Pirms trim gadiem "Upe" saņēma Eiropas Savienības balvu literatūrā, grāmatai ir tulkojumi lietuviešu, vācu un bulgāru valodā, nākamgad to izdos arī Amerikā angļu valodā.
Šogad ārzemju izdevējus īpaši saistījuši arī Ingas Gailes un Jāņa Joņeva darbi. Kopumā šī gada laikā ārvalstīs līdz šim iznākušas 42 dažādu Latvijas autoru grāmatas, līdz gada beigām tām piepulcēsies vēl četras. Kāda ir interese par mūsu autoru darbiem ārpus Latvijas, kā to jutusi un ko tā nozīmē Laurai Vinogradovai?
"To, ka tuvojas rakstīšanas process, es jūtu pēc tā, ka vērīgums ir lielāks, pasaules uztvere kļūst jūtīgāka, sākas tāda kā ošņāšanās pēc tā, kas man šobrīd ir svarīgs, ko es tieši šobrīd gribu pastāstīt. Es jūtu, ka šobrīd ir ieslēgusies šī vaļā sajūta, kad es ošņājos," tā Laura Vinogradova raksturo savu sajūtu neilgi pirms kāda darba tapšanas, kad fiziski uzrakstīts vēl nekas nav, bet ideja ir jau kaut kur pavisam tuvu, atliek to tikai līdz galam saošņāt un notvert. Arī šobrīd viņai ir šāds brīdis, un viņa vēl pati īsti nezina, ar ko tas galu galā vainagosies.
Bet pavisam taustāms rezultāts kādam citam viņas darbam ir redzams tikko klajā nākušā Lietuvas laikrakstā, ko Laura man rāda kā savu šīs nedēļas lielo prieku: "Šo numuru man vakar atsūtīja tulks Audrius Musteikis. Šis ir tāds interesants gadījums. Man ir seši dzejas formā sarakstīti dziedājumi, ko dzied ebrejiete Rahele par holokausta tēmu. Latviski tie vēl nekur nav publicēti. Vienu reizi es tos pati ielasīju raidierakstā "Obligātā literatūra", un tulks tos bija padzirdējis un palūdza man, ka grib tos Lietuvai. Un tā nu divi no šiem dziedājumiem šobrīd ir Lietuvas laikrakstā. Es jau ļoti, ļoti par to priecājos."
Audrius Musteikis lietuviski tulkojis arī garstāstu "Upe". Tas izdots arī vācu un bulgāru valodā, šonedēļ iznāk franču valodā, bet nākamgad būs arī angliski Amerikā.
Kad tapa pirmie tulkojumi un Laura devās tikties ar lasītājiem ārzemēs, viņai sākotnēji bija liels satraukums, samulsums un kautrība, ko ātri gan izdevās pārvarēt, un tagad viņa to uztver kā iedvesmu un stimulu: "Redzot, ka tevi novērtē, ka ir garas autogrāfu [gribētāju] rindas, kā tas parasti ir ārvalstīs, tas dod tādu sajūtu – hei, bet man izdevās! Kāpēc lai es nerakstītu vēl kaut ko? Tā savā ziņā ir iedvesma."
Iedvesmo arī tas, ka darbi sāk iedzīvoties citās formās, piemēram, šogad Saldus novada muzikālais teātris "Fa-do" iestudēja izrādi pēc viņas bērnu grāmatas motīviem, bet Latvijas Radioteātrī pirms vairākiem gadiem tapa garstāsta "Upe" iestudējums ar Ilzi Ķuzuli-Skrastiņu galvenajā lomā.
Tiekoties ar lasītājiem ārzemēs, Laura Vinogradova novērojusi, ka grāmatas vēstījumu dažādu valstu cilvēki uztver ļoti līdzīgi, bet atšķiras viņu reakcijas uz to: "Grāmatai ir skaidrs vēstījums, tā ir grāmata par zaudējumu, un zaudējumi ir katrā valstī, katrā ģimenē, katram cilvēkam. Līdz ar to tā uztvere ir ļoti vienojoša. Bet tas, kā cilvēki reaģē, gan ir atšķirīgi. Piemēram, Bulgārijā bija ļoti emocionāli. Vienā intervijā mēs abas ar intervētāju pat sākām raudāt.
Mēs daudz runājām par ģimeņu tēmu, un tā bija vienīgā intervija, kurā es savā mūžā apraudājos patiešām tā no sirds.
Vācijā ir interesanti tas, ka vāciešiem ļoti interesē Latvija, vēsture, kas, protams, ir pašsaprotami, jo mums ir ar viņiem spēcīga vēsturiskā saikne. Viņiem tiešām interesē Latvijas literatūra, un man vienmēr tiek jautāts, ko es ieteiktu tulkot, kas vēl viņiem jālasa. Ļoti mīļa man ir Lietuva, tur man bija visgarākā autogrāfu rinda."
Nākamnedēļ Laura Vinogradova dosies uz Franciju, lai tur tiktos ar lasītājiem franču izdevuma atvēršanas svētkos.
Līdzās Laurai Vinogradovai tieši šogad īpaši lielu ārvalstu izdevēju interesi raisījuši Ingas Gailes darbi, stāsta platformas "Latvian Literature" pārstāve Rita Dementjeva: "Ingai Gailei šogad būs vairākas grāmatas. Grāmata "Skaistās" iznāks serbu, igauņu, vācu un spāņu valodā, un "Jaukumiņš" jau ir iznākusi poļu valodā. Tā ka Inga šobrīd mums ir absolūta zvaigzne."
Šī gada raža ir aptuveni 50 Latvijas autoru darbi, kas izdoti gandrīz 20 valstīs. Līdz gada beigām vēl iznāks Luīzes Pastores "Maskačkas stāsts" itāļu valodā, Ingas Gailes "Skaistās" igauņu valodā, Jāņa Joņeva "Jelgava '94" armēniski un Joņeva "Decembris" vācu valodā.
