Viesturs Kairišs pirms pāris nedēļām atgriezies no filmēšanas Latgalē, Zilupes pusē, kur tiek uzņemta režisora jaunākā kino lente "Melānijas hronika". Nupat pirmizrādi piedzīvojusi Kairiša dokumentālā filma par Latgali "Pelikāns tuksnesī". Piedzīvotais Latgalē režisoram licis secināt, ka Latvija nenovērtē Latgales nozīmi.
Pāris nedēļas atgriezos no filmēšanas Zilupē. Tur katrā vietā skan tikai Krievijas televīzijas. Tur iedomāties notikumus, kādi ir Ukrainā, ir elementāri. Domāju, ka mums nav priekšstata par to, kas tur notiek. Mēs tik pavirši izturamies pret mūsu vērtībām, ka par to vairs nav vērts diskutēt," norāda Kairišs.
Ukrainas notikumu kontekstā režisoru satrauc, ka Latgales pierobežas iedzīvotāji redz un dzird vienīgi melīgo propagandu: "Vietā, kur es dzīvoju, vispār nebija Latvijas televīzijas programmas, bet bija "kolosālais" pirmais kanāls, kuru es nekad neskatos, bet nejauši ieslēdzu "Vremja". Tur uzreiz bija Aivars Lembergs "kolosālā" violetā žaketē un stāstīja par NATO okupāciju. Par ko mēs runājam?"
Režisors kritiski izsakās par Latvijas politiķu attieksmi pret Latgali: "Manuprāt, Latvijai vēl ir jānopelna Latgale. Tas, ko mēs dzirdam, ka īpašu uzmanību pievērsīsim šim reģionam un tamlīdzīgi, ir pilnīgās pupu mizas. Tie ir meli. Politiķi tam nepievērš uzmanību, politiķi tikai skatās, kā atzīmēties galvaspilsētā. Netiek domāts, kādā veidā cīnīties par šo reģionu, kas, manuprāt, ir vitāli svarīgs Latvijai. Tieši Latgales pievienošanās Latvijai izveidoja šo valsti."
Runājot par tendenci, ka arvien lielākas Latvijas zemes platības nonāk ārzemnieku rokās, Kairišs norāda - lai arī tas ir skumji, tā tas notiek visā pasaulē. Tāpat režisors vairāk vērš uzmanību uz latviešu sabiedrības atbildību pret savu zemi.
"Mums pašiem ir nopietni jāpārdomā, kam pieder mūsu valsts. Es tiešām gribētu ticēt, ka tā joprojām pieder mums, ka pastāv iespēja, ka mūs kāds var okupēt, nevis ka jau sen esam okupēti un mums vienkārši ļauj izlikties, ka mēs šeit vēl dzīvojam. Šobrīd, manuprāt, galvenokārt ir jādomā, kādā valstī mēs dzīvojam, vai šī valsts ir spējīga reaģēt uz tādiem notikumiem, ko neizbēgami provocē kaimiņvalsts. 9.maijā visi staigāja ar citas valsts karogiem, ar citas impērijas zīmoliem uz savām jakām un kliedza "Rossija, Rossija!". Mums ir milzīgs skaits ar cilvēkiem, kuri vēlas, lai šīs valsts teritorija būtu citas valsts teritorijā. Mēs jau šos cilvēkus redzam - viņi tikai bļaustās, bet daudzu kompāniju, nacionālu kompāniju, vadošie darbinieki neatzīst okupāciju. Man Latvija jau sen atgādina cilvēku kopumu, kas cer uz gaišu nākotni, bet neko nedara," norāda režisors Viesturs Kairišs.
