Septembra un jaunā mācību gada ieskaņā piedāvājam desmit grāmatu izlasi pusaudžiem un visiem, kas sevis meklējumos.
Benedikts Velss "Gandrīz ģeniāls"
No vācu valodas tulkojusi Inga Karlsberga
Izdevējs – "Jānis Roze"
Vācu autors Benedikts Velss savā romānā "Gandrīz ģeniāls" risina ģenialitātes jautājumu, ļaujot stāsta centrālajam varonim Frānsisam izdzīvot paša pieaugšanas stāstu. Frānsis ir viduvējība, vismaz ar tādu domu viņš ir audzis, mācījies skolā un dzīvojis treileru parkā. Taču kāds negaidīts atklājums ļauj noticēt iespējamai veiksmei un domai, ka arī viņam paredzēta gaiša nākotne. Romānu vietumis gribas saukt par pašpalīdzības grāmata ar sižetu, jo Benedikts Velss lasītājam liek pārdomāt cilvēka eksistences noteikumus – kas tu esi un kas tu vari būt, ja tevī rit vai nerit noteikti gēni vai asinis.
"Gandrīz ģeniāls" ir īsti atbilstoša lasāmviela tiem, kas apmaldījušies sevī un zaudējuši mērķus un ceļazīmes. Reflektējot par veiksmi un neveiksmi, pareizajiem un nepareizajiem gēniem, romāns atgādina, ka visa pamatā ir un paliek vienīgi neatlaidīgs darbs.
Ulfs Starks "Aušas un nirlas"
No zviedru valodas tulkojusi Solveiga Elsberga
Izdevējs – "Daugava"
Arī lieliskais un visu paaudžu mīlētais zviedru autors Ulfs Starks savā stāstā "Aušas un nirlas" skar pieaugšanas tēmu. Stāsta centrā ir Simone – meitene ar īsu matu griezumu un visai mulsinošu vārdu, kas jaunajā skolā rada pārpratumus. Klasesbiedri domā, ka Simone ir puisis, un tas ļauj viņai gluži no kā no jauna būvēt savu personisko stāstu un pat identitāti. Tomēr – kas ir īstā Simone? Un ko darīt, ja kaut kur tuvumā sāk vējot pirmās mīlestības vēji? Šī grāmata ir īsts autora meistarstiķis, stāsts par pieaugšanu, pirmo mīlestību un attiecībām ar vecākiem, kuri bērna pusaudžu gadus mēdz uztvert ar līdzīgu apjukumu un neziņu, kā to izjūt paši tīņi.
"Aušas un nirlas" ir humora pilns stāsts par patiesā sevis meklējumiem. Prieks Ulfa Starka cienītājiem – arī te neiztrūkstošs ir autoram tik raksturīgais vectēva tēls.
Luīze Pastore "Bez nosaukuma"
Māksliniece Elīna Brasliņa
Izdevējs – "Neputns"
Pieaugšana, tā saucamā pāreja no bērna pusaudzībā, ir viens no sarežģītākajiem cilvēciskajiem procesiem, ko piedzīvo ikviens no mums. Tumsa, neziņa, skumjas, bezizejas sajūta šajā posmā un procesā ir nereti klātesošas emocijas, un to "Mākslas detektīvu" 6. grāmatā "Bez nosaukuma" izcili izdevies notvert Luīzes Pastorei un māksliniecei Elīnai Brasliņai. Šīs grāmatas centrā ir mākslinieks Marks Rotko un viņa sarežģītā personība, bet vienlaikus tas ir arī abu sērijas galveno varoņu Teo un Pogas pieaugšanas stāsts. Grāmatas autorei un māksliniecei niansēti precīzi vārdos un ilustrācijas izdevies notvert pusaudzības laika tumsu un emocijas, kuras bieži vien bail saukt vārdā, kā arī uzburt baisu, drūmu pasauli, kas kādā brīdī vairāk vai mazāk pārņem visus pusaudžus.
"Bez nosaukuma" stāsta par to, ko saprotam un nojaušam bez vārdiem un nosaukumiem. Tā ir aizspogulija, kuru piedzīvojam brīdī, kad topam par sevi – pieaugušu un nekad vairs tādu kā pirms tam.
