Šī gada "Dzejas dienas" atklātas muzikāli performatīvā veidā – ar lasījumiem, dzeju un deju. Deju, kas veidojusies spontāni, balstoties uz dzejas lasījumiem, iedvesmojoties no tās, žestos, elpā, fiziskajā un mentālajā ķermenī meklējot atbildes uz dzejā uzdotajiem jautājumiem.
"Man jau liekas, ka tas ir pat ļoti saistīts savā starpā, jo gan dzeja, gan kustība rodas no dziļiem iekšējiem impulsiem. Tie rodas no bieži vien neapzinātiem impulsiem. No ļoti daudz dažādiem līmeņiem, kas mūsos eksistē, un es domāju, ka tas avots ir viens. Tāpēc tas ir tik dabiski. Tas ir dzīvs process, tā ir dzīve, kāda tā notiek. Tā, protams, ir mākslas tēlos, bet tā ir dzīve. Tāpat kā dzejā tur ir kaut kas jāuztver, kaut kas dzīvs, kaut kas daiļš, kaut kas neglīts, kaut kas piesaistošs, kaut kas atbaidošs," sacīja performances grupas "Buto Lab" vadītāja, dejotāja Simona Orinska.
"Lasot dzejas tekstus, tā ir kaut kādā ziņā deja. Kā tie vārdi sadejo viens ar otru. Tradicionālāks priekšstats, kādēļ dzeja dejo, ir, ka daudzu dzejnieku dzejoļi tiek izmantoti par pamatu dziesmām kā dziesmu teksti. Īstenībā šo moto var katrs interpretēt, kā vien vēlas, bet nu tur ir saistība," sacīja "Dzejas dienas" padomes pārstāve, dzejniece Ērika Bērziņa.
Kā uz šī gada "Dzejas dienām" raugās dzejnieki?
"Tā ir cita valoda, cita zīmju sistēma. Būs interesanti paskatīties, vai tiešām mani dzejoļi ir pārtulkojami dzejas valodā.
Mani dzejoļi mēdz būt tādi diezgan prātīgi un piesātināti ar informāciju, es nezinu, kā būs. Bet gan jau būs labi. Ja pārāk to dzejoli neizskaidro, tad jau viss ir labi. Ja dzejoļa noslēpums saglabājas arī tajā citā mākslas valodā, tad viss ir kārtībā," pauda dzejnieks Artis Ostups.
"Tieši par dzejas un dejas attiecībām es tā kā nekad neesmu domājis, interesējies. Tieši tādēļ tas var būt kā tāds īpašāks pārsteigums arī man pašam, ko tad dejotāji tajā visā saskata. Un kā tie mani teksti viņus iedvesmo," sacīja dzejnieks Marts Pujāts.
"Dzeja un deja savā starpā atšķiras tikai ar vienu burtu, tas tā no dzejas skatoties. Tāpat kā dzejā, arī dejā ir iespējams izteikt plašāku domu spektru, nekā vienkārši runājot tiešu taisnu tekstu. Man šķiet, ka šis bija absolūti saderīgi, ka notiek deja, notiek dzeja, notiek deja un dzeja, notiek deja par dzeju, dzeja par deju varbūt mazliet mazāk, bet tomēr tas notiek," sacīja pasākuma apmeklētāja, komponiste Evija Skuķe.
Šādā sadarbībā autori saskata arī iespējas.
"Man pašam personīgi patīk uzstāties. Ne tikai tāpēc, ka man patīk uzmanība, tas arī, bet, kad notiek uzstāšanās un atbildes reakcijas no cilvēkiem un kolēģiem, tas padara manu tekstu labāku. Es kļūstu labāks dzejnieks," pauda dzejnieks Ivars Šteinbergs.
"Šādi pasākumi, jā, palīdz kaut kā padomāt, ko tad es varu citiem pastāstīt, kas ir tāds, kas varētu citus uzrunāt," sacīja Artis Ostups.
Septembra bagātīgajā pasākumu lokā parādījies arī kāds jauninājums – Trešdaļgadsimta balva. Tajā iecerēts ar svaigu skatu palūkoties uz dzejas krājumiem, kas izdoti pirms 33 gadiem. Apbalvošanas pasākums gaidāms 12. septembrī bārā "Č".
