāju Rīgas pilsētas vācu teātrī. Šī koncertzāle, kuru šodien dēvē par Vāgnera zāli, komponistam kalpoja par iedvesmas avotu vēlākajai Baireitas festivāla nama būvei.
Vāgnera zālē ar savu mūziku viesojušās tādas klasiskās mūzikas zvaigznes kā komponisti Hektors Berliozs un Ferencs Lists, kā arī izcilā pianiste un komponiste, Roberta Šūmaņa sieva Klāra Šūmane.
Šobrīd 1782. gadā pēc arhitekta Kristofa Hāberlanda projekta celtais nams ir sliktā stāvoklī un jau 12 gadus ir slēgts.