Šeins Hegartijs "Tumšmute"
Māksliniece James de la Rue
No angļu valodas tulkojusi Evita Bekmane
Izdevējs – "Prometejs"
Īra Šeina Hegartija "Tumšmutes" sērija ir īstens saldais ēdiens visiem, kas mīl fantāzijas pasauli. Te ir briesmoņi, mīnotauri, hidras un milži, iespēja pazust paralēlā pasaulē, un tikpat liela iespējamība, ka mitoloģiskie briesmoņi pēkšņi saplūdīs ar realitāti. Taču cauri visām briesmām un varonīgajām cīņām par labo vijas pieaugšanas motīvs, sevis apzināšanās un saprašana, ieskatīšanās savas ģimenes vēsturē un sadzīvošana ar paša atšķirību un citādību. Grāmatu sērija savā ziņā apspēlē iniciācijas rituālu, kas paredz jauna puiša ieiešanu vīra kārtā pēc dažādu pārbaudījumu izturēšanas. "Tumšmutē" pārbaudījumiem cauri iet zēns, vārdā Fins, un veselu četru grāmatu sērija ir iespēja līdzpārdzīvot grāmatas centrālajiem tēliem un līdz ādai izbaudīt fantāzijas pilno un ļoti neparedzamo pasauli.
"Tumšmute" stāsta par pusaudžu atbildības smago nastu un atgādina, ka īsti draugi palīdz gan pārvarēt grūtība, gan noticēt sev.
Marija Parra "Vārtsargs un jūra"
No norvēģu valodas tulkojusi Jolanta Pētersone
Izdevējs – "Liels un mazs"
Latvijā labi zināmā norvēģu autores Marijas Parras stāsta "Vafeļu sirdis" turpinājumā "Vārtsargs un jūra" lasītājiem ir iespēja atkal satikt jau iemīļotos varoņus, kas no saskaras ar pavisam citiem izaicinājumiem. Trille un Lēna, paaugušies un strauji pietuvojušies pusaudžu vecumam, piedzīvo pirmās mīlestības šaubas, apjukumu par līdz šim tik saprotamo draudzību, un vēl te ir ar visiem jutekļiem sajūtamas vētras ainas. Tā simboliski iezīmē ne vien vecumposma pārmaiņu laiku, bet kalpo arī kā robežšķirtne starp jauno un veco – vējš aizpūš un ūdens aizskalo to, kas bijis un kādi esam bijuši, bet rīts pēc vētras nāk ar jaunu elpu.
Marija Parra pratusi saglabāt savas balss vieglumu un humora izjūtu, bet mācējusi skart pieaugšanas laika trauslās stīgas, stāstā izceļot laiku, kad prātojam, kas īsti ar mums notiek un kas būsim pēc tam, kad vētrainais pārmaiņu laiks būs pierimis.
Gusts Ābele "Pasaulē mīļākais klusums"
Māksliniece – Aribella Jauja
Izdevējs – "Jānis Roze"
Ja jaunietis raksta jaunietim, tas ir liels notikums. Īpaši latviešu literatūrā, kur lasāmviela šim vecumposmam ir tikpat reta parādība kā silta un karsta Latvijas vasara. Grāmatas anotācija vēsta, ka centrālais tēls šajā stāstā ir ilūzijas – pusaudžu laikam tik raksturīgs prāta stāvoklis, kad ticam iztēlotajam un vien mūsu prātā iespējamam. Grāmatas centrālais tēls Svens dzīvo savu ilūziju pasaulē, bet, piekritīsiet, dzīve bez sapņiem un fantāzijām būtu vien rēna eksistence, un tas jaunībai, kurā mutuļo ķermeniskas un emocionālas pārmaiņas, pagalam nepiestāv. Gusts Ābele raksta par klusumu, kurš ir tik ietilpīgs, ka ir gandrīz kliedzošs, un par mīļumu, kura tik ļoti alkst tieši pusaudži.
"Pasaulē mīļākais klusums" – jaunības maksimālisma esence lappusēs, kurās galvenais varonis Svens pamanās arī pieaugt, lai apzinātos, ka sirdsmieram reizēm vajag visklusāko klusumu, kurā sadzirdēt pašam sevi.
Janne Tellere "Nekas"
No dāņu valodas tulkojusi Inga Mežaraupe
Izdevējs – "A&A Vision"
Cilvēciskajam neprātam vistuvāk esam tieši pusaudzības gados – laikā, kad cilvēkā mutuļo bērnišķīgs maksimālisms un vienlaikus vēlme risināt arvien nopietnākus eksistenciālus jautājumus. Dāņu autore Janne Tellere stāstā "Nekas" atklāj pieaugšanas šokējošo pusi, to trauslo un neprāta pilno robežu, kuras pārkāpšana atstāj neizdzēšamas sekas. Bērni šajā grāmatā uz savas ādas pārbauda un pārliecinās, vai pasaulē maz kaut kam ir vērtība. Mīlestība, draudzība, ticība, patriotisms, ķermenis, bērnības atmiņas, ģimene – kas ir tās vērtības, par kurām cilvēks ir gatavs krist un atkal celties. Grāmata rāda, cik vienkārši sevi pazaudēt pasaulē, kas ir sarežģīta un nereti uz āru rāda vaigu, kas nebūt nesakrīt ar patiesību.
