Kāpēc kultūra?
Gandrīz ik viens no mums šajā pandēmijas laikā ir noklausījies kādu dziesmu, paņēmis rokās grāmatu vai vadījis vakaru ar filmu. Varbūt neesam par to aizdomājušies, bet kultūra mums ir bijusi līdzās arī laikā, kad kultūras iestāžu durvis bija slēgtas. Laikā, kad varas gaiteņos lemj par kultūras nozarei piešķirto 32 miljonu eiro sadali, Latvijas Radio kultūras žurnālisti aicina sadzirdēt un ieklausīties, kā kultūra mūs ikvienu iespaido un kāda ir tās nozīme. Tādēļ kampaņā "Kāpēc kultūra?" apkopoti stāsti par radio klausītāju attiecībām ar kultūru.
“Mani sauc Ilze Bērziņa, esmu viesu nama saimniece Salaspils pagastā. Man ļoti patīk iet uz kultūras pasākumiem. Tā ir tāda iekšēja vajadzība un neatņemama manas dzīves sastāvdaļa.
Kad es lūkojos uz tām izdrukātajām biļetēm, kuras gaida kopš pavasara...
Es ļoti, ļoti gaidu, kad varēšu tos koncertus piedzīvot. Man palika neizbaudīts Osokina koncerts. Ļoti ceru, ka tā mūzika, kas tagad bija virtuāli iekonservēta, beidzot būs piedzīvojama! Jo, esot tajā zālē, ir pilnīgi cita sajūta nekā mājās, skatoties televizorā. Tas ir pats galvenais, kāpēc es eju uz šiem koncertiem.
Un otra lieta, man ir tāds mazais plāns – ja šovasar sanāks, es ļoti gribētu iet uz kultūras pasākumiem tādās Latvijas vietās, kur es vēl nekad neesmu bijusi! Jo tagad ļoti daudz mazu vietu rīko interesantus pasākumus. Piemēram, arī dažādi viesu nami, dārzi, kas nekad neko nav taisījuši – es redzu, ka ir afišas, būs koncerti! Jo mākslinieki šobrīd ir ārkārtīgi pieejami un atvērti jauniem projektiem.
Man ir divas daļas – koncerti un izstādes. Mana kaisle ir laikmetīgās mākslas izstādes. Laikmetīgā māksla nav vienkārši uztverama, un katru reizi tu to darbu vari uztvert citādāk. Man ārkārtīgi patīk iet tajās pastaigās, ko rīko muzeji, kad ir kurators vai mākslinieks. Tad tu redzi un saproti to no tāda mākslinieka skatpunkta. Ja ej pats, tev ir pilnīgi cits skatiens uz to visu. Galvenais ir domāt un izjust.”
