"Bibliotēkas vēl arvien ir par to, ka mēs izejam kontaktā ar materiālu, ar avotu, ar vēsturi, ar pilnīgi kaut ko mums vēl nezināmu. No tāda viedokļa, es domāju, ka tas nav mainījies. Bibliotēkas vēl arvien ir zināšanu centri, šīs vietas, kas veicina zinātkāri, kas veicina cilvēcību, kas veicina labestību, kas savā ziņā palīdz katrā no mums strādāt ar mūsu alkām, ko mēs vēlamies izzināt no pasaules, un tās nepārtraukti uzkurdīt, uzkurināt un iedzīvināt," pauda Baltiņa.
ĪSUMĀ:
- LNB redz kā spēcīgu spēlētāju Latvijas zinātniskajā, pētnieciskajā un arī kultūras mantojuma ainavā.
- Daudzām valstīm esam priekšā ar digitālo bibliotēku.
- LNB direktores amats uzliek pienākumus rast balansu starp saimnieciskajiem un satura darbiem.
- Baltiņa: Man šķiet, ka visa atslēga ir ļoti spēcīga komanda.
- Kā prioritāti Baltiņa izceļ lasīšanas veicināšanu.
- Ir gatava iestāties par katru mazo bibliotēku Latvijā.
- Baltiņa pienākumus jaunajā amatā sāks pildīt no šī gada septembra.
Braši stāvam starptautiskajā arēnā
Viņa norādīja, ka LNB redz kā ļoti spēcīgu spēlētāju Latvijas zinātniskajā, pētnieciskajā un arī kultūras mantojuma ainavā, bet tāpat arī potenciāli pasaules mērogā. LNB spēlē būtisku lomu zinošas sabiedrības izveidošanā un arī digitālās transformācijas jautājumos.
"Es nedomāju, ka esam perifērijā. Mēs varbūt neesam starp pašām centrālajām un lielākajām [bibliotēkām] tīri no mūsu krājuma apjoma un finansējuma, bet es domāju, ka mēs stāvam tīri braši starptautiskajā arēnā," vērtēja Baltiņa.
Kā piemēru viņa minēja to, ka Latvijā esam priekšā ļoti daudzām valstīm, kuras vēl tikai domā, kā veidot vienotu platformu digitālajam kultūras mantojumam. Mums jau ir šāda platforma – digitālā bibliotēka.
"Protams, mēs varam diskutēt par niansēm, kas būtu labāk, kas būtu sliktāk, bet tas jau ir daudz, ka mēs varam diskutēt par niansēm, ko uzlabot. Citas valstis vēl tikai diskutē par to, kā savest visas šīs platformas kopā," pauda Baltiņa.
Direktora amata pienākumi
Viņa atzina, ka LNB direktora amats par pienākumu uzliek ne tikai darbu ar komunikācijas un kultūras jautājumiem, bet arī saimniecisko pienākumu risināšanu – par ventilāciju, apkuri un tamlīdzīgām lietām. Starp visiem šiem jautājumiem nepieciešams balanss, lai LNB būtu dinamiska un dzīva vieta, nevis tikai grāmatu krātuve.
"Man šķiet, ka visa atslēga ir ļoti spēcīga komanda. Es domāju, ka viens no man būtiskajiem uzdevumiem tuvākajos gados būs turpināt strādāt ar komandu un LNB kolektīvu.
Jo tik, cik būs mana komanda, un ar savu komandu es domāju visus 350 darbiniekus, tik stipra arī būs Nacionālā bibliotēka. Mums ir jādomā gan par darbinieku labbūtību, gan par to, kā mēs kopā strādājam tieši starpstrukturāli – kā mēs plānojam lietas, kā mēs iedzīvinām idejas, kā mēs spējam identificēt problēmas iekšēji un tās risināt," pauda Baltiņa.
Prioritātes – lasīšanas veicināšana
Atbildot uz jautājumu, kas būs viņas prioritātes vai aktuālie darbi kā jaunajai LNB vadītājai, Baltiņa atzina, ka tā noteikti būs lasīšanas veicināšana.
"Jebkurā gadījumā man liekas, ka tas jautājums ir risināms. Tradicionāli mēs esam lasoša sabiedrība, latviešiem patīk lasīt, grāmatas ir mūsu ļoti būtiski simboli. Līdz ar to mums ir ārkārtīgi spēcīgs pamats, uz kā attīstīt lasīšanas kultūru Latvijā," vērtēja Baltiņa.
Viņa norādīja, ka šobrīd aptuveni 40% Latvijas iedzīvotāju izmanto vienu vai otru bibliotekāro pakalpojumu tiešsaistē vai klātienē. Tas ir labs atsperšanās punkts. Viņasprāt, kopumā tā noskaņa par lasīšanu un lasītprieku Latvijā nav tik negatīva, kā dažreiz mēdz šķist.
"Bet mums ir jāsaprot, ja mēs nesāksim ar to strādāt un neaktualizēsim, tā tendence var pasliktināties. Ar "mēs" es domāju Nacionālo bibliotēku," atzina Baltiņa.
Bibliotēka kā kopienu centrs
Bibliotēku loma, īpaši lauku reģionos, ir arī būt par kopienu centriem, par kopienu stiprinātājiem un balstiem.
Baltiņa pauda, ka ir gatava iestāties par katru mazo bibliotēku Latvijā.
Viņasprāt, lasīšanas paradums ir ārkārtīgi vērtīgs un nepieciešams, lai mēs spētu izprast vidi sev apkārt. "Tas nozīmē, ka mēs lasām ne tikai, lai izklaidētos, bet arī, lai labāk iepazītu pasauli, kurā dzīvojam. Tāpēc es ārkārtīgi uzsveru to, ka ir būtiski, ka mēs lasām arī vietējo literatūru, vietējos laikrakstus, vietējās aktualitātes, nevis tikai sakām, ka sekojam līdzi starptautiskajām ziņām vai lasām tikai un vienīgi angļu valodā. Tas, protams, arī dod savu pienesumu, bet ir būtiski arī saprast to, kas notiek šeit. Saprast arī jaunākos pētījumus pat tad, ja nepiekrītam kādām tajos izvirzītajām tēzēm," analizēja Baltiņa.
Baltiņa pienākumus jaunajā amatā sāks pildīt no šī gada septembra. Viņa norādīja, ka līdz šim ar savu priekšgājēju Andri Vilku ir strādājusi ciešā sadarbībā un abiem esot ļoti daudz kopīgu vērtību, uzskatu un vīziju par to, kā attīstīties Nacionālajai bibliotēkai.
"Līdz ar to es domāju, ka tā amata maiņa būs kaut kas ļoti skaists, un es ceru, ka savstarpēji pacilājošs un emocionāls. Es ļoti ticu Gaismas pilij," pauda Baltiņa.