Ļoti satricinošs stāsts, pēc kura ir grūti atgūties ne vien emocionāli, bet arī fiziski. "Nekas" pārbauda katra lasītāja iekšējās robežas un morāles kompasu, tā ir grāmata, kas atsviež pusaudzības maksimālismā, bezcerībā un tur arī atstāj.
Rasa Bugavičute-Pēce "Puika, kurš redzēja tumsā"
Māksliniece Zane Veldre
Izdevējs – "Latvijas Mediji"
Kā atrast un saprast sevi pārmaiņu laikā, ja esi atbildīgs ne tikai par sevi, bet arī par vecākiem, kuri neredz? Tev jābūt divtik redzīgam, un par to savā grāmatā "Puika, kurš redzēja tumsā" raksta latviešu autore, dramaturģe Rasa Bugavičute-Pēce. Tas ir lieliski uzrakstīts stāsts, par kuru var teikt – autore ne tikai pratusi saredzēt, bet arī sajust par trijiem. Stāsts par pārāk agru pieaugšanu, pārāk lielu atbildību, pārāk mazu iespēju šaubīties par saviem mērķiem un nozīmīgumu, jo ģimenes eksistences centrs ir abi neredzīgie vecāki. Tomēr arī šeit salasāma vecumposmam raksturīgā melanholija un apjausma, ka kaut kur tālāk ir arī cita dzīve, cita pasaule un citas iespējas. Taču atbildes, ko darīt ar to, kas jau ir, nenāk tik viegli.
Talantīgi uzrakstīts latviešu autores stāsts par pieaugšanu un to, cik būtiska cilvēkā ir empātija un atvērtība citādajam.
Jennija Jēgerfelde "Mana kolosālā dzīve"
No zviedru valodas tulkojusi Vizma Zaķe
Izdevējs – "Latvijas Mediji"
Būt populāram, pamanītam, mīlētam un ievērotam – pusaudžu laiks ir burtiski piesātināts ar egocentrisku vēlmi atrasties uzmanības centrā, taču nereti šīs tā saucamā popularitāte ir vien iedomāta ilūzija, īslaicīgs zvaigžņu mirklis, kam nav nekāda sakara ar cilvēka personīgo izaugsmi. Zviedru autores Jennijas Jēgerfeldes pusaudžu romānā "Mana kolosālā dzīve" pēc iedomātas popularitātes dzenas Sige – no pusaudžu nežēlastības cietušais, vizuāli nedaudz atšķirīgais, bet visādi citādi bezgalīgi jaukais un empātiskais pusaudzis, kurš vasaras laikā apņēmies atrast vienaudžu atzinības atslēgu.
"Mana kolosālā dzīve" spēlējas ar normālības priekšstatiem un atgādina, ka nav viena rāmja, kas vienu vai otru cilvēku veido populāru. Taču būtiskāk par popularitāti ir iegūt vismaz vienu kārtīgu draugu, kuram uzticēt visu, kas uz sirds. Turklāt tieši draugi ir tie, ar kuru palīdzību pārvarētu mulsinošos pusaudžu gadus ir daudz vieglāk.
Džons Grīns "Bruņurupuči bez gala"
No angļu valodas tulkojusi Ingus Macats
Izdevējs – "Zvaigzne ABC"
Amerikāņu autors Džons Grīns romānā "Bruņurupuči bez gala" reflektē par to, cik svarīgi sadzirdēt sevi arī tad, ja iekšējās balsis ir baiļu pilnas. Taču atrast un saprast sevi ir vēl grūtāk, ja ikdiena paiet cīņā ar trauksmi un uzmācīgām domām, kā tas ir sešpadsmitgadīgās Azas gadījumā. Stāsts pamatīgi skar un iedziļinās garīgo traucējumu tēmā, atklājot visai sarežģīto Azas pasauli un domu jucekli. Džons Grīns raksta ticami un pārliecinoši – apbrīnojama ir autora prasme iejusties jauneklīgajā maksimālismā un mulsumā, pretrunās, kas kārtu kārtām pārklāj cita citu. Šajās lappusēs arī pirmās mīlestības trauslums, mazliet neticības sev un draudzība, kas palīdz pārvarēt šķēršļus.
Stāsts jauniešiem par jauniešiem, par garīgo veselību un sevis sameklēšanu trokšņu pilnā pasaulē, kurā kaut kur sadzirdama arī patiesība.
